Katru vasaru ražošana uzņēmumā apstādināta aptuveni uz mēnesi, kad notiek profilaktiskie remonti, šogad nolemts apturēt uz divarpus mēnešiem. To noteica ne visai labā situācija tirgū, kā arī kvalitatīvas izejvielas trūkums. Patlaban nekāds uztraukums no brīvlaistajiem strādniekiem neizskan.
Uzņēmuma vadība solījusi strādniekus augustā pieņemt atpakaļ darbā un strādājošie viņu vārdam uzticas. “Brīvā viļņa” izpilddirektors Māris Trankalis secina, ka strādājošie ražošanas apturēšanu uztver ar sapratni. “Brīvajā vilnī” ir piedzīvoti dažādi grūti periodi, bet arvien ir atrasta izeja.
Izpilddirektors uzskata, ka Krievijas aizliegums uzņēmumam nav liktenīgs. Savulaik tas uz Krieviju eksportēja lielāko daļu savas produkcijas, bet šobrīd tie ir aptuveni 15%. Šis aizliegums gan kārtējo reizi pierāda, cik nestabils ir Krievijas tirgus un, ka tas ir jāattīsta citos virzienos, un tas arī tiek darīts. Tā pēdējās divas nedēļas izpilddirektors tirdzniecības misijā apmeklēja Vāciju un Angliju, lai tiktos kopumā ar kādiem 10 potenciālajiem sadarbības partneriem.
Līgo nedēļā līdzīga misija plānota Amerikā, tā noslēgsies ar dalību izstādē kopā ar citiem zivju produkcijas ražotājiem Latvijas zivrūpnieku savienības stendā. Šonedēļ uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris atrodas pie sadarbības partneriem Ķīnā. 11 Latvijas zivrūpnieku produkcijai pavisam nesen atvēra Ķīnas tirgu. Produkcijas sūtījums varētu būt jau šogad. Uzņēmuma izpilddirektors uzskata, ka ar laiku ķīniešu pieprasījums varētu nosegt Krievijai sūtīto.
“Brīvajā vilnī” novērtē valsts un arī Eiropas Savienības finansiālo atbalstu jaunu eksporta tirgu apgūšanā, kas nav lēts prieks. Trankalis spriež, ka tādu vajadzētu saglabāt vēl vismaz pāris gadus.
Viņaprāt, jānovērtē arī valsts atbalsts, izmaksājot no darba atbrīvotajiem cilvēkiem bezdarbnieka pabalstu. Izpilddirektors gaida, ka valdība pieņems lēmumu par nodokļu iekasēšanas apturēšanu, piemēram, uz gadu, jo patlaban ir būtiski uzņēmumiem saglabāt pozitīvu naudas plūsmu.
Jau ziņots, ka jūnija sākumā stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.
Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.
