Kultūra / Ekrāns
10. decembrī Reikjavikā notiks Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana. Tas ir nozīmīgākais Eiropas kino izvērtēšanas notikums, kurš ierasti pulcē spožākos aktierus, kino veidotājus, un citus kino profesionāļus. Jau ir notikusi filmu priekšatlase, kuru veic vairāk nekā četri tūkstoši Kinoakadēmijas biedru no visas Eiropas, un tikušas izziņotas nominētās filmas. Starp tām kategorijā Labākā Eiropas pilnmetrāžas animācija redzams arī Latvijas vārds – nominēta ir Signes Baumanes filma "Mans laulību projekts".
No 2023. gada 2. līdz 9. martam Rīgā notiks trešais starptautiskais dokumentālā kino festivāls "Artdocfest/Riga", kurā skatītājiem divās konkursa programmās "Baltic Focus" ("Baltijas fokuss") un "Artdocfest Open" būs iespēja noskatīties vairāk kā 30 dokumentālās filmas. Paralēli konkursa filmām, tiks izrādītas vairākas ārpuskonkursa filmas, kā arī ārpuskonkursa programma "ArtDoc & ProArt". informēja festivāla producenti.
No 7. līdz 14. decembrim, atzīmējot desmit gadu jubileju, kinoteātrī "Kino Bize" tiks demonstrētas četras godalgotā spāņu režisora Pedro Almodovara filmas, kas tapušas laikā no 80. gadu beigām līdz tūkstošgades mijai. Astoņus jubilejas seansus papildinās īslekcijas, sarunas, viktorīna un dejas, informēja kinoteātra pārstāvji.
Katalāņu režisors Alberts Serra primāri ir ieguvis atpazīstamību ar skandalozām pseidovēsturiskām filmām, kuras mēdz polarizēt gan kino kritiķus, gan skatītājus. 2019. gada filma "Brīvība" ("Liberté") brīžiem tika pat uzskatīta par tādu kā izturības pārbaudi rūdītiem kino gardēžiem. (Tā kā sevi pieskaitu pie kino "visēdājiem", nolēmu sevi nepārbaudīt. Uzskatu, ka par manu izturību pietiekami labi liecina fakts, ka sekoju seriāla "Grejas anatomija" ("Grey’s Anatomy", 2005 – …) peripetijām 17 sezonu garumā.) Tāpēc Serras jaunākais veikums "Kluso salu fikcija" ("Pacifiction", 2022) ir pārsteidzošs, jo šokēšanas vietā izvēlas meditatīvu apcerīgumu. Vienīgais izturības tests ir filmas garums un apzināti lēnais temps.
Pirms desmit gadiem kāds dzīvnieku fermā būrī iesprostots lapsēns "salauza" Katrīnas Krīgeres sirdi. Kopš tā brīža viņa cīnās par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, vadot organizāciju "Dzīvnieku brīvība", iefiltrējoties Latvijas dzīvnieku fermās un rīkojot protesta akcijas. 2022. gada septembrī Saeima lēma par kažokzvēru audzēšanas nozares likvidāciju. Par to, kā Katei izdevās izcīnīt lielāko uzvaru dzīvniekiem Latvijas vēsturē, neskatoties uz biznesa interešu, Saeimas deputātu un ierēdņu liktajiem šķēršļiem, vēsta režisora un operatora Mārtiņa Jansona un scenārija autora Ulda Birziņa dokumentālā īsfilma "Lapsas ādā", kas tapusi LTV dokumentālo filmu ciklā "Latvijas kods".
Ja kāds man piedāvātu taisīt filmu "Viss ir slikti", es to nedarītu, jo tā tas nav, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" saka operators un kinorežisors Ivars Seleckis, kurš pasauli caur kinokameru uzlūko jau vairāk nekā pusgadsimta garumā. Viņš fiksē laiku, un tāds ir dokumentālista galvenais uzdevums.
Noslēdzoties Tallinas starptautiskajam kinofestivālam, industrijas pasākumu sadaļas "Industry@Tallinn & Baltic Event" projektu konkursā "Works in Progress" apbalvota režisores Lienes Lindes topošā pilnmetrāžas spēlfilma "Melnais samts". Stāsts par trīsdesmitgadnieces Martas visai haotisko dzīvi gaidāms kinoteātros 2023. gada rudenī, galvenajā lomā – Inga Tropa, informēja Nacionālā kino centra pārstāvji.
Televīzijas un straumēšanu platformās arvien plašāku popularitāti iegūst ne tikai vecu seriālu filmēšana no jauna, bet arī klasikas statusu ieguvušu filmu pārvēršana daudzsēriju materiālā. Viens no šī trenda gaidītākajiem jaunumiem bija Annas Raisas romāna "Intervija ar vampīru" daudzsēriju versija. 1994. gadā jau iznāca Nīla Džordana filma ar tādu pašu nosaukumu, kura varēja lepoties ar izcilu aktieru ansambli – Toms Krūzs, Breds Pits, Kristians Sleiters un jauniņā Kirstena Dansta. Tāpēc, protams, loģisks ir jautājums – ar ko atšķiras jaunais kanāla "AMC" seriāls?
Sagaidot Jāņa Bisenieka 158. gadskārtu, pirmizrādi piedzīvojusi filma "Vīrs no Zemgales zvaigznāja". Tas ir stāsts par tautsaimnieku, pirmās lauksaimniecības skolas dibinātāju un kooperācijas pamatlicēju, kurš vēl pirms mūsu valsts dibināšanas ticējis, ka latvieši var būt arī uzņēmēji, saka vēsturnieks Andris Tomašūns. Filmas izveidi daļēji finansējuši uzņēmēji, un tas būšot viens no mācību līdzekļiem uzņēmējdarbības stundās.