Laikmetīgi lietišķās mākslas darbi sevī apvieno paaudžu paaudzēs nodotas zināšanas ar mūsdienīgām, bieži vien eksperimentālām mākslas praksēm, un šādi priekšmeti pilda ne vien savu utilitāro funkciju, bet kalpo arī kā filozofiskas refleksijas objekti. Laima Grigone pastāstīja, ka, 2013. gadā veidojot darbnīcu, viņu vadīja kādā grāmatā lasīta hipotēze, ka roku darbam cilvēka dzīvē ir nozīme un vērtība. Tieši to viņa vēlējusies pati pārbaudīt un pieredzēt savā praksē. "Vai cilvēks jūt atšķirību, dzerot no rokām darinātas, nevis rūpnīcā veidotas krūzītes?" viņa sev vaicājusi. Šo gadu laikā pierādījies, ka jā – jūt.
Laimas Grigones kolekcija "Stone" ir iekļuvusi Latvijas Dizaina gada balvas 2024. gada rudens nominantu sarakstā, tas bijis 10 gadu darba kulminācijas punkts. "Tā radās ļoti viegli. Pirmā bija doma par vāzīti olas formā. Trīs dienu laikā tapa prototipi, arī glazūras tapa ar pirmo piegājienu," sacīja Grigone.
Savā praksē Grigone cenšas apvienot organiskās, dabas plūstošās, elegantās līnijas ar minimālismu – vienkāršām krāsām, faktūrām. No Japānas keramiķe ir aizguvusi praksi wabi-sabi, kurā wabi tulkojas kā "kluss skaistums", bet sabi – "novecojusi materialitāte". Arī šis klusais skaistums latviešiem esot ļoti tuvs, skaidroja Grigone: "Kā vasaras rīts, kad paceļas migla – šis skaistums nav skaļš. Vai jūra, kuras krastā ir vēja appūsts namiņš, koks kļuvis pelēks, vējš tajā izgrauzis faktūras".
Japānas un Latvijas kultūras, Laimas Girgones novērojumos, nav nemaz tik atšķirīgas – tas redzams, piemēram, abām kultūrām tuvā praksē koku savienot ar keramiku. Laima Grigone uzskata, ka enerģētiskā līmenī rokdarbiem ir milzīgs lādiņš. Tieši tamdēļ arī japāņu kultūrā piekoptā saplēstu trauku salīmēšana šos traukus padarot desmitkārt vērtīgākus nekā iesākumā, jo to labošanā ielikts tik liels darbs un enerģija.
Studijā "Laima Ceramics" tiek piekopta "small is beautiful" sistēma – tiek pārstrādāti pārpalikušie materiāli, gādāts par piegādes ķēdēm, darbi radīti mazos apjomos un pēc pasūtījuma. Keramiķei ir svarīga ilgtspējība, tā, viņasprāt, izpaužas "attieksmē pret dabu, cilvēka izpratnē par to, kur tu dabā atrodies. Ka zeme tevi mīl, ka tu ar to mijiedarbojies." Laima Grigone savā studijā vada arī dažāda veida darbnīcas un stāsta, ka viņai ārkārtīgi svarīga ir atgriezeniskā saite ar cilvēkiem – komunikācija, zināšanu nodošana. Apmeklētāji ierodoties no visām pasaules pusēm, un pieejami esot gan nedēļas un mēneša, gan vairāku mēnešu kursi.
Svarīgākais Laimai Grigonei šķiet iemācīties paņemt pauzi ik pēc mirkļa, jebkura procesa laikā, un kultivēt spēju novērtēt kluso skaistumu – ieraudzīt vērtību lietās un cilvēkos sev apkārt: "Ieelpot un paskatīties – pa īstam."
