„Mēs iesim savu ceļu, jūs iesiet savu!” Erdoganu citē BBC.
ES un Turcijas sarunās ES bija vēlējusies, lai Turcija pārstrādā savu antiterora likumu, kas būtu atbilstošs bezvīzu režīmam ar ES. Proti, Turcijai ir jāsašaurina sava likuma izpratne par terorismu līdz ES standartiem. Šis ir viens no pieciem punktiem ES un Turcijas sarunās, kurās abām pusēm ir dažādi skatījumi. Pārējos 67 punktos vienošanās ir panākta.
Tomēr Erdogans noraida ES prasības, sakot, ka Turcija atrodas teroristu draudu lokā.
Kopš Turcijas premjerministra Ahmeta Davutoglu atkāpšanās spriedze Ankaras un Briseles starpā draud pieaugt.
Erdogana paziņojums ir skarbs laikā, kad Ankara un Brisele cenšas noturēties uz šaura tiltiņa un vienoties par prasībām, kas apmierinātu abas – ES interesēs ir, lai imigranti un bēgļi paliktu Turcijas pusē un straujā plūsma uz Eiropas krastiem apsīktu, savukārt Turcija no šīs vienošanās cenšas panākt maksimālu labumu, tajā skaitā arī bezvīzu režīmu jau vasarā, lai gan to maz iespējamu vērš līdz galam neizpildītās prasības.
Erdogans asi izteicies par ES prasībām ieviest stingrākus pretterorisma likumus, kurus Brisele pagaidām uzskata par izplūdušiem, un, ja reiz atvērs durvis Turcijas pilsoņiem brīvai ceļošanai savā teritorijā, tad vēlas, lai valstij, kas robežojas ar kara un teroristisku organizāciju pārņemto Sīriju, būtu stingrāki groži pret iespējami bīstamām personām. Taču Erdogans atteicis: „Jūs ejiet savu ceļu, mēs iesim savējo,” norādot, ka valstij jau ir pietiekami stingra pretterorisma uzraudzība.
Mediji vēsta, ka arī Davutoglu ir lēmis aiziet no amata lielākoties tādēļ, ka nav varējis sadzīvot ar Erdogana uzskatiem un vīziju par to, kādām jābūt attiecībām ar ES un cik lielai jābūt prezidenta varai.
Gan dažādas starptautiskas organizācijas, gan arī Eiropas Parlamenta deputāti ir pauduši bažas par arvien lielāku demokrātijas apsīkumu Turcijā, ko pēdējā laikā veicina Erdogana politika, stingri vēršoties pret medijiem, viņa politikas kritiķiem un liedzot valstī iebraukt arī virknei ārvalstnieku. Šā iemesla dēļ skan arī kritiskas balsis par bezvīzu režīmu, kura ieviešanu savā jaunākajā ziņojumā pirms pāris dienām ir atbalstījusi Eiropas Komisija.
Vairāki eksperti ir izteikušies, ka pozitīvs signāls Turcijai patlaban ir ļoti nepieciešams, lai nolīdzinātu plaisas, kas pēdējā laikā ir parādījušās abu attiecībās, taču paredzams, ka pēc pēdējiem Erdogana izteikumiem Briselei nebūs viegli sakopot diplomātiskās spējas, lai turpinātu kvalitatīvu dialogu.
Tuvojoties siltākajiem gada mēnešiem, aug arī bažas, ka imigrantu un bēgļu plūsma varētu palielināties, par to liecina arī vardarbība, kas nav pieklususi uz Sīrijas zemes, tāpēc sadarbība starp ES un Turciju būtu ļoti svarīga.
Tiesa, dažādas cilvēktiesību organizācijas ir asi kritizējušas ES, ka tā pārāk paļaujas uz Turcijas atbalstu, neizvērtējot, vai bēgļiem te tiešām ir piemēroti apstākļi. ES dalībvalstis Turcijai ir apsolījušas trīs miljardus eiro lielu atbalstu un vēl tikpat daudz klāt, ja nauda būs iztērēta un Ankara spēs pierādīt, ka tai ir nepieciešams vēl bēgļu atbalstam.
Jau pēc dažām nedēļām Turcijā, Stambulā, notiks arī pasaules Humānās palīdzības samits, kurā paredzama daudzu pasaules valstu līderu ierašanās, taču nestabilā Turcijas iekšpolitika un neskaidrās attiecības ar ES vismaz pagaidām notikumam rada negatīvu fonu.
Ziņots, ka ES un Turcijas vienošanās spēkā stājās martā un tā paredz, ka Turcija ierobežo migrantu un bēgļu plūsmu uz Eiropas Savienību, atpakaļ uzņemot cilvēkus, kuri laivās devušies uz Grieķiju, kā arī paplašinot uzturēšanās vietas Sīrijas bēgļiem.
Saskaņā ar Eiropas Savienības robežuzraudzības aģentūras „Frontex” datiem, migrantu un bēgļu plūsma uz Grieķiju ir būtiski mazinājusies, taču cilvēktiesību organizācijas raida trauksmes signālus, ka Turcija nav īstā vieta, kur atpakaļ nosūtītajiem atrasties. Turcija no ES saņem arī būtisku finansējumu bēgļu situācijas uzlabošanai – 3 miljardus eiro, kā arī ir apsolīti vēl trīs miljardi eiro klāt, kad iepriekšējie būs iztērēti un valstij būs iemesls pieprasīt vēl. Savukārt par katru no Grieķijas atpakaļ uzņemto cilvēku Eiropas Savienība pie sevis izmitina vienu bēgli no sīriešu nometnēm Turcijā.
