Sarunās iesaistīto pušu nostājas*
Ukraina
- Valdības autoritātes atjaunošana separātistu pārņemtajos reģionos, bet pieļaujot Doņeckas un Luhanskas plašāku pašpārvaldi
- Nemiernieku atbruņošanu
- Krievijas karaspēka atsaukšana
- Kijevas kontroles atjaunošana pār Ukrainas-Krievijas robežu
- Pilnīga apmaiņa ar ieslodzītajiem
Prokrieviskie separātisti
- Atdalīšanās no pārējās Ukrainas un Doņeckas un Luhanska „tautas republiku” atzīšana
- Iebilst separātistu atbruņošanai
- Amnestija separātistu līderiem
Krievija
- Juridiskas garantijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām Ukrainā
- Pilnīga Doņeckas un Luhanskas autonomija federālajā sistēmā
- Krimas neatgriešanās Ukrainas sastāvā
- Ukrainas karaspēka izvešana no konflikta zonas
ES un ASV
- Atjaunot Ukrainas teritoriālo vienotību
- Izbeigt Krievijas iejaukšanos konflikta zonā, atvelkot arī Krievijas karaspēku un smagos ieročus
- Efektīva uzraudzība pār Krievijas-Ukrainas robežu un demilitarizēta zonas veidošana
- Pilnīga demokrātija Doņeckā un Luhanskā
*Avots: Raidsabiedrība BBC
Sagaidāms, ka no sarunu iznākuma būs atkarīgs, vai Krievija un Ukraina noslēgs pamieru un vai negatīva iznākuma gadījumā ASV piešķirs Ukrainas karaspēkam bruņojumu.
Ne tikai Eiropas, bet arī pasaules acis šodien pievērstas Baltkrievijas galvaspilsētai Minskai, kur neitrālos ūdeņos tiekas Krievija, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderi. Samilstot konfliktam Austrumukrainā, visas puses mēģinās rast risinājumu un meklēt iespējas un nosacījumus, kādiem piekristu gan Kijeva, gan Maskava.
Jau daudzi politiķi, eksperti, diplomāti šo nosaukuši par vēsturisku dienu, kad jāizšķiras Ukrainas tālākajam liktenim.
ASV jau paudušas, ka negatīva iznākuma gadījumā ir gatavas Ukrainas armijai piešķirt bruņojumu, kas, pēc ASV diplomātu sacītā, varētu iebiedēt Krieviju. Taču stingri pret to iestājas Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka tam var būt pretējs efekts un nest vēl dziļāku un ilgstošu bruņotu konfliktu.
