ĪSUMĀ:
- Ullai Zirnei sportistes pabalstu samazināja pēc izmaiņām finansējuma nolikumā 2020. gada sākumā
- Izmaiņas nolikumā neparedzēja jaunus noteikumus jau esošajā olimpiskajā četrgadē, tomēr Zirnei tos piemēroja
- Pabalsta samazināšanu rosināja sporta veida federācija, apstiprināja citas sporta organizācijas
- Augstākajā tiesā pabalsta samazināšanu Zirnei atzina par prettiesisku
- Nesaņemto pabalsta daļu Zirnei izmaksāja Izglītības un zinātnes ministrija, neveicot ieturējumus no citiem sportistiem
- Zirne turpina tiesāties par pabalstiem 2021./2022. gadā
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistu ikmēneša pabalstu izmaksai 2020. gada janvārī apstiprināja jaunu nolikumu. Pēc izmaiņām Zirnei samazināja pabalstu un sportistei vēlāk neizdevās iekļūt delegācijas sastāvā startam 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Vēlāk Zirne lika punktu sportistes karjerai.
Oponējot pret olimpiskā cikla vidū mainīto finansēšanas kārtību,
Zirne nolēma vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas un sportistu tiesības kopumā.
"Es negribētu teikt, ka es eju pret kādu. Drīzāk teiktu, ka iestājos par savām tiesībām un vispār par sportistu tiesībām kopumā," paskaidroja bijusī kamaniņbraucēja Zirne. "Galvenais mērķis ir ieviest skaidrību noteikumos, kādi ir sportistu finansēšanas sistēmā. Jau diezgan ilgi šis ir aktuāls temats, un joprojām skaidrības īsti nav, tāpēc tāds arī bija mērķis."
Jaunajā nolikumā par olimpiešu pabalstiem bija atruna, ka izmainītie nosacījumi neattiecas uz esošo olimpisko četrgadi, tomēr Zirnei finanšu apmēru samazināja. Pabalstus sportistiem izmaksāja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) paspārnē esošais Latvijas Olimpiešu sociālais fonds, bet finansējuma avots bija valsts budžets, kura izlietojumu sportā uzrauga Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Pabalsta samazināšanu Zirnei iniciēja Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKSF), kas gan tālāk norāda uz citām sporta organizācijām.
"Latvijas Kamaniņu sporta federācijas valdes lēmumi par Latvijas Olimpiskās vienības sportistu pabalstiem iepriekš ir bijuši rekomendējoši," pauda LKSF ģenerālsekretārs Kristaps Mauriņš. "Lēmumu par stipendiju apjomu apstiprināja Latvijas Olimpiskās vienības/Latvijas Olimpiskās komitejas izpildinstitūcijas."
Zirne ar jautājumiem vērsusies LOK, kas tomēr neesot sniegusi pietiekami izsmeļošus skaidrojumus.
"Man tika skaidrots, bet ne līdz galam," atzina Zirne. "Arī pati LOK attaisnojās, ka viņi nav publisko tiesību subjekts un ka viņiem nebūtu jāskaidro šīs lietas."
Latvijas Republikas Senāts bija pretējās domās un atzina, ka LOK, pildot valsts deleģētās funkcijas, rīkojas publisko tiesību jomā un komitejai ir jāskaidro gan sportistu finansēšanas kritēriji, gan jāatbild uz sportistu jautājumiem.
Lēmums samazināt Zirnei pabalsta apmēru tika atzīts par prettiesisku. Atbilstoši Senāta lēmumam,
Zirne vērsās par sportu atbildīgajā ministrijā, kas 2023. gada jūlijā atzina lēmumu samazināt pabalstu par prettiesisku, un bijusī sportiste saņēma iepriekš neizmaksāto 2020./2021. gadam paredzēto pabalsta daļu 6600 eiro.
LOK atteicās Latvijas Televīzijai komentēt Zirnes situāciju, aicinot vērsties IZM. Tikmēr ministrijā pēc tiesas lēmuma Zirnei izmaksāto summu no citiem sportistiem negrasās piedzīt.
"Vainīgās personas bija [kamaniņu sporta] federācijas lēmums samazināt finansējumu. Ministrija ir uzņēmusies atbildību un izmaksājusi naudu, bet, tā kā finansējums ir nevis atstāts kādam vai kā citādi izlietots, bet pārdalīts citiem sportistiem, tad šoreiz ministrija neredzēja vajadzību mēģināt piedzīt no citiem sportistiem viņiem jau piešķirto finansējumu," paskaidroja IZM Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs.
LKSF ģenerālsekretārs Mauriņš izmaiņas sportistiem atvēlētā finansējuma sadalē izskaidroja ar svārstībām kamaniņbraucēju rezultātos.
"LKSF valde savās rekomendācijās vienmēr ir vadījusies, pamatojoties uz piešķirtā finansējuma apjomu un visu sportistu sasniegumiem sezonas laikā," uzsvēra Mauriņš. "Ja finansējuma apjoms ir noteikts no LOV/LOK puses, bet sportistu sasniegumi ir svārstīgi, tad prioritāte bija tie sportisti, kuri attiecīgajā sezonā uzrādīja augstākus un stabilākus rezultātus, kas diemžēl vairāku sezonu garumā nebija izdevies Ullai Zirnei."
Situācija ap Zirnei samazināto finansējumu uzskatāmi atsedza vienu no Latvijas sporta sistēmas vājajām vietām – proti, lielo sadrumstalotību.
Iniciatīva par finansējuma samazināšanu nāca no LKSF, oficiālu lēmumu pieņēma LOV, to apstiprināja LOK, bet uzņemties atbildību, kā arī piešķirt papildu līdzekļus un tos izmaksāt nācās IZM. Lielākā ieguvēja paradoksāli ir LKSF, kas Zirnei noņemto finansējuma daļu pārdalīja citiem kamaniņbraucējiem, bet bijušajai sportistei nepamatoti ieturētais finansējums tika kompensēts no valsts budžeta. Pārdalītā ieturētā pabalsta summa LKSF nebija jāatmaksā.
Zirnes cīņa par nesaņemto finanšu atbalstu gan ar to vēl nebeidzas, jo notiek tiesvedība par vispārējo tiesību principu un noteikumu ievērošanu 2021./2022. gadā. Bijušās kamaniņbraucējas kopējā nesaņemtā summa ir 18 300 eiro.
