Jau pagājis gads kopš pirmajiem signāliem par suņiem bīstamo slimību, kas gan nav jauna un Eiropā ir zināma, taču līdz šim ar to saslima salīdzinoši maz suņu. Veterinārārsti arī apzināja situāciju kaimiņvalstīs, un nevienā kaimiņvalstī slimību gadījumu skaits kopš 2014.gadā nepieauga. Bet Latvijā šogad vien ir apstiprināti 50 saslimšanas gadījumi un aizvien vienojošais faktors ir suņu barība.
Taču precīzā cēloņa noskaidrošanai un pētījuma turpināšanai valstij nebija naudas. Sākumā pētnieki vienojās ar Zemkopības ministriju un ražotāju, ka tas varētu apmaksāt pētījumus, bet tad tika sagatavoti līgumi ar punktu - ja negūs pierādījumus par barības saistību ar slimību, pētniekiem jāpaziņo, ka arī sākotnējos pētījumos tas bija kļūdains pieņēmums.
Pētnieki nevar pieņemt tādus nosacījumus, nevar piekrist, ka katra konsultācija ar ārzemju ekspertu var notikt tikai, saskaņot ar BIOR vadību, atzina Konopore. Viņasprāt, šādas prasības liecina par “ļoti milzīgu iestāžu politisko atkarību”.
“Pēdējais punkts”, lai atteiktos no līguma ar ražotāju un Zemkopības ministriju, bija publiskā informācija, ka suņu barības ražotājs ziedoja zemkopības ministra Jāņa Dūklava partijai – Zaļo un zemnieku savienībai – 5000 eiro. Tad “šķita ļoti saprotami, kāpēc mēs nekur nevirzāmies..” sacīja Konopore.
Viņa arī noliedza, ka veterinārārsti nomelnotu ražotāju. “Mēs darām savu darbu, mūsu pienākums ir informēt, kas dzīvniekam ir drošs,” norādīja Konopore.
Pats ražotājs gan nav izdarījis spiedienu uz pētniekiem, nav draudējis, bet to “nevar teikt par Lauksaimniecības sadarbības organizāciju padomes vadītāju” Edgaru Treibergu. Veterinārārstu biedrība ir Lauksaimniecības sadarbības organizāciju padomes biedrs, bet “nav sajūtas, ka organizācija sajūt, ko dara vadītājs, šķiet, ka pauž savas intereses”, sacīja Konopore.
Lai turpinātu meklēt slimības cēloņus, pētnieki aicinās suņu īpašniekus iesaistīties kontrolgrupā – to var izdarīt veselo suņu īpašnieki, aizpildot anketas pie veterinārārstiem. Tas ļaus salīdzināt riskus; ir svarīgi pārbaudīt visus faktorus, jo pašlaik 94% saslimušo suņu ēduši viena zīmola barību, skaidroja Konopore.
Tālāk savukārt būs jāskatās, kā rīkosies Zemkopības ministrija, “iespējams, atkal apšaubīs arī šo kontrolgrupu”. Taču veterinārārsti ar rezultātiem plāno vērsties pie kontrolējošām iestādēm cerībā panākt rīcību.
Iepriekš gan dati par slimību iesniegti Pārtikas un veterinārajā dienestā, lūdzot pārņemt slimības reģistrāciju un analīzi, bet saņemta atbildi, ka dienests to nedara. “Ja tā nav infekcijas slimība - lai gan, kā viņi to varētu zināt - tas nevienu vairs neinteresē,” sacīja Konopore.
Jau ziņots, ka Latvijā joprojām ik mēnesi aptuveni astoņi suņi nonāk veterinārārstu klīnikās ar barības vada dilatāciju. Pēc vairāku mēnešu ilgās pētniecības joprojām nav atrasti slimības cēloņi.
Latvijas Veterinārārstu biedrības biedri norādīja, ka ir jāturpina pārtrauktie pētījumi par suņu bīstamo saslimšanu – barības vada dilatāciju jeb paplašināšanos.
Saslimušos suņus vieno AS "Tukuma straume" ražotās "Dogo" suņu barības lietošana. Uzņēmums kategoriski noliedz barības saistību ar slimību un piedāvāja ziedot pētījumam nepieciešamos 32 000 eiro tieši pētniekiem bez jebkādiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Veterinārārsti vēl nav izlēmuši, vai pieņemt ziedojumu.
