Tik apmeklēta sanāksme vēl nav bijusi
«Mūsu kultūras nams sen nav bijis tik pilns,» tā Sējas novada mērs Guntis Liepiņš no partijas «Tēvzeme» īsi raksturoja iedzīvotāju interesi sabiedriskajā apspriedē par dzelzceļa līniju «Rail Baltica».
Aptuveni desmitā daļa jeb 250 no 2500 novadā deklarēto darbdienas vidu izbrīvēja, lai klausītos projekta ieviesējos un paustu savas bažas. Sējas novadu skar abi no izstrādātajiem sliežu ceļa variantiem. Tie gan vairs netiek zīmēti dabas aizsargājamajā teritorijā «Natura 2000», kur mīt, piemēram, retā zaļā vārna. Tāpat apiets būs Ādažu militārais poligons, ko valsts domā paplašināt.
Līdz ar to iedzīvotāju kā zemes un namu īpašnieku intereses būtiski skars jebkurš no diviem trases variantiem. „Visvairāk cilvēkus satrauc tas, vai nojauks viņu māju, cik tuvu pienāks viņu dzīvesvietai un nākošais jautājums – kāds būs valstī izstrādātais kompensāciju mehānisms. Droši vien, ka valstij un valdībai šodien vajadzēja izstrādāt vismaz provizoriski, lai varētu cilvēkiem rastu sirdsmieru – lai vismaz par velti neatņemtu (..),” sacīja Liepiņš.
Taču uz šiem jautājumiem atbildes no Satiksmes ministrijas un projekta ieviesējiem Sējas ļaudis nesaņēma. Tādēļ par sirdsmieru zālē nekas neliecināja.
Abu trašu variantos atrodas pāris desmiti dzīvojamo māju, pēc iedzīvotāju uzstājības atklāja projekta ieviesēji.
Bet bez atbildēm palika Sējas novada zemnieces Ingas Cerbules jautājums, kā risinās vērtīgo lauksaimniecības zemju atsavināšanas lietu - vai projekta vārdā atpirks tikai 300 metru aizsargjoslā esošo zemi vai visu īpašumu kopumā?
Savukārt atpūtas parka «Rāmkalni» saimnieks un zemju īpašnieks Viktors Grūtups ieteica atgriezties pie teritorijas plānā iezīmētā varianta, ka sliedes šķērsos īpaši aizsargājamo teritoriju «Natura 2000», kur jau pašlaik militārajā poligonā braukā tanki. „Sanāk, ka mēs ne uz ko īsti nevaram paļauties. Ja mēs skatāmies no uzņēmējdarbības attīstības vai dzīves plānošanas viedokļa, tad tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem. Otrkārt, nevajag interpretēt tikai tā, ka Latvijā dzīvo zaļās vārnas un aug brūklenes. Pirmkārt, Latvijā dzīvo cilvēki – tajā skaitā Sējas novadā – nevaram tā vienkārši ar vienu griezienu sabojāt cilvēkiem dzīvi,” pauda Grūtups.
Plānojot dzelzceļa trašu izvietojumu, projekta virzītāji stāsta, ka nācies laipot starp dažādiem apgrūtinājumiem, Sējas novadā bijis jārēķinās arī ar īpaši aizsargājamām "Natura" dabas teritorijām, tāpat trasi nevarot ievest arī pavisam mežā, lai nākotnē pašvaldības varētu tās tuvumā attīstīt ekonomiskās aktivitātes. Pēc šībrīža variantiem Sējas novadā trase skartu līdz 200 īpašumiem, 300 metru trases zonā atrastos 15 vai 18 mājas.
«Rail Baltica» ietekmēs cilvēku likteņus
Ekonomiskais izdevīgums un attīstība nākotnē iepretim to cilvēku individuāliem likteņiem un dzīvesstāstiem, kuriem nu jāpamet savas mājas. Tā ir dzelceļa projekta “Rail Baltica” izšķiršanās, un tieši tādēļ - daudziem emocionāli sāpīga. Arī Riekstiņu ģimenei. Caur viņu īpašumu arī varētu iet viens no "Rail Baltica" posmiem. "Dzelceļa sliedes nāks no tā meža, kuram ir kādi 150-200 gadi un kas atrodas konservācijā (..) tad sliedes nāks gar mūsu īpašumu iet garām, var teikt, gar guļamistabas logu, ies gar vecās mājas, kuras mēs tagad neredzam, guļamistabas logu, tad smuki šķērsos īipašumu taisni, tur tās mājiņas, pāri tam īpašumam pa diagonāli," rādīdams iespējamo maršrutu stāsta māju un zemes īpašnieks Vilmārs Riekstiņš.
Līdzīgi stāsti ir arī citiem iedzīvotājiem. "Mūsu dzimta tur dzīvo jau 200 gadus. Mans vecvectāvs tur barona laikā klaušās gāja (..) darbs, cilvēka darbs un tas ko viņš ir izdarījis savā zemē un mājā, tas ir mūzīgs. Tas, kas tagad notiek, kā vārdā tas tiek darīts?! Šī montrsa, šī dzelceļa vārdā tiek iznīcīnātas cilvēku dzīves, tiek iznīcīnāts viņu darbs," saka vēl viena māju un zemes īpašniece Biruta Ratniece.
"Mūsu īpašumam iet pāri A variants, un tā zeme ir kādreiz vīratēvam par brīvības cīņām piešķirta!" piebilst Raimonda Birģele.
Projekta plānotāji centās likt pretim racionālos argumentus. "Jūs redzējāt, slaidus, faktus. Ir iespējams savienoties starp Baltijas valstīm un Eiropu un šis dzelceļa savienojums ir būtiski nepieciešams. Kāpēc? Tāpēc, ka Austrumu - Rietumu kravas pašreiz samazinās un ir jāveido jaunas pieslēgumu iespējas," norāda “RB Latvija” eksperts Neils Balgalis.
Taču iedzīvotājus nenomierināja nedz vīzijas par apdzīvoto vietu attīstību dzelceļa tuvumā, nedz solījumi atsavinātos īpašumus atpirkts par tirgus vērtību un pārcelšanās kompensāciju. "Pētnieki ir saskaitījuši visas mājas (izsaucieni no zāles)... Jā pētnieki. To, kas attiecas uz jautājumu par zemēm (izsaucieni) vai jūs gribat dzirdēt tālāk, vai nē?" ik pa brīdim pārtraukts, iedzīvotājus uzrunāja SM Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš.
Sanāksmes laikā atradās tikai viens vietējais iedzīvotājs, kurš projektam izteica atbalstu un atzina, ka ir kauns par līdzcilvēkiem, kuri negrib attīstību.
"Nu un tiešām jūs domājat, ja šitāda zāle būtu savākusies pirms 100 gadiem un prasītu vai vajag būvēt ceļu no Saulkrastiem uz Murjāniem, vai Dzelzceļu no Saulkrastiem uz Rīgu, lai autobuss varētu aiziet no Sēnītes uz Rīgu? Un tad celtos cilvēki augšā un teiktu, dies pas, kādas šausmas, manam īpašumam dzelceļš ies pāri.. Vai tiešām jūs esat pret kaut kādu progresu?" retoriski vaicāja Arilds Bethers.
Pirmdien aizsāktais un līdz marta vidum visās 15 pašvaldībās ieplānotais sabiedrisko apspriežu cikls ir tikai pirmais, kurā uzklausīs iedzīvotājus. Septembrī plānots vēl viens, kur jau konkrētāk spriedīs par 2000 īpašumu, ko skars 265 kilometrus garā trase no Ainažiem līdz Bauskas novadam.
Jau pašlaik tiek prognozēts, ka visgrūtāk ar sabiedrības pārliecināšanu un atbalsta saņemšanu klāsies Mārupes novadā, kur plānotā trase vairāk nekā citviet skar iedzīvotāju intereses un ir vistuvāk jau izbūvētajām mājvietām.
Jau iepriekš vairākas pašvaldības pauda, ka ir nemierā ar „Rail Baltica II” maršrutu, un iebildumus ir cēlusi arī galvaspilsēta Rīga.
Latvijas pusē pie Igaunijas robežas jaunais sliežu ceļš sāksies Ainažos. Tad, stiepjoties caur Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu un Salaspils novadiem, sasniegs Rīgu. Ievadu galvaspilsētā paredzēts izveidot vietā, kurā kādreiz bija Ērgļu dzelzceļa līnija. Pēcāk vilciens virzīsies uz Centrālo staciju, bet no tās pa jaunu dzelzceļa tiltu uz Rīgas lidostu. Tālāk caur Mārupes, Olaines un Ķekavas novadiem virzīsies līdz Bauskas novadam, kur šķērsos Latvijas - Lietuvas robežu.
Būvniecības vajadzībām nāksies atpirkt aptuveni 2000 īpašumu. Šiem izdevumiem nāksies atvēlēt vairākus desmitus miljonu eiro no kopējām Latvijai paredzētajām izmaksām, kas ir 1,3 miljardi eiro.
