Pēc viņas teiktā, jaukta armija ir arī Somijai, Igaunijai, Norvēģijai un Dānijai, savukārt Lietuvai šis lēmums ļaus pusotra gada laikā pilnībā komplektēt savus bruņotos spēkus.
„Ir nepieciešams papildus stiprināt valsts aizsardzības potenciālu. (..) Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, armijai arī miera laikā jābūt pienācīgi sagatavotai uz bruņotu valsts aizstāvēšanu. Pašreizējā ģeopolitiskā vide liek gādāt, lai armijas sastāvs ir stiprāks un ātrāks. Tādēļ padome nolēma, ka pagaidām, uz pieciem gadiem, jāatjauno obligātais karadienests,” sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks žurnālistiem pastāstījis, ka reālais bataljonu komplektēšanas līmenis šobrīd ir zems. „Šobrīd bataljonu reālais nodrošinājums ar karavīriem sasniedz vien 35%. Tikai divi bataljoni ir nodrošināti vairāk nekā par 50%. Šāda situācija rada nopietnu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Šogad kopumā obligātajā dienestā tiktu iesaukti aptuveni 3000 vīru, bet piecu gadu laikā iecerēts sagatavot aptuveni 16 000 karavīru, kas kļūtu arī par Bruņoto spēku rezervi,” saka Lietuvas Bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks.
Tiesa, iesaukuma laiks, salīdzinot ar agrāko, saīsināts no gada līdz deviņiem mēnešiem. Pirmais iesaukums varētu notikt jau septembrī. Protams, ja šī iecere saņems parlamenta atbalstu. Ja parlaments to noraidīs, armijas pavēlniecība cer, ka vairāk cilvēku ieinteresēsies par profesionālo dienestu.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstīs bažas par drošību sākās līdz ar Krimas aneksiju, ko īstenoja Krievija, un prokrievisko kaujinieku karadarbību Austrumukrainā.
