Kā apgalvo Kazahstānas vadība, līdzšinējos protestos visā valstī pagājušās diennakts laikā ievainojumus ir guvuši vairāk nekā 1000 cilvēku. 400 cilvēku nogādāti slimnīcā, 62 atrodas reanimācijā.
🚨🇰🇿The confrontation between the security forces and the protesters began.
— Kayal Muazzin (@KhayalMuazzin) January 6, 2022
/#Kazakhstan #Казакстан #BreakingNews /
✅ https://t.co/HxSs3Tk2yu pic.twitter.com/WxgpiF51Il
Iekšlietu ministrija vēsta, ka sadursmēs nogalināti 18 likumsargi, vairāk nekā 700 ir ievainoti.
Kazahstānas lielākās pilsētas Almati vadība norādījusi, ka nemieros ir nogalināti arī vairāki desmiti protestētāju jeb, kā tiek uzsvērts, protestu organizatoru un dalībnieku, taču precīzs skaits netiek minēts.
Kazahstānas Iekšlietu ministrija vēsta, ka Almati aizturēti ap 2000 cilvēku. Pilsētas centrā turpinās sadursmes starp protestētājiem un likumsargiem.
Almati un citās pilsētās izlaupīti daudzi veikali. Kazahstānas Tirgotāju savienība lēš, ka nodarīti zaudējumi 25 miljardu tenge (ap 50 miljoni eiro) vērtībā.
Miera misija vai militāra intervence?
Nemierus sākotnēji izraisīja sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, un Kazahstānas valdība izdevusi rīkojumu uz pusgadu iesaldēt gāzes cenas. Atkarībā no valsts reģiona tās nevarēs pārsniegt 50 līdz 75 tenge (0,10 līdz 0,15 eiro) par litru. Gada sākumā sašķidrinātās gāzes cena bija sasniegusi 120 tenge (0,24 eiro) par litru. Vidējā alga Kazahstānā ir ap 500 eiro mēnesī.
Kazahstānā visā valsts teritorijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis.
The Mayor's Office of #Almaty looks like this today. #Kazakhstan #KazakhstanProtest pic.twitter.com/piusZdXlQH
— David Galstyan (@Aeternum7) January 6, 2022
Tikmēr pēc Kazahstānas varas iestāžu pieprasījuma Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) valstis ir izlēmušas nosūtīt uz Kazahstānu savus miera uzturētājus situācijas stabilizēšanai. Organizācijas sekretariāta paziņojumā norādīts, ka miera uzturētāju galvenais mērķis būs valsts iestāžu un militāro objektu apsargāšana, kā arī palīdzība varas iestādēm drošības garantēšanā.
Uz Kazahstānu jau nosūtīta Krievijas gaisa spēku desantnieku vienība, taču arī viņu skaits netiek precizēts. Kā intervijā televīzijas kanālam “Dožģ” norāda publicists un portāla “Carnegie.ru” redaktors Aleksandrs Baunovs, šos spēkus nevarētu saukt par īstiem miera uzturētājiem.
“Cilvēki, kuri tiek ievesti attīrīt pilsētas no dumpīgiem iedzīvotājiem, nav nekādi miera uzturētāji. Tā labākajā gadījumā ir militāri policejiska operācija. Sliktākajā gadījumā tā ir militāra intervence,” secina Baunovs.
“Miera uzturētāji saglabā mieru. Viņi rūpējas par panāktā miera saglabāšanu, bet Kazahstānā pašlaik nav miera. Kamēr tur nav nomierināšanās un sapratnes par to, kuras puses un par ko ir spējīgas vienoties, un kur starp šīm pusēm pa vidu var nostāties miera uzturētāji, tie būtībā nav miera uzturētāji, bet gan interventi.”
Kopš situācijas saasināšanās Kazahstānā daudzi komentētāji norāda uz to, ka notiekošais šajā Krievijai draudzīgajā valstī varētu būt saistīts ar gaidāmajām Krievijas un NATO sarunām par situāciju Ukrainā.
Maskavā izskan minējumi, ka protestus sarīkojuši amerikāņi, lai vājinātu Krievijas pozīcijas, savukārt Rietumos tiek pieļauts, ka Krievija mēģina izmantot nestabilo situāciju, lai nosūtītu kārtējo signālu NATO par tās plānu nopietnību.
Krievijai ir savas intereses Kazahstānas ziemeļos
Kā intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” norāda politologs Valērijs Solovejs, visticamāk, Kazahstānas notikumu dēļ Ukraina politiskajā dienaskārtībā tieši paliks, nevis no tās pazudīs.
“Lieta tāda, ka gadījumā, ja Kazahstānā režīms kritīs – tas nav neizbēgami, taču jau izliekas diezgan ticami –, tad Krievijai, lai apstiprinātu savas līdzšinējās politikas veiksmi un apgalvotu, ka tiek kontrolēta postpadomju telpa, būs nepieciešams izrāviens. Un ir iespējami divi scenāriji,” spriež Solovejs.
“Pirmais ir ievest spēkus Kazahstānā un ieņemt Kazahstānas ziemeļu daļu. Šis plāns jau sen ir zināms, taču pašlaik tas ir grūti realizējams.
Otrs, daudz ticamāks variants, ir daudz izlēmīgāks spiediens uz Ukrainu, cenšoties pierādīt, ka tieši Kremlis kontrolē postpadomju telpu. Un tas nozīmēs risku palielināšanos Ukrainai vismaz uz kādu laiku.
Cik es zinu, pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti, taču situācija attīstās ļoti strauji un lēmumus var pieņemt šodien vakarā vai naktī uz rītdienu.”
Kazahstānas vadībai palīdzību solījusi arī Kirgizstāna un Baltkrievija. Minskas paziņojumā norādīts, ka pašlaik Kazahstānā notiek vardarbīgs valsts apvērsuma mēģinājums un par to liecinot ļoti koordinētās nemiernieku darbības. Citi komentētāji un arī, piemēram, kazahu žurnālisti gan apgalvo, ka šos nemierus raksturo tieši līderības trūkums.
Arvien vairāk pasaules valstu nosoda vardarbību Kazahstānā. Arī Apvienoto Nāciju Organizācija ir aicinājusi visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no vardarbības eskalācijas.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt “veco vīru”.
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO “miera misijas” aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.
Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.
