Austrumeiropas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Kazahstānas nemieru gadījumā svarīgi nošķirt iemeslus no cēloņiem, proti, iemesls sākotnēji bija sašķidrinātās gāzes cenu pieaugums, kas neatbilda iedzīvotāju reālajai maksātspējai, bet cēlonis ir ilgstoša neapmierinātība valstī, neapmierinātība ar režīmu un valsts bijušā prezidenta Nursultana Nazarbajeva atrašanos pie varas 30 gadus.
Balodis atzina, ka Kazahstānas gadījums arī ir interesants piemērs, kā šāda veida protesti var eskalēties un nonākt pie tā, ka cilvēki varai sāk izvirzīt politiskas prasības.
Sabiedrības rūgtums esot ilgi briedis, jo tai demokrātijas trūkuma apstākļos nav bijis legāla veida, kā paust savu neapmierinātību un tapt sadzirdētai.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs patlaban uz sabiedrības neapmierinātības fona mēģina pastiprināt savu varu un ietekmi, bet, pēc pētnieka skaidrotā, aktuāls ir jautājums, vai sabiedrības protestu noskaņojums netiks pavērsts pret pašu Tokajevu un vai režīms spēs noturēties pret sabiedrības dusmām.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka šādi nemieri salīdzinoši stabilajā Kazahstānā nāca kā pārsteigums, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka pienāca brīdis "sprāgt neapmierinātības pulvera mucai", kas krājusies gan Nazarbajeva ilgās vadīšanas laikā, gan ekonomisku apsvērumu, gan korupcijas, kā arī citu iemeslu dēļ.
Viņš nepiekrita apgalvojumiem, ka aiz notiekošā stāv Rietumi, norādot, ka to ietekme šajā valstī tiek krietni pārspīlēta. Vaicāts, kas varētu būt ieguvēji no šīs situācijas, Andžāns norādīja – ja būs kāds ieguvējs, tad droši vien – Krievija, kura pēc Kazahstānas vadības lūguma uz šo valsti nosūtījusi Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus.
Pētnieks atzīmēja: "Ja Krievija ieved savus bruņotos spēkus, tad parasti nelabprāt iet projām."
Balodis arī norādīja, ka Kazahstānas notikumu dēļ Ukrainai nav pamata uzelpot, domājot, ka Krievijas uzmanība tagad ir novērsta uz citu valsti, jo viens no Krievijas ārpolitikas mērķiem ir parādīt, ka tā ir galvenā valsts Centrālāzijas, Baltkrievijas un Ukrainas reģionā un ka tā kontrolē šo telpu. Krievija šo brīdi var izmantot, lai parādītu, ka tā ir spējīga savu uzmanību arī "sadalīt".
Pašreizējā situācija
Kā šorīt ziņoja radiostacija "Eho Moskvi", atsaucoties uz "Sputnik Kazahstan" korespondentu, arī pagājušajā naktī Almati ielās ir bijušas dzirdamas apšaudes, taču ielās protestētāju faktiski vairs neesot.
Pilsētas centrā pie neatkarības pieminekļa izvietoti armijas bruņutransportieri un kopumā pilsētā notiek "pretterorisma operācija". No pulksten 23 vakarā līdz pat 7 rītā pilsētu bija aizliegts pamest un tajā iebraukt. Valstī joprojām spēkā ir augstākais – sarkanais terorisma draudu līmenis, Latvijas Radio pastāstīja ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis.
Kopumā tiek ziņots, ka dažu dienu ilgajos protestos aizturēti ir vairāk nekā trīs tūkstoši nemieru dalībnieku, bet 26 cilvēki ir gājuši bojā.
Pagājušajā naktī vairākās citās pilsētās, piemēram, Aktau un Žanaozenā notikušas mierīgas pulcēšanās, bez sadursmēm. Par notikumiem Kazahstānā ziņo arī "Telegram" kanāls "Nexta Live", kas vēstīja arī Baltkrievijas mierīgo protestu laikā. Šorīt jau sāk parādīties daudz videoierakstu, kuros redzami tukši pilsētu laukumi ar iepriekš sadedzinātām automašīnām.
Vakar Kazahstānas prokuratūra ierosināja krimināllietu par masu nekārtībām un terora aktiem, un tas nozīmē, ka par dalību nemieros var draudēt no 8 gadiem ieslodzījumā līdz pat pilnīgai Kazahstānas pilsonības atņemšanai.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
