Pirms Nagano Latvijas ziemas sports saņēma vairākus itin smagus sitienus. Tajā skaitā finansiālus, jo banku krīze nepagāja secen arī sportam. Izžuva arī banka "Olimpija" - palika tikai māja ar mazo balkoniņu uz Lāčplēša ielas pusi. Bankas sabrukuma gadījumā bosam it kā vajadzējis nolēkt no balkoniņa. Par mēģinājumiem to darīt ziņu nav. Tas laiks, kad „sponsors” ienākušajam sportistam parādīja uz maisu ofisa stūrī un noteica „Paņem, cik vajag”, jau bija sena vēsture.
1992.gads bija pēdējais, kad gan ziemas, gan vasaras Olimpiskās spēles notika vienā gadā. Lielās TV kompānijas cenu par ekskluzīvām TV pārraides tiesībām bija uzskrūvējušas tik tālu, ka pavilkt vairs nespēja. Tāpēc piespieda Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) pa gadiem samiksēt ziemas un vasaras spēles. Kopumā tas nāca par labu arī nacionālajām olimpiskajām komitejām, kam naudas tēriņi un darbi sadalījās vienmērīgāk. Tā nu sanāca, ka pēc Albērvilas uzreiz pēc diviem gadiem bija kārta Lillehammerei. Norvēģijas vidienes pilsētiņai.
Stāsts pirmais: Kā es braucu Albērvilu lūkoties.
Var teikt, ka sācies olimpiskais pamiers. Olimpiskās ceļazīmes sadalītas. Gandrīz visos sporta veidos paņemta atelpa pirms izšķirošā rāviena. Eiropas čempionāts biatlonā būs neliels izņēmums. Un arī tikai ar dažu olimpiešu, mūsu Andreju Rastorgujevu ieskaitot, piedalīšanos.
Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomiteja ir lēmusi: Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos Latvijas delegācijā būs 58 sportisti – 25 hokejā, pa 9 kamanās un bobslejā, 5 kalnu slēpošanā, pa 3 distanču slēpošanā un skeletonā, 2 biatlonā un pa vienam šorttrekā un ātrslidošanā.
Šveices kalnu kūrorts Sanktmorica, kur divreiz notikušas ziemas olimpiskās spēles, esot viena no saulainākajām vietām pasaulē. Pēc aizvadītās nedēļas nogalē notikušajām Pasaules kausa (PK) izcīņas sacensībām skeletonā un bobslejā latvieši šo vietu var saukt arī par zelta apspīdētu. Skeletonistiem tur notika divi PK posmi un abos dubultuzvaru svinēja brāļi Martins un Tomass Dukuri. Turklāt otrajā piegājienā Martins trešās vietas ieguvēju kanādieti Džonu Feirbērnu apsteidza par 1,78, bet Tomass par 0,69 sekundēm.
Pirms piecarpus gadiem olimpiskajā Pekinā svarcēlājam un deputātam Viktoram Ščerbatiham gandrīz neaptverami no rokām izslīdēja zelts. Eduardam Andruškevičam toreiz pietrūka dažu sekunžu vai arī visai Ščerbatiha komandai vēl viena palīga, lai ātrspēlē izmainītu ceļamos kilogramus... Kad likme ir olimpiskais zelts, nav sīkumu.
Ja tas būtu noticis pirms 10 gadiem un, ja vēl būtu dzīvi Staļins un Dzeržinskis, tad Leonīdam Tambijevam draudētu nošaušana.
Par laimi tagad ir 2013.gada beigas, Lipmans nav Berija, tāpēc Latvijas U-20 izlases zaudējums dāņiem un neiekļūšana elites divīzijā tik traki netiks uztverts.
Viņš tikai notēmēja. Tomēr tik un tā zaudējums garšoja pēc vērmelēm, ko „Grindeks" neražo. Kas ir dāņi? Vai viņiem vispār ir normāls hokejs? Taču pietiek ieskatīties tikai vienā spēles statistikas elementā – metieni pa vārtiem un viss kļūst skaidrāks. Dāņi te bija labāki ar 32:16. Gandrīz tāds pats spēku samērs kā mums pret Krieviju!
Tā sanāk, ka trešo reizi pēc kārtas jāraksta par Latvijas bobslejistiem. Pirmo reizi arī par skeletonistiem, kaut viņi būtu pelnījuši kādu ierakstu arī agrāk.
Metodes, kā labāk motivēt sportistus, ir visdažādākās. No skarba „mata un faka" līdz naudas balvām. Katrai mentalitātei un katrai situācijai var būt sava pieeja. Daudz kas ir treneru ziņā.
Kā jau varēja gaidīt – Oskara Melbārža četriniekam Kalgari bija teicams starts 5,04 (līdzīgi spēja tikai amerikāņa Holkomba vīri), labs ātrums trasē un 54,23 finišā. Pēc pirmā brauciena ceturtā vieta. Taču tad sekoja pavisam negaidītais – iepretim Latvia I protokolā parādījās DSQ. Diskvalificēti par pieļaujamā svara (braucējiem kopā ar kamanām četriniekos tas ir 630 kg) pārsniegšanu.
Sākot no Valsts prezidenta Melngalvju namā un beidzot ar Napoleonu Aptiekas ielā vai otrādi - tagad vai ikvienam par Zolitūdes traģēdju ir savs viedoklis.
