Dienas ziņas

Noskaidro gāzes noplūdes iemeslu

Dienas ziņas

Latgales piensaimnieki apņemas pārvarēt krīzi

Neizpratne par piena produktu cenām veikalos

Piensaimnieki neizpratnē par nerūkošajām produktu cenām veikalos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Piensaimnieki ir neizpratnē par to, ka veikalos nesarūk piena produktu cenas. Sabiedrība ir informēta par piensaimnieku likstām un arvien samazināto piena iepirkuma cenu, taču lielai daļai piena produktu veikalu plauktos cenas nav samazinājušās. Zemnieki uzskata, ka uz viņu rēķina kāds mēģina iedzīvoties.

Līdz ar jaunu mēnesi piena iepirkuma cena piedzīvojusi kārtējo kritumu - daži pārstrādātāji to samazinājuši pat par četriem centiem, sasniedzot zemāko piena iepirkuma cenu visā Eiropā. Tikmēr veikalos būtisks piena produktu cenu samazinājums nav vērojams.

Uzrunātie iedzīvotāji Vidzemē uzskata, ka dažiem produktiem tā pat ir cēlusies. „Vienīgi uz atlaidēm; tā vispār nekrīt. Zemniekiem gan maksā maz, bet veikalos cenas nekrīt. Akcijas kad ir, tad jā, bet tā - kā maksājis, tā maksā,” saka Tamāra. Valmieriete Velta nav manījusi izmaiņas: „Stāv kā stāv; nekas tur nesamazinās, drīzāk otrādāk. Tur „Kārums”, tam vēl adekvāta cena.”

Zemnieku saimniecības “Dimanti” vadītāja Sandra Stricka stāsta, ka uz diskusiju par šo jautājumu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē aicināti gan pārstrādātāji, gan tirgotāji, taču abas puses savu vainu neatzīst. „Tirgotāji saka, ka pārstrādātāji piegādā par veco cenu, tirgotāji saka, ka mums peļņas nav, ka pārstrādāji to cenu nav nolaiduši,” saka Stricka.

Lauksaimnieki uzskata, visdrīzāk kāds atkal mēģina iedzīvoties uz zemnieku rēķina.

Lai to nepieļautu, ir jāveido spēcīgi lauksaimnieku kooperatīvi, kuri pēdējā laikā pārstrādātāju spiediena dēļ ir kļuvuši vājāki, uzsver Stricka.

„Mums Latvijā ir daudz mazo piena kooperatīvu, ir jāceļ savas ambīcijas, ir visiem jāiet kopā un jārunā un jāpiedāvā kopā savas piens,” saka “Dimanti” vadītāja.

Tikmēr zemnieki ar bažām gaida pavasarī, kad sāksies sējas darbi. Lai sarūpētu lopbarību, visdrīzāk, nāksies lūgt Zemkopības ministriju priekšlaicīgi izmaksāt rudenī paredzētās subsīdijas. „Labākas ir tās saimniecības, kam ir vairākas nozares, jo viņi no vienas nozares ieliek pienā. Kam ir tikai piens, tiem ir ļoti grūti, īpaši tiem, kas paši neaudzē graudus, jo  lielākā daļa izdevumi ir iepirktā lopbarība,” saka Stricka.

Zemniekiem smagajā situācijā cenas nav samazinājuši arī lopbarības un veterināro medikamentu tirgotāji, tāpēc piensaimnieki apsver iespēju rīkoties līdzīgi kā 2009.gadā, kad uz daudziem Latvijas ceļiem izbrauca smagā tehnika. 

Jau vairākkārt ziņots, ka līdz ar sankcijām pret Krieviju ievērojami ir kritušās piena iepirkuma cenas. Daudzi piensaimnieki ir nonākuši finansiālās grūtībās, jo ir jāatmaksā bankās ņemtie kredīti un līzingi par saimniecībā nepieciešamo tehniku.

Jau ir apritējis gandrīz gads, kopš Krievija noteica pārtikas embargo Eiropas Savienības dalībvalstīm, un šajā laikā ir būtiski samazinājušās piena iepirkuma cenas un lielākā daļa lauksaimnieku strādā zem pašizmaksas.

Līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu, un iepirkuma cenas ir ievērojami samazinājušās. Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, bet vēlāk oktobrī – vēl aptuveni septiņi miljoni eiro. Līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – tika aprēķināta līdz 2014. gada beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti