Jānis Bisenieks dzimis Jelgavas novadā, kas uzskatāma par maizes klēti, tomēr viņš nevēlējās būt tikai labs savas zemes saimnieks. Vēl labu brīdi pirms Latvijas valsts dibināšanas viņš licis valsts ekonomiskos pamatus un jau agrā jaunībā sapratis, ka, lai labi saimniekotu, ir vajadzīga laba izglītība, nevis otrādi, tāpēc 1902. gadā nodibināja pirmo lauksaimniecības skolu.
"Viņš ir viens no nedaudzajiem latviešiem, kas noticēja, ka latvieši var būt uzņēmēji, nevis tikai skolotāji, mācītāji vai kora diriģētāji," stāsta vēsturnieks Andris Tomašūns.
Bisenieks jau 19. gadsimta beigās dibināja arī pirmo Lauksaimniecības biedrību un uzskatāms par kooperācijas pamatlicēju. Savā mūžā viņš dibinājis septiņpadsmit dažādas biedrības un visiem spēkiem veicinājis eksporta attīstību un inovāciju ienākšanu tā laika uzņēmējdarbībā.
Uzņēmējdarbības attīstība, kā arī nepieciešamība veidot kooperatīvus, ir aktuāla arī mūsdienās. Viens no lauksaimniecības kooperatīva SIA "ASNS Ingredient" dibinātājiem Edgars Ruža norāda, ka vēlme darboties patstāvīgi un atbildīgi visiem spēkiem tika nīcināta padomju gados, tomēr situācija uzlabojoties: "It sevišķi lauksaimniecības nozare ļoti strauji attīstās un domā stratēģiski. Un arī citās jomās, jā, dažkārt mēs sakām Igaunijā un Lietuvā ir labāk, bet varbūt mēs, lēnāk augot, stiprāki būsim."
Mūsdienās lielā tautsaimnieka piemiņu glabā 2004. gadā izveidotais Jāņa Bisenieka fonds, kura ideja bija arī filma "Vīrs no Zemgales zvaigznāja", ko daļēji finansējuši arī vietējie uzņēmēji.
Bisenieka fonda valdes priekšsēdētāja Rita Vectirāne skaidro: "Ideja radās, jo mēs kā sabiedrība vairāk zinām tos vīrus, kuri kaldinājuši valstiskuma ideju, bet daudz mazāk zinām tos cilvēkus, kuri ir kaldinājuši ekonomisko pamatu mūsu valstij. Un Jānis Bisenieks ir bijis viens no tiem, par kuru sabiedrība zina mazāk, un mēs gribējām no šī dārgakmeņa mazu stūrīti notīrīt, kas kalpos arī ilgtermiņā."
Filmas pirmizrādi skatījās uzņēmēji, bet pēc tam tā kļūs par mācību līdzekli uzņēmējdarbības stundās mācību iestādēs.
