Būs pagājis jau gads, kopš veterinārārsti konstatējuši sakritību par vienas konkrētas dzīvnieku barības lietošanu suņiem un bīstamo slimību, bet, kā uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītāja Lita Kanopore, slimība nerimst:
''Mazumā tas neiet, piemēram, šomēnes piereģistrējās 24, kuriem ir aizdomas par šo slimību. 14 no viņiem jau rentgenoloģiski ir apstiprinājušies, 10 no viņiem ir raksturīgās klīniskās pazīmes; un vēl ir četri līķi, kuriem arī šī diagnoze ir apstiprinājusies. Vienojošais faktors - suņu barība.''
To, ka dzīvniekiem, kuriem konstatēta šī saslimšana, tās iemesls ir kopīgs – barība – , secina arī Grobiņas veterinārārsts Gatis Kalniņš:
''Sākām aktualizēt to lietu un pārbaudīt, apzvanījām tos vecos pacientus, kas ir bijuši gada laikā; un patiesībā es teiktu, ka 99% izrādījās, ka ir tas viens zīmols, visi ir ēduši to. Mums ir sakrājušies, precīzi nepateikšu, pāri par 30 pacientiem ir bijuši. Salīdzinoši Grobiņa ir neliela Kurzemes pilsēta un, ja Grobiņas klīnikā iziet tik daudz cauri tādi slimnieki, nu tas ir par daudz tādai diagnozei.''
''Nekur citur, nevienā citā valstī tādā īsā laika periodā tik daudz saslimšanas gadījumu nav bijuši. Lielai daļai saslimušo suņu ir viens kopīgs faktors, viņi ir ēduši īsāku vai garāku laiku barību ''Dogo''. Prospektīvajā pētījumā, kurā mēs reģistrējām 70 gadījumus laikā no maija līdz decembrim, tad 94 % no suņiem ir ēduši šo barību. Ir vēl viens pētījums ar atskatu pagātnē, mēs mēģinājām apzināt visus gadījumus, kas tādi ir bijuši Latvijā no 2014.gada aprīļa, tad šajā pētījumā saistība ar ''Dogo'' barību bija 96 procentiem,'' tā pēc Latvijā veiktajiem pētījumiem atzīst veterinārārste pataloģe un pētnieku grupas vadītāja Ilze Matīsa. Viņa arī vērtē, ka iegūtie fakti neliecina par ģenētisku ietekmi:
''Mūsu pētījumā starp 54 suņiem reģistrētas ir 17 dažādas šķirnes, un 30% bija bezšķirnes suņi, tā kā šie dati ļoti labi parāda to, ka šie suņi ir ļoti, ļoti atšķirīgi ģenētiski un par šādas slimības parādīšanos neradnieciskiem suņiem tik daudz pēdējā gada laikā, lai runātu par ģenētisku cēloni, nav pamata.''
Lita Kanopore norāda: ''Mēs esam konsultējušies arī ar pasaulē slaveniem ģenētikas speciālistiem, kuri ir noraidījuši iespēju, ka šī saslimšana varētu būt ģenētiska rakstura.''
Runājot par konkrētā ražotāja dzīvnieku barību, tad līdz šim veiktajās analīzēs tajā nav atrastas toksiskas vielas vai smago metālu klātbūtne, bet, kā vērtē Ilze Matīsa, tagad svarīgi būtu noteikt, vai nav vainojami kādu vielu savienojumi:
''Ir jāņem [vērā], ka jebkurā gadījumā var būt kādas vēl neatklātas vielas, tāpēc mums pētījuma plānā ir ietverts plaša spektra skrīnings uz dažnedažādām vielām, kas ietver vairāk nekā 200 tūkstošus savienojumu un ar domu, ka šajā skrīningā varētu atrasties kaut kas tāds, kam nevajadzētu būt.''
Līdz ar to būtu jāturpina pētījumu veikšana, uzsver Lita Kanopore, taču tas gan šobrīd ir Zemkopības ministrijas ziņā:
''Pētījums šogad vairs nav veikts. Zemkopības ministrija pētījumu apturēja 2015.gada beigās, nepārbaudot visus aizdomu faktorus, kas varētu būt slimības izraisītāji, respektīvi, šobrīd ir tāds stāvoklis, ka vienojošais faktors ir zināms, bet cēloņi noteikti nav. Mēs ļoti ceram, ka mūsu valsts apdomāsies, mūsu ministrija apdomāsies, mūsu ministrs sapratīs.''
Suņu saimniekiem, ja ir aizdomas par šo slimību, protams, vispirms jāmeklē veterinārārsta palīdzība, bet informāciju par slimības pazīmēm, dzīvnieka kopšanu un ēdināšanu, ja ir konstatēta šī slimība, var atrast arī Latvijas Veterinārārstu biedrības mājaslapā.
