Aizvien notiek diskusijas par Ukrainas vadības piedāvājumu ievest valsts austrumos starptautiskos miera uzturēšanas spēkus. Ukraina ir sākusi aktīvas konsultācijas par šo jautājumu arī ANO sekretariātā.
Ukrainas pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs gan atzīst, ka ir iespējama šādas iniciatīvas bloķēšana, vienlaicīgi norādot - pastāv arī mehānismi, kā veto apiet. Piemēram, varētu panākt, ka Krievijai tiek liegtas balss tiesības jautājumos par situāciju Ukrainā.
Krievijas puse joprojām uzsver, ka miera uzturētāju ievešanu neparedz Minskas vienošanās. Krievijas valsts domes ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs uzsvēris, ka ideju par miera uzturētājiem ir vieglāk izvirzīt, nekā īstenot, jo Kijeva nevēlas redzēt krievu miera uzturētājus, bet pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas tautas republikas uz to uzstāj.
Visai atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā ir arī Eiropā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”) uzskata, ka gadījumā, ja vienošanās par miera uzturētājiem tiks panākta, šajā misijā nedrīkstētu būt pārstāvji ne no NATO valstīm, ne no Krievijas.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmaiers uzskata, ka galvenais priekšnoteikums miera uzturētāju nosūtīšanai uz Ukrainu ir stabils pamiers, turklāt šī iniciatīva ir jāatbalsta visām iesaistītajām pusēm. Šo viedokli atbalsta arī Lietuvas ārlietu resora vadītājs Lins Linkjavičs, kurš gan atzīst, ka bez Krievijas negatīvās attieksmes maiņas progresu panākt būs ļoti grūti.
To, ka kaut kāda miera uzturēšanas misija vai nu EDSO vai ANO vadībā Ukrainā būtu nepieciešama, atzīst arī bijušais Polijas ārlietu ministrs un tagad Polijas Seima spīkers Radoslavs Šikorskis. Viņš gan vienlaicīgi pauž viedokli, ka par līdzšinējo Normandijas sarunu formātu tomēr daudz efektīvāks būtu Ženēvas formāts ar Eiropas Savienības un ASV iesaisti.
Tikmēr pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pārstāve Darja Morozova paziņojusi, ka apmaiņa ar karagūstekņiem notiks rīt. Viņa gan paskaidrojusi, ka pagaidām nav plānots apmainīt visus gūstekņus pret visiem, bet gan vadīties pēc īpaši izveidotiem sarakstiem.
Ziņots, ka kopš svētdienas Ukrainas austrumos spēkā stājies pamiers, tomēr šonedēļ artilērijas šāviņi daudzviet nerimst. Nedēļas vidū prezidents Petro Porošenko rosina ievest valstī miera uzturētājus.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
