Ar ko atšķiras antifrīzs un tosols? Galvenokārt jau ar to, ka antifrīzs dabā eksistē, bet tosols nē! Pat tad, ja uz pudeles lieliem burtiem uzrakstīts – TOSOLS! Turklāt, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā šis šķidrums iekrāsots.
Tie, kas bijuši autobraucēji vēl ne tik senajos padomju laikos, pieraduši, ka radiatorā jālej tosols. Lai apmierinātu gados vecāko autovadītāju nostalģiju, daži dzesēšanas šķidrumu ražotāji vai izplatītāji to nodēvē par tosolu vēl tagad, taču patiesībā tas ir tieši tas pats antifrīzs, kas visos citos iesaiņojumos – lielās un mazās plastmasas pudelītēs vai divsimt litru mucās. Secinājums? Neieciklēties – liet dzinējā to šķidrumu, kurš tuvāk pa rokai. Tikai viens ieteikums – labāk izmantot pazīstamu ražotāju vai izplatītāju produktu, jo te vismaz ir garantija, ka forma atbilst saturam. Tā pieredzē un zināšanās dalījās auto ķīmijas vairumtirdzniecības uzņēmuma “Grtz Bros” Latvija pārstāvis Andris Vītiņš.
Autodroms.lv rīcībā nonāca trīs teju vai vienādas pudelītes ar dzesēšanas šķidrumiem – zaļa, dzeltena un rozā. Kādu laiku mēģinājām izdomāt, kā rast šiem produktiem pielietojumu, jo testa automobilī šķidrums “līdz lūpai”. Taču nekad nesaki nekad. Kādā jaukā dienā pašā Rīgas sirdī uz Brīvības ielas dzinēja termometra stabiņš krietni pārkāpa pieļaujamo normu. Lūk, arī iespēja izmēģināt un pārbaudīt.
Pirmais līdz pēdējai pilei dzesēšanas šķidruma tvertnē pazuda sārtās pudelītes saturs. Pēc tam pienāca kārta dzeltenajam. Neatkarīgi no krāsas, abi šķidrumi dzesēšanas sistēmā lieliski sadraudzējās un draudzējas nu jau mēnesi. Tas tikai lieku reizi pierāda, ka viena ražotāja ietvaros krāsai nav nekādas nozīmes.
Trīs pudelītes un trīs garantētās temperatūras. Viena solās neaizsalt līdz 40 grādiem, otra līdz 30 un pēdējā līdz 35 grādiem. Nav dzirdēts, ka Latvijā termometrs būtu kādreiz sasniedzis šīs iedaļas, tāpēc mūsu klimatiskajā zonā der jebkura. Tiesa gan, slikta ziņa nostalģijas māktajiem – pazīstami auto ķīmijas ražotāji vārdu TOSOLS uz savas produkcijas neraksta. Vai uzticēties tiem, kas raksta? Tā jau ir katra paša brīva izvēle. Un nemēģiniet taujāt pēc tosola kaut kur ārpus bijušajām padomijas robežām. Šādu nosaukumu neviens un nekad nebūs dzirdējis!
Andris Vītiņš skaidro, ka nenāktos vasaras mēnešos aizrauties ar parasta ūdens pievienošanu dzesēšanas šķidrumam. Tiesa gan, vasarā tam aizsalšana nedraud, taču arī siltuma kapacitāte ir krietni mazāka. Kvalitatīva antifrīza vārīšanās temperatūra ir pie 125 grādiem pēc Celsija. Kā zinām, ūdens sāk vārīties pie nepilniem simts grādiem. Šis aspekts ir jo īpaši svarīgs karstā laikā un pie lēnas automobiļa kustības. Piemēram – sastrēgumos.
Otrkārt ūdens satur dažādus nevēlamus piejaukumus, kā kaļķi, dzelzi un citus elementus. Tie atstāj nogulsnes dzesēšanas sistēmā un var radīt problēmas un pat nebūt ne lēta remonta nepieciešamību. Turklāt jārēķinās, ka ūdenī var būt arī mehāniski piejaukumi – smiltis, putekļi un citi abrazīvi materiāli.
Un, visbeidzot, Andris Vītiņš pieļauj domu, ka ne visi pirms ziemas atceras par ūdens klātbūtni dzesēšanas sistēmā, tāpēc labāk izmantot tieši dzesēšanas sistēmai radītus šķidrumus, ko pazīstam kā antifrīzu. Tas iegādājams teju katrā degvielas uzpildes stacijā un mūsdienās arī vairumā lielveikalu.
