“Buk” sistēmas raķete palaista no kaujinieku kontrolētās Sņižnes rajona. Ukraina arī norāda, ka prokrieviskie seperātisti notikuma vietā cenšas iznīcināt pierādījumus, kas ļoti satrauc starptautiskos ekspertus.
Savukārt, Vācijas kanclere Angela Merkele sazvanījusies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču abu pušu valdības dažādi izceļ sarunas iznākumu.
Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas departamenta vadītājs Vitālijs Naida preses konferencē Kijevā pavēstījis, ka dienests ir noskaidrojis precīzu vietu, no kuras ceturtdien izšauta raķete, kas notrieca Malaizijas lidmašīnu.
Tā bijusi "Buk" sistēmas raķete, kas palaista no kaujinieku kontrolētās Sņižnes rajona, taču izmeklēšanas interesēs dienests neatklāj precīzu vietu, par kuru dienestam esot neapšaubāmi fakti.
Raķeti esot palaidušas Krievijas militārpersonas, bet pavēli šaut devis viens no krievu algotņu bandu vadoņiem - Igors Bezļers, kas pazīstams ar palamu "Bes", jeb "Sātans". "Krievijai ir pienākums nosaukt mums to personu vārdus, kas veikuši raķetes palaišanu," uzsvēra Naida.
Ukrainas valdība jau pavēstījusi, ka separātisti ne tikai kavē izmeklēšanu, bet ar Krievijas atbalstu mēģina iznīcināt pierādījumus. Separātisti esot aizveduši 38 bojāgājušo līķus uz Doņeckas morgu, kā arī meklē lielgabarīta transportu.
Lidmašīnas atlūzu aizvešanai uz Krieviju, tā vēstīts Ukrainas valdības paziņojumā.
Par to ļoti uztraukušies ir starptautiskie eksperti, arī Malaizijas delegācija, kas ieradusies Kijevā vairāk nekā 60 cilvēku sastāvā.
Nemiernieku līderis Oleksandrs Borodajs medijiem klāstījis pretējos, sakot, ka melnās kastes nav uzietas, un viņi neesot centušies iznīcināt pierādījumus. Taču viņš arī noliedzis, ka ar Ukrainas valdību panākta vienošanās par 20 kilometru lielu buferzonu apkārt notikuma vietai, lai varētu izvest bojā gājušos cilvēkus.
Traģēdijas vietā atkal ir ieradušies starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kuri vēlas sarunās atbrīvot ceļu starptautiskajiem ekspertiem, kuri veikti izmeklēšanu par notikušā cēloņiem un apstākļiem, taču viņu darbs atkal ir apgrūtināts. Arī ieraksti tviterī liecina, ka prokrieviskie seperātisti novērotājus joprojām tālāk par norobežoto vietu nelaiž.
“Uzreiz brīdinu – jūsu apsardze apsargā jūs. Tam, kurš pārkāps (norobežojumu) un neklausīs manas pavēles, tiks atbilstoši...” pirms pārbaudes brīdināja kāds no kaujiniekiem.
Vēlāk daži delegācijas pārstāvji no Kijevas tomēr nokāpa pļavā. Kā tiek skaidrots, lai iezīmētu piekļuves ceļu lidmašīnas atlūzām. “Es taču jūs cilvēku valodā prasīju {pauze} vēlreiz saku – es nepakļaujos ne jūsu Kijevai, ne jūsu [Ukrainas prezidents Petro] Porošenko, tādēļ esiet nu tik laipni pildīt manus rīkojumus. Jūs atrodaties Doņeckas tautas republikas teritorijā,” vēlreiz saka kaujinieks.
Savukārt, Vācijas kanclere Angela Merkele sazvanījusies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču sarunas iznākumu abu pušu valdību paziņojumos uzsver dažādi.
Berlīne vēsta, ka politiķi vienojušies par to, ka veicama starptautiska izmeklēšana un jānodrošina izmeklētāju ātra piekļuve katastrofas vietai. Savukārt, Kremlis daudz skopāk ziņo, ka abas puses bijušas vienisprātis, ka ir svarīga pamatīga un objektīva izmeklēšana par visiem apstākļiem, bet uzsver, ka Merkele pozitīvi esot novērtējusi Krievijas nodomu nosūtīt savu ekspertu dalībai izmeklēšanā. Abas puses esot vienojušās, ka jāatsāk miera sarunas, taču Kremļa paziņojumā vēstīts, ka kontaktgrupā jāiekļauj arī prokrieviskie seperātisti, pret ko stingri iebilst Kijeva.
Savukārt interneta sociālajos medijos ceļo fotoattēli ar ainām no notikuma vietas - ar melnu plēvi apklātas cilvēku mirstīgās atliekas, saplosītas lidmašīnas detaļas, kuras nokritušas ne vien pļavās un labības laukos, bet arī tuvējos ciematos un pagalmos, zālē gulošas cilvēku personiskās mantas.
Vietējie uz lainera metāla atlūzām, kas agrāk bijušas durvis, spārni vai borti noguldījuši ziedus, svecītes, rotaļlietas un mazas piezīmju lapiņas ar uzrakstu ukraiņu valodā - aizlūdzam un pieminam.
