Lauris Zvejnieks

Latvijas Radio programmu vadītājs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Neatkarīgajiem reģionālajiem medijiem palielinās lasītāju skaits digitālajā vidē. Saruna ar Sigitu R...
Neatkarīgajiem reģionālajiem medijiem palielinās lasītāju skaits digitālajā vidē. Saruna ar Sigitu Roķi
Reģionālie mediji pilda ļoti svarīgu funkciju, bet šobrīd tiem klājas ļoti grūti, tā intervijā Latvijas Radio stāsta ASV mediju atbalsta organizācijas “Internews” konsultējošā un galvenā redaktore ''Alūksnes un Malienas Ziņās'' Sigita Roķe. Reģionālajiem medijiem trūkst naudas, lai ietu līdzi digitalizācijai. Un pašvaldību izdotie, sevi slavinošie laikrakstu izstrādājumi pārvilina lasītājus pie sevis.
Latvijas medijos trūkst vietas intelektuālam dialogam. Saruna ar filozofu Ilmāru Šlāpinu
Latvijas medijos trūkst vietas intelektuālam dialogam. Saruna ar filozofu Ilmāru Šlāpinu
Leģendārais žurnāls "Avots" savulaik latviešos radīja vēlmi būt brīviem, tā intervijā Latvijas Radio stāsta filozofs Ilmārs Šlāpins, kuram žurnālu "Avots" - pa vienai lapiņai vien - vēstulēs māte sūtīja uz dienesta vietu Afganistānā. Mūsdienās, kā atzīst Šlāpins, medijos trūkst vietas intelektuālam dialogam par kultūras norisēm, jo to ierobežo reklāmdevēji un finansējuma trūkums.
Informācijas telpā grūtāk atrast kvalitātes orientierus. Saruna ar pētnieku par medijiem 1986.gadā u...
Informācijas telpā grūtāk atrast kvalitātes orientierus. Saruna ar pētnieku par medijiem 1986.gadā un šodien
Daiņa Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā „Literatūra un Māksla” bija drosmīgs un svarīgs pagrieziena punkts tālākajos Atmodas procesos. Latvijas Universitātes filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka mūsdienās mediji izvēlas neitrālāku veidu, kā atspoguļot notikumus. Laikraksts “Literatūra un Māksla” savā laikā esot izmantojis iespēju izcelties uz virkni daudz pasīvāku mediju fona. Šobrīd gan mediji kļuvuši arī paviršāki, jo informācijas plūsma ir krietni intensīvāka. 
Eksperts: Nevaram cerēt uz ātru Kipras apvienošanos
Eksperts: Nevaram cerēt uz ātru Kipras apvienošanos

Šonedēļ liela uzmanība pievērsta Kipras atkalapvienošanās sarunām Ženēvā. Kā intervijā Latvijas Radio norāda Eiropas lietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns, lai arī sarunas ir pozitīvas, uz ātru Kipras apvienošanos cerēt nevaram.

2018. gada Dziesmu un deju svētku rīkotāji sola dalībnieku drošībai pievērst lielāku uzmanību
2018. gada Dziesmu un deju svētku rīkotāji sola dalībnieku drošībai pievērst lielāku uzmanību

Ņemot vērā 2015. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pieredzi, gatavojoties 2018. gadā paredzētajiem XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, to rīkotāji lielāku uzmanību pievērsīs drošības jautājumiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Aktuālā temats” sola Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.

LaPPA pārstāvis: Ja plānotās PVN izmaiņas pieņems, pasākumu rīkotāji neapstāsies
LaPPA pārstāvis: Ja plānotās PVN izmaiņas pieņems, pasākumu rīkotāji neapstāsies

Ja kaut kādu argumentu vai apstākļu dēļ plānotie grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli" tiks virzīti tālāk un pieņemti, pasākumu producenti un rīkotāji noteikti neapstāsies, jo saprot, ko šie grozījumi var nodarīt kultūras pasākumu nozarei, Latvijas Radio raidījumā "Aktuālais temats" norāda Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš, tomēr nekonkretizējot, kāda tieši būs turpmākā pasākumu organizatoru rīcība.

CSDD: Garkalnes avārijā kravas auto, iespējams, neievēroja drošu braukšanas distanci(papildināts)
CSDD: Garkalnes avārijā kravas auto, iespējams, neievēroja drošu braukšanas distanci(papildināts)

Pirmdien notikušās avārijas Garkalnes pagastā uz Vidzemes šosejas galvenais cēlonis, iespējams, bija kravas auto vadītāja rīcība, neievērojot drošu braukšanas distanci no priekšā esošās riteņbraucēju kolonnas un viņu trenera mašīnas, intervijā Latvijas Radio sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Latvija «Oskara» nominācijai virzīs «Modri» vai «Izlaiduma gadu»
Latvija «Oskara» nominācijai virzīs «Modri» vai «Izlaiduma gadu»

Jau astoto reizi arī Latvija izvirzīs savu filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" - šoreiz uz šo godu pretendē režisora Andra Gaujas filma "Izlaiduma gads" un režisora Jura Kursieša filma "Modris".  Nacionālā kino centra izveidotā ekspertu komisija lēmumu paziņos ceturtdien, 17.septembrī, plkst. 11.30 preses konferencē Kultūras ministrijā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd