Brestas apgabalā par Lukašenko nobalsojuši 86,27% vēlētāju, Gomeļas apgabalā – 87,79%, Grodņas apgabalā – 85,89%, Minskas apgabalā – 85,73%, Mogiļevas apgabalā – 88,29%, Vitebskas apgabalā – 87,3%, Minskas pilsētā – 65,58%.
Opozīcijas pilsoniskās kampaņas "Saki patiesību!" līdere Tatjana Korotkeviča ieguvusi 4,42% vēlētāju balsu. Par viņu nobalsojuši 5,32% vēlētāju Brestas apgabalā, Gomeļas apgabalā – 2,27%, Grodņas apgabalā – 4,75%, Minskas apgabalā – 4,41%, Mogiļevas apgabalā – 3,46%, Vitebskas apgabalā – 3,56%, Minskas pilsētā – 6,99%.
Sergeju Gaidukeviču, kura vadītā Baltkrievijas Liberāldemokrātiskā partija sevi dēvē par konstruktīvo opozīciju, lai gan faktiski atbalsta Lukašenko, atbalstīja 3,32% vēlētāju.
Sabiedriskās apvienības "Baltkrievijas kazaki" augstāko atamanu Nikolaju Ulahoviču, kura vadītā Patriotiskā partija atbalsta Lukašenko, atbalstīja 1,67% vēlētāju.
Pret visiem kandidātiem balsojuši 4,38% vēlētāju. Visvairāk šādi balsojušo bija Minskas pilsētā – 20,6%.
Vēlēšanās piedalījušies 86,75% balsstiesīgo iedzīvotāju. Baltkrievijas sešos apgabalos vēlētāju aktivitāte bija no 88,5 līdz 91%, Minskas pilsētā - 73,33%, bet ārzemēs nobalsojuši 82,85% Baltkrievijas vēlētāju.
Galīgos prezidenta vēlēšanu rezultātus ir paredzēts apkopot līdz piektdienai.
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā svētdienas vakarā notika varas iestāžu nesankcionēta opozīcijas protesta akcija Neatkarības laukumā dažu desmitu metru attālumā no Valdības nama. Mītiņā, kas notika pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas, piedalījās vairāki desmiti cilvēku, kas skandēja “Žive Belarusj! (“Lai dzīvo Baltkrievija!”).
Milicijas darbinieki sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolus pret vairākiem šīs akcijas dalībniekiem.
Baltkrievijas opozīcijas politiķi Nikolajs Statkevičs, Vladimirs Ņekļajevs un Anatolijs Ļebedko kopīgā preses konferencē svētdienas vakarā Minskā aicināja starptautisko sabiedrību neatzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus.
"Ir noslēgusies politiska kampaņa ar nosaukumu "Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas". Tā izrādījās pilnīgi prognozējama: bija paziņots, ka īsts prezidents ir tāds prezidents, kuram ir vismaz 82% [vēlētāju atbalsts], un tas ir piepildījies," paziņoja Ņekļajevs.
Savukārt Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija pirms vēlēšanām izdarījusi visu, ko vēlējušies Rietumi.
"Visu, ko Rietumi gribēja [..] redzēt prezidenta vēlēšanu priekšvakarā - atzīstos jums godīgi - mēs izdarījām visu," sacīja Lukašenko.
Viņš arī sacīja, ka pozitīvi vērtē to, ka prezidenta vēlēšanās kandidējusi sieviete, tomēr Baltkrievijas sabiedrība "pagaidām nav gatava" ievēlēt sievieti par valsts vadītāju.
Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.
Lukašenko pirmoreiz uzvarēja prezidenta vēlēšanās 1994.gadā, iegūstot 80,3% balsu, bet pēc tam referendumā viņa amata pilnvaru termiņš tika pagarināts. 2001.gadā viņš tika ievēlēts par prezidentu otro reizi, saņemot 75,6% balsu,
2004.gadā Baltkrievijā notika referendums, kurā tika nobalsots par prezidenta amata termiņu skaita ierobežojumu atcelšanu Lukašenko, kuram citādi vairs nebūtu bijis iespējams atkārtoti kandidēt uz valsts vadītāja amatu.
2006.gadā Lukašenko tika ievēlēts par prezidentu trešo reizi ar 83% balsu, bet 2010.gadā – ceturto reizi ar 79,6% balsu.
Lukašenko varas gados notikušās vēlēšanas un referendumus Rietumvalstis uzskata par demokrātijas normām neatbilstošiem.
Pēdējā laikā Lukašenko ir centies uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību (ES), atbrīvojot politieslodzītos un paziņojot, ka Krievijas iecerētā militārā aviobāze Baltkrievijā nav vajadzīga. Ja līdz tam nenotiks represijas pret opozīciju, gaidāms, ka pirmdien ES valstu ārlietu ministri nolems uz četriem mēnešiem apturēt lielāko daļu pret Baltkrieviju noteikto ES sankciju.
