Par to, ka britu valdībā sāk veidoties plaisas, runā jau vairākas nedēļas. Īpaši smagi Borisa Džonsona un viņa kabineta reputāciju iedragāja nesen atklātībā nonākušais skandāls par Konservatīvās partijas Ziemassvētku ballīti, kura pagājušajā gadā notikusi kovida ierobežojumu laikā. Tagad valdība saņēmusi vēl vienu ļoti nopietnu triecienu.
Par atkāpšanos no amata ir paziņojis viens no redzamākajiem ministriem, breksita lietu ministrs Lords Deivids Frosts. Viņš atkāpšanās vēstuli esot uzrakstījis jau pirms nedēļas, un vienošanās esot bijusi, ka darbs tiks turpināts līdz janvārim, taču sestdien kļuva zināms, ka Frosts tomēr atkāpjas jau tūlīt. Šajā vēstulē Frosts pauž neapmierinātību ar pašreizējo valdības virzību – augstajiem nodokļiem, straujo virzību pretī klimatneitrālai politikai, kā arī lēmumu atjaunot kovida ierobežojumus. Tas nesaskanot ar valdības vasarā pieņemto lēmumu ierobežojumus neatgriezeniski atcelt.
Televīzijas sabiedrības "Sky News" politikas komentētājs Sems Koutss norādīja, ka
Frosta atkāpšanās ir ārkārtīgi nozīmīga.
"Viņa [Frosta] nomainīšana būs ļoti sarežģīta, ņemot vērā viņa unikālo pieredzi šajā amatā," paskaidroja Koutss. "Viņš ir kļuvis par ekspertu sarunās ar Eiropas Savienību, viņš ir seja, ko Eiropas Savienībā pazīst, un pašlaik uzreiz ir grūti iedomāties kādu līdzīgu viņa vietā. Turklāt visi konservatīvie, visi parlamentārieši rūpīgi vēros, vai šajā amatā nonāks kāds tikpat stingras breksita pozīcijas atbalstītājs, vai arī Boriss Džonsons izvēlēsies kādu pielaidīgāku kandidātu, vai arī izvēlēsies šo posteni atstāt tukšu. Šis postenis ir ārkārtīgi svarīgs, jo tas iezīmēs visas Borisa Džonsona valdības turpmāko virzību. Daži deputāti uzskata, ka Džonsons ir kļuvis pārāk maigs breksita jautājumos. Demokrātiskie unionisti ir īpaši nervozi par nostājas vājināšanos Ziemeļīrijas protokola jautājumā. Lai no kuras puses skatītos, Dauningstrītai šī ir ļoti slikta ziņa."
Taču breksita jautājumi nav vienīgie, par kuriem pašlaik būtu jāsatraucas Borisam Džonsonam.
Šonedēļ viņš cieta vēl divas ļoti smagas sakāves. Pirmkārt, lemjot par jauno Covid-19 ierobežojumu ieviešanu vīrusa omikrona paveida izplatības dēļ, gandrīz 100 konservatīvo deputātu valdības piedāvājumus neatbalstīja un Džonsonu no pilnīgas sakāves pasargāja opozīcijā esošo leiboristu atbalsts.
Daudz sāpīgāka sakāve Džonsonu gan piemeklēja šonedēļ notikušajās papildu vēlēšanās Ziemeļšropšīrā, kur konservatīvo kandidāts pirmo reizi 200 gadu laikā zaudēja liberāldemokrātei. Šis vēlēšanu apgabals tika uzskatīts par vienu no torijiem drošākajiem deputātu krēsliem, taču pārliecinošā sakāve lika uzdot jautājumus, vai vēlētāji nesāk novērsties no konservatīvās partijas arī citur.
Šajā situācijā daudz kritikas ir vērsts tieši pret Borisu Džonsonu un viņa īstenoto politiku, un eksperti neizslēdz, ka drīzumā Konservatīvajā partijā varētu notikt arī balsojums par partijas līdera maiņu.
