Māris Kučinskis, pamatojot "Apvienotā saraksta" politiķu skepsi, otrdien diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara ekonomikā un finansēs", pauda: "Tad ierakstiet iekšā (deklarācijā – red.), ka nevienam nav nekādu slēptu nodomu pret "Latvijas Valsts mežiem", pret to meitas uzņēmumu, ko dibina kopā ar "Latvenergo" un pārējiem. Tad mēs varam kaut kur atgriezties. Neiet jau runa par uzņēmumu kotēšanu, un labā ziņa ir, ka kotējot ir ļoti jāpaceļ savi standarti, lai vispār tiktu iekšā biržā."
Zināmi iebildumi pret valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā ir arī Nacionālajai apvienībai, diskusijā apliecināja to pārstāvošā 14. Saeimas deputāte, ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
"Mēs iestājamies par stratēģisko resursu un kritiskās infrastruktūras palikšanu valsts kontrolē. Pēdējās krīzes ir pierādījušas, ka tas ir ļoti svarīgi," viņa teica.
Tikmēr korporatīvo finanšu kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sliecas domāt, ka bažas par to, ka valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā var novest pie to slēptas privatizācijas, ir aizbildinājums. "Primitīvā līmenī latviešu tauta arī domā tajās kategorijās – labāk nekustēties tajā virzienā, lai, nedod Dievs, atkal kaut ko kārtējo reizi nenosper. Bet es domāju, ka tur ir cita problēma. Un šī problēma principā ir tāda, ka šobrīd Latvijas valsts turpina un var izmantot gan vajadzīgiem mērķiem, gan nevēlamiem mērķiem šos valsts uzņēmumus kā kasīti, kā melno kasīti. Dažādiem mērķiem," teica Rungainis.
Viņaprāt, tajā brīdī, kad šos valsts uzņēmumus izlaistu biržā, emitējot jaunu kapitālu, nevis pārdodot jau esošās kapitāldaļas, tie, kas būtu kļuvuši par valsts kontrolē esošo kapitālsabiedrību līdzīpašniekiem, vairs nepieļautu, ka ar šiem uzņēmumiem "ļekarējas" tā, kā tas ierasts.
"Nevar vairs izņemt simt miljoniņus šeit, trīssimt miljoniņus tur, iedalīt tai nozarei. Un skaidrs, ka ir ļoti daudz to, kas ir ieinteresēti – visādi celtnieki, tur ir biezs slānis ar tiem, kas ir piesūkušies šai valsts mašīnai," savas aizdomas pamatoja Rungainis.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite atzīst – arī ietekmīgākajās uzņēmēju organizācijās iecere kotēt valsts kapitālsabiedrības biržā vērtēta neviennozīmīgi.
"Ja mēs pārvaldām šos stratēģiskos valsts uzņēmumus kā līdz šim, tad labāk viņus privatizējam, jo viņi tāpat ir orientēti uz maksimālu peļņas gūšanu un vēl pa vidam nofenderēt kaut ko procesā. Ja viņi būtu pārvaldāmi tā, ka mēs visi, valsts kā akcionāri, visa tauta to gribam, un krīzes momentā viņu mērķis būtu nevis maksimizēt peļņu kā "Latvenergo" gadījumā, bet nodrošināt tautsaimniecības balansēšanas funkciju, pieņemsim, ar zemiem tarifiem, strādājot mīnusā, tad tajā brīdī, kad tur būs mazākumakcionārs-privātais kapitāls, tad, iespējams, ka tas vairs nebūs iespējams," sprieda LDDK prezidents.
