Ceļu remonts gandrīz visā Latvijas teritorijā ir apsveicama parādība! Taču tas rada arī zināmas neērtības. Vispirms jau tie ir sastrēgumi un diezgan ilga gaidīšana pie kārtēja remonta posma luksofora. Šī ir tā reize, kad autovadītājam jābūt pārliecinātam par sava spēkrata dzesēšanas sistēmas saturu. Pretējā gadījumā var nākties dzesēt dzinēju vai pat skriet uz tuvējo aku, lai papildinātu dzesēšanas šķidruma krājumus.
Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Dati tapuši, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.
Izkāpjot no 43. autobusa, Beberbeķos sākas visīstākā izdzīvošanas skola. Vēl pirms pāris mēnešiem vietējie no sabiedriskā transporta mierīgi izkāpuši pieturā un ar uztrenētām iemaņām tika pāri šosejai, veiksmīgi nokļūstot mājās. Taču tagad pietura ir pārcelta par 100-200 metriem, raisot sašutumu pasažieru vidū.
Slēdzene un ar videonovērošanas kamerām pārredzama apkaime – šāda šķietami droša vieta neaizkavē velosipēdu zagļus. Jaunietis, kas Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) uzskatīja par drošu apkārtni, nu ir spiests meklēt citu pārvietošanās līdzekli. Tomēr policijas statistika liecina, ka velosipēdu zādzību skaits nedaudz mazinājies.
Šogad visā Latvijā gan uz galvenajām šosejām, gan mazākas nozīmes ceļiem norit vērienīgi remontdarbi. Tas nozīmē, ka autovadītājiem, plānojot savu maršrutu, jārēķinās, ka ceļā būs jāpavada ilgāks laiks, nekā ierasts. Diemžēl liela daļa spēkratu īpašnieku, steidzoties savās ikdienas gaitās, ignorē ātruma ierobežojumus remontdarbu vietās. Tas var novest pie ceļu satiksmes negadījumiem vai vienkārši sabojāta auto un sabeigta ceļa seguma.
Daudzmaz loģiskais izskaidrojums, kāpēc braukt pārgalvīgi, agresīvi un pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ir saistīts ar laika trūkumu. Mūsu saspringtajā ikdienas ritmā ievērot ātruma ierobežojumus nav laika. Lai pārliecinātos, vai, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, iespējams laiku ietaupīt, interneta blogs Autodroms.lv veica novērojums. Rezultāti nebūt nebija iepriecinoši.
Valsts policija (VP) izveidojusi infografiku par 2015.gada jūnijā fiksētajiem lielākajiem ātruma pārkāpumiem Latvijas ceļu satiksmē. Piecu lielāko ātrumu vidējais rādītājs aizvadītajā mēnesī bija 142,8 km/h. Ārpus apdzīvotām vietām radaru fiksētā visātrāk braucošā automašīna bijusi "Bentley", kura traukusies pa autoceļu Rīga-Jelgava ar ātrumu 169 km/h. Jūnija mēnesī sastādīti teju pieci tūkstoši protokoli par ātruma pārsniegšanu, kopējais soda naudas apmērs bija vairāk nekā 92 000 eiro.
Ogrē konstruētā elektroauto „PP03” komanda sasniegusi absolūti ātrāko laiku Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās, kā arī sekmīgi eksperimentējusi, palielinot viena megavata elektroauto ātrumu.
Obligātā medicīniskā komisija autobraucējam līdz 60 gadu vecumam jāiziet vien reizi 10 gados. Tā paredz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) noteiktā kārtība. Tomēr tas ir laiks, kad cilvēka redzes īpatnības var mainīties neskaitāmas reizes, uzskata optikas uzņēmuma "Metropole" vadošā optometriste Aija Muceniece. Lai pasliktinātas redzes vai nepiemērotu briļļu dēļ neiekļūtu ceļu satiksmes negadījumā, autovadītājam par redzi jārūpējas pašam.
Vasara ir tas laiks, kad strauji pieaug nobraukto kilometru skaits. Vēl ar vien pietiekami populārs ceļošanas veids ir tieši automobilis, kas ļauj ne tikai nokļūt izraudzītajā gala mērķī, bet arī aplūkot daudz un dažādas interesantas vietas pa ceļam. Savukārt tālāks ceļā posms nav iedomājams bez labas mūzikas, kas palīdz atraidīt uzmācīgo miegu un saglabāt līksmu noskaņojumu. Nereti audio sistēmas skaļuma poga tiek pagriezta ikdienai neparasti tālu. Vai tas spēj kaitēt satiksmes drošībai?