Sociāli atbildīgas ekonomikas veidošana ir viens no 2015. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā izvirzītajiem mērķiem, kurus kopskaits ir 17 un kas plašākā sabiedrībā pazīstami kā "ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi līdz 2030. gadam". Raidījumā "Kāpēc dizains?" platformas "Visas iespējas" veidotājs Gustavs Mārtiņš Upmanis stāsta, kāpēc pievērsies sociālajai uzņēmējdarbībai un kā veicas viņa platformai, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem darba meklējumos.
Autora ziņas
"Amatnieka darinājums ir dāvana, kas nāk no cilvēka pie cilvēka," ir droša keramikas darbnīcas "Laima Ceramics" dibinātāja un keramiķe Laima Grigone, kura Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" dalījās savās pārdomās par roku darba nozīmi cilvēka dzīvē, organisko minimālismu un to, cik tuvas viena otrai vietumis ir japāņu un latviešu kultūras.
"Šobrīd ir tik liela [spēļu] izvēle, ka katrs var izvēlēties sev sirdij tuvāko un patīkamāko veidu, ko spēlēt un kā spēlēt," ir pārliecināta Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas "Datorspēļu dizains" direktore Ksenija Miļča, kura Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" iepazīstināja ar aktualitātēm un procesiem digitālo un datorspēļu pasaulē.
Līdz 2030. gadam Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) izvirzījusi mērķi izskaust pārtikas trūkumu. Līdz ar to klajā nāk jauni risinājumi. Viens no tiem – pārtikā lietot dažādus kukaiņus. Eiropā jau akceptētas četras kukaiņu sugas, kas ir pietiekami izpētītas, lai lietotu uzturā, un līdz 2030. gadam kukaiņi, visticamāk, kļūs par vienu no mūsu paralēlajiem olbaltumvielu avotiem ikdienā, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" stāstīja pārtikas pētniece un zinātniece Ilga Gedrovica.
"Manā skatījumā dizains ir vairāk lietotāja orientēts, kas manā gadījumā var būt gan skatītājs, gan aktieris, gan teātris. Māksla ir patstāvīgāka un vērtība pati par sevi. Manā gadījumā es mēģinu apvienot gan dizainu, gan mākslu, jo, ja scenogrāfija būs tikai funkcionāla un tai nebūs vēstījuma, tā būs pārāk sausa un tukša man. Tāpēc es tai lieku klāt māksliniecisko vērtību. Arī mirklī, kur tā tikai atrodas uz skatuves un vēl netiek izmantota, tā jau kaut ko vēsta," par dizaina un mākslas krustpunktiem scenogrāfijā Latvijas radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" stāstīja režisore un scenogrāfe Pamela Butāne.
Pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ir guvusi pieeja, kas balstās uz kopradi un komandas darbā balstītu problēmu risināšanu. Lai veicinātu šādu praksi, tiek mērķtiecīgi radīti, dizainēti un organizēti specifiski notikumi, kurus sarunvalodā mēdz saukt par hakatoniem. Arhitekts un uzņēmējs Matijs Babris piedalījies daudzos hakatonos un guvis pieredzi no dažādu lomu skatu punkta.
Mūsdienās arvien biežāk muzeji pilda daudz vairāk lomu nekā tikai informācijas un artefaktu krātuvju funkciju, tie ir kļuvuši par dinamiskām, saistošām un interaktīvām telpām, kas paredzētas, lai rosinātu apmeklētāju iztēli, izglītotu un piesaistītu jaunos un aizraujošos veidos. Tāds ir arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja projekts "Dizaina studija bērniem".
No funkcionāls ikdienības līdz mākslas darbam – visapkārt esošais stikls. Lielākoties caurspīdīgs, izturīgs, maz dilstošs, bioloģiski inerts, pārstrādājams, ilgtspējīgs. Par stikla mākslas un dizaina nošķīrumu, kā arī Polijā notiekošo Eiropas stikla mākslas festivālu (European Glass Festival), kura centrā šogad Baltijas stikla mākslinieki, raidījumā "Kāpēc dizains?" stāsta stikla mākslinieces, dizaineres, festivāla Baltijas izstādes kuratores Marta Ģibiete un Bārbala Gulbe.