Arturs Vaiders: Optimists. Reālists. Pesimists

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Var teikt, ka sācies olimpiskais pamiers. Olimpiskās ceļazīmes sadalītas. Gandrīz visos sporta veidos paņemta atelpa pirms izšķirošā rāviena. Eiropas čempionāts biatlonā būs neliels izņēmums. Un arī tikai ar dažu olimpiešu, mūsu Andreju Rastorgujevu ieskaitot, piedalīšanos.

Aizvadītā nedēļas nogale mūs pievērsa trijiem sporta veidiem - skeletonam, bobslejam un kamaniņu sportam. Visus tos vieno rene un Siguldas trase. Arī dažādas pakāpes cerībām  Sočos.

Brāļi Martins un Tomass Dukuri pēdējā Pasaules kausa posmā Kēnigzē svinēja ceturto dubultuzvaru.

Martins piekto reizi pēc kārtas ieguva Pasaules kausu un otro reizi – 100 000 eiro balvu. Tikai šoreiz viņam vajadzēja ne vien uzvarēt visos trijos pēdējos posmos, bet arī visos sešos braucienos. Arī šoreiz FIBT neizdevās ieekonomēt. Interesanti, ko viņi izdomās nākamajā sezonā?

Tajā pašā laikā Martins, atgriezies mājās, teic, ka vēl mēģinās pagatavot kādu slieču komplektu. Lai ir rezerve, ja nu negadījums vai neparedzēti laika apstākļi. Arī  esot virsotnē, ja grib iekarot nākamo virsotni, jākustina pirksti, lai nenosalst. Tāda ir uzvarētāju psiholoģija.

Mūsu bobslejistus Kēnigzē gaidīja kārtējais šīssezonas pārbaudījums. Par sīku tehnisku nianšu pārkāpumu Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens divniekos tika diskvalificēti, zaudējot arī Eiropas čempionāta bronzu un valdības paredzēto prēmiju. Sīkums, taču tāpat sāpīgs. Tāpat fakts, ka piecus gadus braukts ar šīm kamanām un tikai tagad nianse pamanīta. Pirmkārt, tāpēc, ka šoreiz bija vieta uz pjedestāla. Un, protams, labāk, ka pamanīja tagad, nevis Sočos pēc finiša. Jācer, ka „nianse” tiks sakārtota atbilstoši prasībām un tā uz slikto pusi neietekmēs boba skrējienu trasē. 

Bobsleja izlases sastāvs jau ir paziņots, un galvenais treneris Sandis Prūsis ir izteicies, ka nav paredzēts mainīt arī ekipāžu sastāvus. Attiecībā uz Oskara Melbārža kvartetu šaubu nav, jo kopā ar Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu divreiz pēc kārtas gūtas uzvaras Pasaules kausa posmos. Toties Oskara Ķibermaņa četrinieka galīgajam virknējumam gan svītru apakšā negribētos vilkt. Pēdējos posmos tajā vēl ietilpa Elvijs Lūsis, Vairis Leiboms un Raivis Broks, taču viņa vadītais kvartets karjerā augstāko vietu četriniekā sasniedza Pārksitijā, kur to stūma arī Intars Dambis. Ziemeļamerikas trasē tika apsteigtas ne vien divas Vācijas, bet arī trīs Kanādas un divas ASV komandas. Tiesa, tad Intars guva savainojumu, no kura  jau ir atguvies un paspējis piedalīties Eiropas kausa sacensībās un ir iekļauts arī olimpiskajā delegācijā. Pēdējā posmā Ķibermanim, nestartējot krieviem, pēc 6.vietas startā tikai 15. finišā. Savukārt, Pārksitijā bija 3.vieta startā un 7. finišā. Atšķirība ir. Vismaz, lai pavērtētu. Secinājumi un galīgais lēmums tik un tā būs treneru kolektīva ziņā. Un tās nebūt nav jūtīgas emocijas, atceroties, ka arī Turīnā un Vankūverā Dambis palika tikai rezervista statusā. Vai tiešām dzelžu cilāšana aiz šķūnīša Alūksnes pievārtē neļaus viņam pārvērsties par pilntiesīgu olimpieti?

Kamaniņu braucēji pirms došanās uz Sočiem pēdējo „pūku izmeta” Siguldā. Tiesa, bez stiprāko vāciešu (kas šobrīd ir arī stiprākie pasaulē) līdzdalības.

Kad mūsējie startē Vācijā vai Amerikā, tad nākas dzirdēt, ka mājiniekiem bija savas trases priekšrocības, tāpēc arī šoreiz panākumu nav. Savā trasē Siguldā Latvijai tikai viens sudrabs komandu stafetē. Pieticīgi. 

Turpretī Krievijai, kas te trenējusies gandrīz tikpat, cik mūsu izlase, viens zelts, viens sudrabs un viena bronza. Var, protams, solīt zelta krelles Sočos, taču jābūt reālistiem. Ja visu sezonu nav bijis, nav pamata gaidīt brīnumus arī olimpiskajās sacensībās, jo kamanas, slieces un sevi olimpiskajām cīņām ne mazāk nopietni gatavo arī konkurenti. Turklāt to apliecinājuši visas sezonas garumā. Elīza Tīruma vēl nedaudz par jaunu un vēl jākrāj pieredze. Ullai Zirnei vēl vairāk. Mārtiņš Rubenis, kam šīs būs jau piektās spēles, laikam jau par daudz pieredzējis. Lai arī vasarā daudz strādājis fiziskās kondīcijas uzlabošanā, taču pēdējā brīdī ko saglābt grūti, bet cerēt uz paša brīnumkamanām arī tikpat grūti. Varbūt brāļi Šici, kas divreiz jau izšāvuši... Varbūt, jo arī konkurence viņiem ir vismazākā. Turklāt tikai divi sacensību braucieni un, ja kāds vienā kļūdās, kuģis jau Melnajā jūrā... Tikai pašiem jānobrauc. Nu, protams, vēl jau ir Eiropas „sudrabotā” stafete.  Taču arī šeit nevajag pārlolot cerības. No zelta Siguldā mūs šķīra teju pussekunde, kas ir daudz. Siguldā ar trešo sastāvu startēja Soču galvenie favorīti vācieši. Nestartēja amerikāņi, kanādieši. Jā, mēs varam nobraukt vēl labāk, taču to var izdarīt arī itālieši un austrieši. Cerība, ka piedalīsimies cīņā par medaļām, gan paliek.

Tāpēc, izvērtējot mūsu renes veidu sportistu izredzes „Sanki” trasē būsim gan optimisti, gan reālisti, vienā otrā gadījumā saglabājot arī daļu veselīga pesimisma. Lai pēc tam nenākas pārāk sāpīgi vilties. Ja mājai nav bijuši kārtīgi pamati... Bet saglabāsim arī pārējo sajūtu spektru, lai spētu priecāties par reāli paveikto. Neesam ne olimpisko spēļu saimnieki ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, ne kosmosa iekarotājvalsts ar visām no tā izrietošajām tehnoloģiskajām iespējām. Vismaz attiecībā uz kamaniņu sportu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti