Tiesa: Parlaments nav noteicis, kas notiks pēc referenduma
Paziņojot par tiesas lēmumu, tiesas priekšsēdētājs Deivids Ņūbergers norādīja, ka referendumam ir milzu politiska nozīme, taču parlaments nav noteicis, kas notiks pēc referenduma.
Līdz ar to jebkuras izmaiņas likumdošanā, lai īstenotu referenduma iznākumu, var izdarīt vienīgajā Lielbritānijas konstitūcijā paredzētajā veidā – ar parlamenta lēmumu, vēsta "Sky News".
Pretējā rīcība nozīmētu, ka tiek lauzti gadsimtiem pastāvošie konstitucionālie principi, uzsvēra tiesas priekšsēdētājs.
Tiesa arī norādīja, ka nav nepieciešamas konsultācijas ar Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas valdībām.
Lielbritānijas mediji iepriekš vēstīja, ka valdība jau gatavo likumprojektu gadījumā, ja zaudēs apelācijas instancē, norāda BBC. Šis likumprojekts, kuru pēc ministru ieceres varētu ātri pieņemt parlamentā, dotu valdībai pilnvaras sākt izstāšanās procedūru.
Valdība vēlas īsu un vienkāršu likumu, tikmēr opozīcijas partijas pieprasa, lai likumprojekts par “Brexit” plānu būtu detalizēts, un liek noprast, ka tas varētu tikt arī grozīts.
Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas noklausīšanās jautājumā par valdības un parlamenta pilnvarām attiecībā uz “Brexit” britu presē tika dēvēta var vēsturisku.
Tiesneši izskatīja premjeres Terēzas Mejas valdības iesniegto apelāciju pēc tam, kad novembrī Augstā tiesa lēma, ka valdība nevar oficiāli pieprasīt izstāšanos no Eiropas Savienības bez parlamenta piekrišanas. Prasības iesniedzēji uzskatīja, ka par izstāšanās sarunu sākumu ir jādod iespēja balsot parlamentā.
Proeiropeiski noskaņotie deputāti varētu aizkavēt izstāšanos no ES
Parlamenta balsojums varētu ļaut proeiropeiski noskaņotajiem deputātiem izstāšanos aizkavēt.
Atsevišķi eksperti jau prognozē, ka tādējādi var aizkavēties plāns izstāšanās sarunas uzsākt līdz marta beigām, taču valdība sola rīkoties izlēmīgi, lai noteiktais grafiks tiktu saglabāts.
Lielbritānijas augstākās tiesas lēmums noraidīt valdības iesniegto apelāciju un noteikt, ka valdība izstāšanās sarunas no ES nevar uzsākt bez parlamenta balsojuma, jau tiek saukts par triecienu britu premjerministrei Terēzai Mejai. Valdība iepriekš bija uzstājusi, ka, atsaucoties uz karalisko prerogatīvu, jeb pilnvarām, ko valdībai piešķīrusi karaliene, valdībai ir tiesības pieņemt šādus lēmumus, nekonsultējoties ar parlamentu. Tāpat tika norādīts, ka parlamentārieši savulaik jau pārliecinoši ir atbalstījuši šo lēmumu, nododot tā izlemšanu britu tautas rokās un izsludinot pagājušā gada jūnija "Brexit" referendumu.
Šis lēmums ir uzvara arī juristei Džīnai Millerei, kura, balstoties uz tūkstošiem iedzīvotāju parakstu, izaicināja valdību.
Tiesas lēmuma iedrošināta viņa sola turpināt cīnīties, lai panāktu lielāku parlamenta līdzdalību arī pārējā sarunu procesā:
“Tikai parlaments var britu tautai sniegt tiesības un tikai parlaments tās var atņemt. Visiem premjeriem un valdībām tam ir jāatbild, jo tā ir mūsu suverēnā vara. Šīsdienas lēmums nozīmē, ka mūsu likumīgi ievēlētie deputātiem būs iespēja sniegt savu nenovērtējamo pieredzi un ekspertīzi, palīdzot valdībai izvēlēties labāko ceļu gaidāmajās Brexit sarunās,” sacīja Millere.
Viņa arī pauda šoku par vārdiskajiem uzbrukumiem un pat draudiem, kurus viņa saņēmusi no cilvēkiem, kuri uzskata, ka šādā veidā Eiropas Savienības atbalstītāji grib apiet likumīgā referenduma rezultātu.
Dauningstrīta: Plāni nemainās
Tikmēr Dauningstrīta pavēstīja, ka, neskatoties uz tiesas lēmumu, valdībai joprojām ir nodoms līdz marta beigām uzsākt sarunas par izstāšanos no ES.
Atbilstošs likumdošanas projekts parlamentam tiks iesniegts jau tuvāko dienu laikā. Kā norādījis par "Brexit" atbildīgais ministrs Deivids Deiviss, likumdošanas iniciatīva būs tieša, ļaujot valdībai virzīties uz priekšu strauji un ievērojot iepriekš noteikto termiņu, kas paredz uzsākt izstāšanās sarunas līdz marta beigām.
Deiviss arī uzsvēris, ka nevar būt ne runas par to, ka pats izstāšanās jautājums varētu tikt mainīts, jo savu lēmumu pagājušā gada 23. jūnijā jau pauda britu tauta.
Arī aktīvisti, kuri apstrīdēja valdības vēlmi vienpersoniski iedarbināt izstāšanās sarunas atzīst, ka jautājums nav bijis par iespējamo izstāšanās lēmuma maiņu, bet gan par pašu lēmumu pieņemšanas procesu un parlamenta lomu tajā. Galu galā, tieši parlaments savulaik pieņēma lēmumu par pievienošanos ES un tikai parlamentam ir tiesības balsot par šādas vienošanās laušanu.
Prasība Lielbritānijas Augstajā tiesā tika iesniegta pēc jūnijā notikušā referenduma, kurā 52% nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.
Prasības mērķis ir apstrīdēt premjerministres Terēzas Mejas nostāju, ka viņai kā valdības vadītajai ir tiesības bez parlamenta balsojuma iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, kas sāktu oficiālas sarunas par valsts izstāšanos no ES.
Valdība uzstāja, ka sarunu uzsākšana par izstāšanos ir tikai tās kompetencē, un tam nav nepieciešams juridiski saistošs parlamenta balsojums. Meja formālas izstāšanās sarunas iepriekš solījusi sākt līdz marta beigām.
Iepriekš Terēza Meja solīja sākt izstāšanās sarunas līdz marta beigām. Viņa arī paziņoja, ka Lielbritānija nevar daļēji palikt Eiropas vienotajā tirgū, jo tas nozīmēs "pilnībā nepamest Eiropas Savienību", sacīja britu premjere.
