CSDD: Nav bojāgājušo stacionāro fotoradaru darbības zonās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 10 mēnešiem.

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Dati tapuši, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, kas liecina par 100% samazinājumu. Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.kilometrā.

Savukārt informācija no VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ātruma uzskaites vietas, kas atrodas Daugavpils šosejas (autoceļš A6, Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža) 23.kilometrā jeb 1,5 kilometrus no abiem radariem, liecina, ka pirms radaru uzstādīšanas vidējais ātrums bija teju 100 km/h (2014.gada jūlijā: 98,6 km/h), bet pēc radara uzstādīšanas šī gada pavasarī tas samazinājies un caurmērā ir 95,5 km/h.

CSDD izdarījusi secinājumus, ka radari sevi attaisnojuši un darbs ir jāturpina, jo ap to atrašanās vietām uzlabojas satiksmes rādītāji un samazinājies vidējais plūsmas ātrums. Tāpat apstiprinās starptautisko pētījumu pieredze:

ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojā gājušo skaits samazinās par 20%.

Līdz ar to, lai atbilstoši valdības uzdotajam uzlabotu ceļu satiksmes drošību, CSDD kopā ar partneriem turpina darbu pie nākamā ātruma kontroles mērierīču ieviešanas etapa. Šobrīd CSDD, sadarbojoties ar satiksmes drošībā un organizēšanā iesaistītajām institūcijām – Valsts policiju, LVC, Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas domes Satiksmes departamentu (RDSD),

izvēlētas un saskaņotas 20 nākamo ātruma kontroles ierīču atrašanās vietas.

Nosakot šīs vietas, ņemti vērā vairāki rādītāji: negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā ceļa posmā, ceļa posma funkcionālā nozīme, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte, raksturīgās braukšanas tendences.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Izvēlētās vietas (otrā kārta - dzeltenā krāsā) atrodas ārpus Rīgas – uz lielākajiem un noslogotākajiem ceļiem, piemēram, uz autoceļa A3 (Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža), uz autoceļa A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža), uz autoceļa A9 (Rīga – Liepāja), uz autoceļa A10 (Rīga – Ventspils), uz autoceļa A13 (Krievijas robeža – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža), kā arī uz autoceļa P80 (Tīnūži – Koknese). Šajās vietās trīs gadu laikā reģistrēti 359 ceļu satiksmes negadījumi, 206 ievainotie un 21 bojā gājušais.

Plānots, ka otrās kārtas stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt 2016.gada pirmajā pusē, pirms tam atbilstoši iepirkuma procedūrai aprīkojot to uzstādīšanas vietas un iegādājoties pašas kontroles ierīces. Radaru iegādei un uzstādīšanai tiks izmantoti līdzekļi no CSDD dividendēm.

27,4% autovadītāju uzskata, ka tieši fotoradari uz autoceļiem atturētu pārsniegt braukšanas ātrumu, liecina tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas Fakti” jūnijā veiktais pētījums.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti