Ja Ukrainas bruņoto spēku vienības Krimā šonakt noliks ieročus, Krievijas vienības sola sākt "īstu triecienuzbrukumu" Ukrainas Bruņoto spēku vienībām Krimā. Par ultimāta termiņu ziņas pašlaik atšķiras. Sākotnēji vēstīts, ka tas it otrdienas rīts pulksten 5, taču vēlāk izskanējuši gan citi laiki, gan dienas.
Taču Krievijas Melnās jūras flote noliedza plānus par Ukrainas militāro vienību uzbrukumu Krimā, ziņo „Interfax”. Arī Krievijas Valsts domes spīkeris Sergejs Nariškins paziņoja, ka pagaidām neesot nepieciešamības Krievijas bruņoto spēku izmantošanā Ukrainā.
Krievija savā kontrolē pārņēmusi lielāko daļu stratēģiski militāro objektu Krimā, ziņo „Radio Svoboda”. Esot Kijevā, arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs atzinis, ka Krievija pilnībā kontrolē Krimu, vēsta aģentūra „Reuters”.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Vladislavs Seļezņevs arī paziņojis, ka vairāki Krievijas flotes kuģi Sevastopoles līcī sākuši bloķēt divus Ukrainas flotes kuģus. Krievu kuģi atrodoties pārsimts metru attālumā un novietojušies tādā veidā, lai bloķētu ukraiņu kuģu kustību.
Ukrainas robežsardze tostarp paziņojusi, ka pastiprinājusi kontroli robežpunktos ar Krieviju saistībā ar bažām, ka no kaimiņvalsts varētu ierasties personas ar mērķi piedalīties pasākumos, kas nodēvēti par ekstrēmistiskiem.
Par saspringtu situāciju tiek ziņots arī citur Ukrainas dienvidaustrumos. Dienvidu pilsētā Odesā pie apgabala administrācijas ēkas pirmdien pulcējušies pretējo politisko nometņu protestētāji, apmainoties ar naidīgiem saukļiem. Austrumos Doņeckā, kur apgabala gubernators reiz bija Viktors Janukovičs, vismaz simts prokrieviski noskaņoti demonstranti esot ieņēmuši reģiona administrācijas ēku.
Tikmēr Ukrainas centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka valsts likumdošanā nav paredzēta iespēja rīkot vietēja mēroga referendumus. Šis paziņojums attiecināms uz Krimas vietējās valdības vadītāja Sergeja Aksenova neseno paziņojumu, ka 30.martā notiks referendums par Ukrainas autonomā apgabala statusu. Tajā pašā laikā jānorāda, ka varas iestādes Krimā noraidījušas jaunās valdības Kijevā leģitimitāti.
Ukrainas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka šonakt Krimā tiek gatavotas asiņainas provokācijas, kuru mērķis ir leģitimizēt Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā.
Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Mikola Veļičkovičs paziņoja, ka „ir ziņas par to, ka Krimas Autonomās Republikas teritorijā nezināmas personas, uzdodoties par Ukrainas pusi, naktī uz otrdienu „plāno nogalināt trīs četrus Krievijas karavīrus,” lai legalizētu Krievijas karaspēka ievešanu. Veļičkovičs aicināja pusi, kas gatavo provokāciju, apturēt savas darbības, lai Krimā neizraisītu asinsizliešanu.
Kā vēstījām, krīze Ukrainā ir ievērojami ietekmējusi arī finanšu tirgus. Tā, piemēram, Krievijā biržu indeksi kritušies par aptuveni 10%, bet Krievijas rubļa kurss saruka līdz jauniem vēsturiski zemākajiem līmeņiem pret ASV dolāru un eiro. Investori uztraucas par iespējamu sankciju noteikšanu pret Krieviju un to ietekmi uz valsts ekonomiku. Nedrošās situācijas dēļ Londonas biržā, piemēram, gāzes giganta „Gazprom” akciju vērtība kritās par vismaz 15%, bet Krievijas lielākās bankas „Sberbank”- par 14%.
