Ar savu runu britu premjere uzstājās 19.gadsimta vidū celtajā Lanaksteras savrupnamā, kas jau vairākas desmitgades tiek izmantots valdības reprezentācijas vajadzībām un bijis liecinieks daudziem vēsturiskiem pasākumiem. Zālē uzrunu klausījās britu politiskā elite un ārvalstu diplomāti.
Attiecības ar ES kā Kanādai vai ASV
Kā britu un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi vēstīja jau iepriekš,
Meja iezīmēja tā dēvētā "cietā breksita" scenāriju, kas nozīmē, ka turpmāk attiecības ar bloku Londona kārtos tāpat kā, piemēram, Turcija, Kanāda vai ASV.
Valsts pilnībā atjaunos savu suverenitāti pār robežkontroli un tiesu varu, vairs nepakļaujoties, piemēram, Eiropas Kopienu tiesai un Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām likumos. Tomēr aiziešana nenozīmējot sadarbības beigas, bet gan jaunas ēras sākumu, kurā uzmirdzēs globālā Britānija.
"Mēs atstājam ES, bet mēs nepametam Eiropu. Tas ir iemesls, kāpēc mēs meklējam jaunu un vienlīdzīgu partnerību starp neatkarīgu, suverēnu un globālu Lielbritāniju un mūsu draugiem un sabiedrotajiem ES. Nebūs daļēja dalība ES, asociēta dalība vai jebkas, kas atstāj mūs pa pusei iekšā un pa pusei ārā. Mēs neatdarināsim citu valstu modeļus un necentīsimies saglabāt daļu no tā, ko pametam. Nē - Apvienotā Karaliste atstāj ES, un mans uzdevums ir panākt vislabāko darījumu Lielbritānijai," sacīja Meja.
Meja norādīja, ka vienotā tirgus vietā ar Eiropas Savienību vēlas brīvās tirdzniecības līgumu.
„Eiropas līderi daudz reižu teikuši, ka dalība vienotajā tirgū nozīmē ievērot četras brīvības – preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku pārvietošanās brīvību. Esot ārpus ES, bet vienlaikus esot vienotā tirgus sastāvā – tas nozīmētu pakļauties ES noteikumiem šo brīvību ievērošanai, bet bez balsstiesībām par to, kādiem būtu jābūt šiem noteikumiem. Tas nozīmētu, ka faktiski mēs no ES neizstājamies. Tādēļ mēs netiecamies uz dalību vienotajā tirgū.
Tā vietā mēs vēlamies iespējami plašāko piekļuvi vienotajam tirgu caur jaunu, visaptverošu un ambiciozu brīvās tirdzniecības līgumu," pauda Meja.
Kopumā Meja izklāstīja 12 mērķus, lai, viņas vārdiem, panāktu „jaunu, pozitīvu un konstruktīvu partnerību starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību.”
Starp tiem kontrole pār pašu likumiem un atteikšanās no Eiropas Savienības tiesas jurisdikcijas, Apvienotās Karalistes nāciju vienotības stiprināšana, brīvas ceļošanas saglabāšana pār valsts robežu ar Īriju.
Brīdina nesodīt Lielbritāniju
Līdz ar vēlmi pēc draudzīgu saišu saglabāšanas britu premjere vairākas reizes atgādināja, ka izstāšanās notiks uz vienlīdzīgu diskusiju pamata un neviens nedrīkstēs diktēt savu gribu vienai no pasaules ekonomiski un militāri spēcīgākajām valstīm, kurai ir gan kodolieroči, gan veto tiesības ANO Drošības padomē. Eiropā šāds komplekts ir tikai Francijai.
"Lielbritānija vēlas palikt labs draugs un kaimiņš Eiropai, tomēr es zinu, ka ir dažas balsis, kas aicina uz tādu darījumu, kas sodīs Lielbritāniju, lai atturētu citas valstis iet tādu pašu ceļu," teica Meja.
"Tas radīs kaitējumu valstīm Eiropā, un tas nebūs draudzīgs solis. Lielbritānija, protams, negrasās pieņemt šādu pieeju. Lai gan es esmu pārliecināta, ka šādam scenārijam nevajadzētu īstenoties, un es esmu pārliecināta, ka ir iespējams panākt pozitīvu vienošanos. Es esmu tikpat skaidri pateikusi, ka nekāds darījums Lielbritānijai būs labāks nekā slikts darījums Lielbritānijai," pauda britu premjere.
Izstāšanās no ES nenotiks gaidīto divu gadu laikā
Aizejot no vienotā tirgus, Lielbritānija atjaunos tiesības izvēlēties, kam no ES pilsoņiem ļaut palikt un strādāt vai ierasties, lai strādātu. Konkrēta politika vēl tiks izstrādāta. Arī šajā gaidījumā otrai sarunu pusei būs jāņem vērā, ko Lielbritānijas spēks nozīmē pārējai Eiropai.
"Mēs vēlamies iegādāties jūsu preces un pakalpojumus un pārdot jums mūsējos tik brīvi, cik vien iespējams, un kopīgi strādāt, lai vairotu drošību un labklājību. Jūs joprojām būsiet laipni gaidīti mūsu valstī, tāpat kā mēs ceram, ka mūsu pilsoņi būs laipni gaidīti jūsējās. Laikā, kad mēs saskaramies ar nopietniem draudiem, Lielbritānijas unikālās izlūkošanas spējas turpinās palīdzēt pasargāt cilvēkus Eiropā no terorisma," norādīja Meja.
Viņa pavēstīja, ka martā tiks iedarbināts Lisabonas līguma 50. pants un sāktas sarunas par izstāšanos.
Taču pilnīga valsts izstāšanās no ES nenotiks 2019. gada martā, bet krietni vēlāk.
Divos gados tiks sagatavots līgums par izstāšanos, kas būs jāapstiprina britu parlamenta abām palātām un Eiropas Parlamentam. Pēc tam, lai novērstu, premjers vārdiem - lēcienu no kraujas -, Lielbritānija pakāpeniski pārtrauks līdzšinējās integrācijas paredzēto sadarbību, dažādām jomām paredzot atšķirīgus termiņus. To maksimālais ilgums pagaidām nav zināms.
Eiropas līderi: Mejas runa bija reālistiska un skaidrību viesoša
Meja solījusi iedarbināt izstāšanas procesu un sākt oficiālas sarunas ar ES līdz marta beigām. Līdz šim viņa nebija sniegusi vairāk detaļu par valdības plāniem, un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks Mejas uzrunu nodēvēja par „reālistiskāku”.
Bet Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka Meja ir „beidzot viesusi vairāk skaidrības,” piebilstot, ka arī Eiropas Savienība vēlas „pēc iespējas labākas, tuvākas un savstarpēji uzticīgas attiecības.”
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums pērn 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Britu premjerministre Terēza Meja iepriekš paziņoja, ka Lielbritānija līdz šā gada martam iesniegs pieprasījumu par izstāšanos no ES.
