Krustpunktā

Radioklausītājs A. Villa: Ja klausītāji zvana par konkrētu tematu, raidījums ir saturīgāks

Krustpunktā

Darbinieku trūkums nākotnes vai jau šodienas problēma?

Oranžā kaste: Kāds šis gads bijis medijiem?

Anda Rožukalne: Mediju gads 2017 – atbalsts žurnālistikai un morālās panikas viļņi!

Ar medijiem un žurnālistiku saistīto 2017.gada notikumu vidū atlasīti tie, kuri iezīmēja kādu pavērsienu, iesāka tendenci, kura varētu turpināties arī nākamajā gadā.

Gada pavērsiens

Latvijā pieejams atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai.

Šis bija pirmais gads, kad Latvijas mediji saņēma Mediju atbalsta fonda līdzekļus satura veidošanai.

Vairākas institūcijas sadalīja  nodokļu maksātāju līdzekļus 1 108 200 eiro apjomā, atbalstot 72 projektus sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai, pētnieciskajai žurnālistikai, sabiedrības integrācijai, reģionālo un lokālo mediju darbam, Latgales medijiem, jaunajiem mediju satura veidotājiem.

Ieguvumi: Medijiem bija iespēja auditorijai piedāvāt profesionāli kvalitatīvu saturu, neatkarīgi no reklāmdevēju atbalsta vai cita finansējuma. Visus projektus nav iespējams  nosaukt, bet lielāko vidū rodami žurnāla “Ir” žurnālistu pētījumi par tiesu sistēmu un citiem būtiskiem jautājumiem; "Delfi" analītiskie materiāli pirms pašvaldību vēlēšanām un kultūrai veltītais multimediālo lekciju cikls “Vaidelote”, viltus informācijas izpētei veltītā sadaļa “Atmaskots” “Latvijas Avīzē”, producentu grupas “Red Dot Media” raidījumi “Melu teorija”, ko redzējām TV3 programmā (Kultūrkapitāla fonda atbalstīto projektu saraksts šeit).

Konkursā startējušajiem medijiem bija jāpieņem profesionālās ētikas kodekss un ar īpašniekiem jānoslēdz līgums par redakcionālās neatkarības ievērošanu. Šīs prasības skaidri definēja saikni starp neatkarīgu mediju būtību un profesionālu atbildīgumu.

Kā/vai tas attīstīsies? Nākamajā gadā mediju atbalstam paredzētais finansējums varētu nedaudz pārsniegt 2017.gada apjomu. Līdz projektu izsludināšanai medijiem jāuzlabo agrāk reti noderīgās projektu veidošanas un vadības prasmes.

Lielākais satricinājums

“Rīdzenes” sarunu sērija žurnālā “Ir”. Notikums būtu liekams pat divās kategorijās. Pirmkārt, sarunas ietekmēja diskusiju par politikas kvalitāti, pamazām kļūstot par nozīmīgu tematu mediju dienas kārtībā. Otrkārt, sarunas atklāja jaunu informāciju par Latvijas ietekmīgo politiķu domāšanas un rīcības modeļiem, vēloties ietekmēt medijus.

Kā/vai tas attīstīsies? Ja arī izmeklēšanas komisijas darbu nevainagos jauns kriminālprocess vai nozīmīgi secinājumi, kuru rezultātā jārosina izmaiņas normatīvajos aktos, diskusijas par noplūdušo dokumentu saturu bija acu atvēršana gan par pagātnes notikumiem Latvijas mediju vēsturē, gan šodienas skatījumu uz “mediju vides sakārtošanu”.

Gada precedents

Administratīvā rajona tiesa novembrī apmierināja laikraksta “Bauskas Dzīve”  prasību pret Iecavas novada domi, par pamatotu atzīstot reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības izdotajā un finansētajā avīzē “Iecavas Ziņas”, kā arī atbalstot neatkarīgajam medijam sagādāto zaudējumu atlīdzības piedziņu no pašvaldības. Jau oktobrī pēc reģionālā laikraksta sūdzības, ka Latvijā pašvaldības izdod laikrakstus, kas imitē neatkarīgus medijus, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ierosināja lietu “SIA Bauskas Dzīve pret Latviju”. Sūdzība balstīta ECT konvencijas 10.pantā teiktajam, kas “uzliek valstīm par pienākumu nejaukties vārda brīvības īstenošanā”. Tas nozīmē, ka valstīm jāatturas no jebkādām darbībām, kas mazina mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā  vai mazina mediju plurālismu, informēja procesa virzītājs juridiskais birojs “Sorainen”.

Kā/vai tas attīstīsies? Tiesas lēmums parāda, ka iespējams atrast veidus, kā ierobežot pašvaldību darbību mediju vides kropļošanā. Iecavas novada dome tiesas lēmumu var pārsūdzēt, tomēr lēmums jau tagad var būt kā paraugs citiem reģionāliem un lokāliem medijiem, lai cīnītos pret pašvaldību izdotajām avīzēm, dibinātajiem radio vai televīzijām, kuri samazina neatkarīgu mediju darbības iespējas novados.

Gada pārmaiņu jundītāji

Pētnieciskās žurnālistikas projekti, kuri rosināja sistēmiskas izmaiņas dažādās jomās.

Tādu bija daudz, bet, atcerēšanās labad, jāmin Latvijas Radio” “Sistēmas bērni”; Latvijas Televīzijas “Tokyo City” - par aplokšņu algām, "Re:Baltica" – par sabiedrības novecošanos.

Kā/vai tas attīstīsies? Šī ir stabila tendence jau vairākus gadus. Nav šaubu, ka pētnieciskās žurnālistikas attīstība, arī starptautiskie projekti šajā jomā turpināsies. Vēl pilnvērtīgi neapgūtas ir pētnieciskās žurnālitsikas iespējas reģionālajos medijos un par reģionu problēmām, ieskaitot lielāku un mazāku pašvaldību darbu.

Gada atgriešanās

veiksmīgi profesionālā žurnālista darbā atgriezās Jānis Domburs.

Viņa veidotās intervijas “Delfi TV ar Jāni Domburu” gan pirms pašvaldību  vēlēšanām, gan veidojot nozīmīgas sarunas ar amatpersonām pēc tām uzlaboja diskusiju kvalitāti un satura daudzveidību. Tās radīja daudzas svarīgas ziņas un rosināja jautājumus, ko žurnālisti var turpināt pētīt.

Otra pārliecinoša atgriešanās bija televīzijas režisores un raidījumu vadītājas Žaklīnas Cinovskas izveidotais izklaides televīzijas kanāls “iTV”, tas kopš oktobra piedāvā vairākus oriģinālus raidījumus. Šis projekts varētu pretendēt uz gada ambīcijas nosaukumu!

Kā/vai tas attīstīsies? Novēlu izaugsmi minētajiem projektiem! Bet esmu piesardzīga, cerot, ka citi no darba medijos aizgājušie profesionāļi vēlēsies atgriezties “baltā zirgā” dažādu stresu pārpilnajā mediju vidē.

Gada mediju koncentrācija

 Zviedrijas mediju uzņēmums “Modern Times Group” savus Baltijas aktīvus  par 115 miljoniem eiro pārdeva starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai “Providence Equity Partners”. Visi Baltijā reģistrētie MTG uzņēmumi, Latvijā tos pazīstam ar nosaukumiem TV3, LNT, “Viasat”, “Star FM, “Smart AD” un citi, apvienoti zem nosaukuma “AM Baltic” jeb “All Media Baltic”. “Providence” Baltijas valstīs pieder telekomunikāciju uzņēmums “Bite Group”, tas iepriekš iegādājies arī nepilnu trešdaļu interneta un kabeļtelevīzijas firmas “Baltkom” kapitāldaļu. MTG pārņemšana notika ar “Bite Lietuva” palīdzību.

Kā/vai tas attīstīsies? Jaunais īpašnieks sola saglabāt MTG darbības atšķirības katrā Baltijas valstī. Investīcijas plānotas tehnoloģiskajā attīstībā, nevis satura vai darbinieku izaugsmē. Darījums nedaudz līdzīgs tendencēm, kas raksturīgas izmaiņām ASV mediju īpašnieku struktūrā, kad mediju uzņēmumus pārņem investīciju fondi, kas tos pāris gadu laikā pārdod tālāk vai likvidē (pētījums prezentēts Starptautiskajā Mediju inovāciju simpozijā Tallinā šogad oktobrī). Baltijas darījums no šīs tendences atšķiras, jo “AB Media” īpašnieks sola uzņēmumā investēt un pārdot to tālāk pēc apmēram 7 gadiem.

Gada personiskā uzslava

Neskaitāmu skaistu vai izcilu mediju projektu vidū pilnīgi subjektīvi vēlos izcelt divus projektus un vienu autoru. Manuprāt, Latvijas Radio raidījumu cikls “Sirds mozaīka”, kurā Vaira Vīķe-Freiberga pārlasa filozofes Zentas Mauriņas esejas ir viens no pozitīvā ziņā pārsteidzošakajiem šajā gadā.

Katru reizi gribas smaidīt par drosmi, par precīziem novērojumiem un par pašironiju lsm.lv un vēlāk arī audioformātā sagatavotajiiem Maika Koljera tekstiem sadaļā “Latvijas kolorīts”. Lai veicas, to turpinot!

Un vēl – ja Latvijas žurnālistikā nebūtu Inas Strazdiņas, viņas stāstu par bēgļiem un reportāžu no Briseles vai citām valstīm, mums viņu vajadzētu izdomāt,

lai... pašapziņa turētos, lai mēs saprastu, ka žurnālistika var būt izcila un nebūt dusmīga; lai ar viņas palīdzību uzzinātu, kādi ir labi stāsti un gūtu unikālu emocionālu pieredzi.

Kā/vai tas attīstīsies? Nav šaubu, ka radīsies jaunas, lieliskas mediju satura idejas. Bet arī minētie projekti ir tā vērti, lai tiem būtu turpinājums.

Gada mediju menedžments – kas vada Latvijas Radio (LR)?

Pastāvīga turbulence un nepārejošs stress raksturoja pārmaiņas Latvijas Radio vadībā.

Vispirms jaunieceltā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) no darba atlaida divus no agrākās LR valdes locekļiem (Aldi Pauliņu un Uldi Lavrinoviču). Pēc rūpīgas pārbaudes NEPLP uzticība tika dāvāta trešajai LR valdes loceklei Sigitai Roķei. NEPLP lēma, ka LR var vadīt viens valdes darbinieks. Uzticību iedragāja LR darbinieku reakcija uz NEPLP locekļu publiskiem izteikumiem par stāvokli LR un neuzticības izteikšana NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam. Tas un citi NEPLP iebildumi pret LR vadības praksi noveda pie Sigita Roķes atstādināšanas rudens sākumā. Paralēli tika mainīts iepriekšējais lēmums par LR valdes struktūru un izsludināts konkurss jaunai, trīs cilvēku valdei. Gada beigās tā ir izveidota, LR valdē strādā Una Klapkalne, Mārīte Tukiša un Sanita Dika-Bokmeldere.

Kā/vai tas attīstīsies? NEPLP kādu laiku ļaus strādāt trim jaunajām valdes loceklēm. Mediju uzraugs būs aizņemts ar elektronisko mediju stratēģijas 2018. – 2022.gadam izveidi. LR valdes lēmumiem, darba stilam uzcītīgi sekos gan LR, gan LTV žurnālisti. Bet NEPLP vadības stils liecina, ka darbs LR valdē var izrādīties ļoti nedrošs. Pastāvīgie mēģinājumi gan pašu spēkiem, gan ar citu insitūciju palīdzību izmeklēt LR darbinieku ierakstīto un parādīto klipu, kurā izteikta neuzticība NEPLP loceklim, demonstrēšanas LR ēterā atbilstību dažādiem normatīvajiem aktiem var novest pie kāda no līdzšinējo LR vadītāju sodīšanas.

Gada jaunais komplekss – esam mediju “nepratīgi”!

Tapuši divi pētījumi, kas liek plaši atvērt acis. Pirmais parādīja, ka viltus ziņas varētu mūsu sabiedrību ietekmēt diezgan lielā mērā. Otrs konstatēja, ka Latvijas iedzīvotāju mediju pratība vērtējama kā viduvēja. Piemēram, katrs piektais noticējis safabricētai informācijai, tikpat daudzi dalās ar sociālajos tīklos atrastu informāciju, to nepārbaudot.

Kā/vai tas attīstīsies? Jau minēto pētījumu dati parādīja izglītības un labklājības pozitīvo ietekmi uz prasmi novērtēt informācijas kvalitāti. Lai gan respondentu vairākums neizrādīja interesi par medijpratību, tās līmenis nākamgad augs. Lēni, lēni...

Gada morālā panika

Visvairāk ievēroju divus panikas iemeslus, abus atšķirīgus. Sašutumu par mūziķa Andra Kiviča "Rīga TV24" kanālā vadītā sarunu raidījuma “Rampas ugunis” satura kvalitāti un neizpratni, kāpēc tam piešķirti NEPLP sadalītie nodokļu naudas 100 000 eiro. Sliktā ziņa: diemžēl nav izveidots mehānisms un skaidru kritēriju saraksts, kā apturēt finansējumu, ja projekts neatbilst mērķiem un neizrāda izaugsmes potenciālu. Labā ziņa: mūsu rīcībā tagad ir daudz raidījumu, kas noder kā pierādījums, ka nodokļu naudas atbalsts neglābj bezcerīgu formātu. Būtu godīgi, ja veidotāji laikus atteiktos no tā turpināšanas, nedegradējot izpratni par mediju uzdevumiem.

Otrs morālās panikas iemesls ir "Lattelecom" kanāla STV realitātes šovs “Caur ērkšķiem uz...”, kurā piedalās sarežģītas sociālās problēmas pārstāvošas sievietes. Latvijā nav ne auditorijas intereses aizstāvošas organizācijas, ne mediju ombuda, ne daudzveidīgas mediju kritikas, tāpēc ļoti pozitīvi, ka resursu centrs sievietēm “Marta” reaģēja uz šova ideju. Tas vērtēja šovu kā dalībnieces pazemojošu. Iesaistījās Labklājības ministrija, pretsparu deva televīzija un žigli apvainojās raidījuma dalībnieces. Bet jautājums par mediju atbildību un ietekmi uz šova dalībnieču īstajām dzīvēm īsu brīdi bija ļoti aktuāls! Komerciālu interešu vārdā var izlikties, ka tiek pildīti cēli uzdevumi un laboti smagi indivīdu likteņi, bet neprasiet, lai visi skatītāji tam ticētu. Lai ko apgalvo šova veidotāji vai dalībnieces, ja dzīve tiek padarīta par šovu ziņkārīgajiem, tad top šovs, nevis atrisinās sarežģītas problēmas.

Te, protams, nav minēti visi notikumi. Savus varat pievienot komentāru sadaļā! Bet Latvijas mediju attīstības prognozes 2018.gadam lasiet nākamajā slejā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti