Šī gada septembra beigās notikušajās Vācijas parlamenta vēlēšanās kancleres Angelas Merkeles vadītā Kristīgo Demokrātu Savienība kopā ar savu māsas partiju Kristīgi Sociālo Savienību ieguva vairāk nekā 40% balsu, gandrīz iegūstot absolūto vairākumu parlamentā. Taču, tā kā bija nepieciešams veidot koalīciju, arī jaunās valdības apstiprināšanai ir nepieciešams parlamenta atbalsts.
Trīs mēnešu laikā abas lielākās partijas - kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti - bija iesaistītas sarežģītās sarunās par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu. Šāda koalīcija kļuva iespējama pēc tam, kad pagājušās nedēļas nogalē par iesaistīšanos koalīcijā nobalsoja pārliecinošs vairākums sociāldemokrātu partijas biedru. Kā paziņojusi pati Angela Merkele, tik ilgs sarunu process ir attaisnojies, jo par spīti dažādiem kompromisiem, abas partijas ir sākušas patiesi viena otrā ieklausīties.
Pēc Merkeles vārdiem, tagad galvenais uzdevums ir sasniegt finansiālu stabilitāti un sociālo labklājību: „Lielā koalīcija ir koalīcija lieliem uzdevumiem. Kopā mēs gribam būt pārliecināti, ka 2017. gadā Vācijā cilvēki dzīvos labāk nekā šodien."
Jaunajā koalīcijā kristīgie demokrāti saglabās ietekmīgo finanšu ministra posteni, ko arī turpmāk ieņems Volfgangs Šeible. Pirmo reizi aizsardzības ministra krēslā sēdīsies sieviete - līdzšinējā darba ministre Urzula von der Leiena.
Savukārt sociāldemokrātiem kopumā atvēlēti seši ministru portfeļi. Sociāldemokrātu partijas līderis Zigmārs Gabriels tagad vadīs tā dēvēto superministriju, kurā apvienotas ekonomikas un enerģētikas ministrijas. Bet ārlietu postenis tiks piešķirts bijušajam ārlietu resora vadītājam Frankam Valteram Šteinmaieram.
Kristīgo demokrātu partijas pārstāvis parlamentā Andreass Šokenhofs norāda, ka ārpolitikas jomā plānots turpināt līdzšinējo politisko kursu: „Ārpolitikas un drošības politikas jautājumos mēs turpināsim līdzšinējo virzību. Tas nozīmē, ka sociāldemokrātu un kristīgo demokrātu vidū ir vienprātība par to, ka Vācijai ir jāturpina iesaistīties attiecību pārmaiņās Tunisijā un Ēģiptē, jāturpina aktīvi darboties Eiropas Savienības kaimiņu politikas, arī austrumu partnerības, programmas, Koalīcijas līgumā mēs esam norādījuši, ka arī turpmāk mēs sniegsim nopietnu ieguldījumu dažādu globālo krīžu risināšanā."
Jau tūlīt pēc parlamenta vēlēšanām virkne ekspertu norādīja, ka lielās koalīcijas darbs nebūs nemaz tik viegls, jo līdzās strādās gandrīz pilnīgi līdzvērtīgas partijas. Jau koalīcijas sarunu laikā vēlēšanās otro vietu ieguvušie sociāldemokrāti panāca vairākas nozīmīgas uzvaras, piemēram, kristīgo demokrātu piekāpšanos un minimālās algas un dažādu sociālo pabalstu ieviešanu. Analītiķi arī norāda, ka pēc iepriekšējās lielās koalīcijas valdības laika no 2005. līdz 2009. gadam kristīgo demokrātu partijas reitings sasniedza visu laiku zemāko līmeni. Sociāldemokrātiem noturot savu ietekmi un to palielinot, šāds scenārijs var atkārtoties vēlreiz.
