Viņi nepriecājas par salūtu un baidās no skaļiem trokšņiem: krīt pie zemes un aizsedz galvu ar rokām. Viņiem acīs ir izbailes. Un vēl jautājums: par ko?
Ārpus ētera
Krievijas Ārlietu ministrijas un daudzu Latvijas krievu (pat to, kuri augstceltni Smoļenskas krastmalā nepavisam neuzskata par savu ruporu) sašutumu izraisījušajam Valsts valodas centra paziņojumam, ka oficiālajā saziņā, tostarp oficiālo personu saziņā ar masu medijiem no mūsu dzimtās mēles nav jāpaliek ne smakai, personīgi man aizvadītajā nedēļā bija visai jūtamas sekas. Jo manos darba pienākumos "Latvijas Radio 4" ietilpst arī interviju organizēšana.
Pagājušajā nedēļā - otrajā nedēļā, kopš strādāju "Latvijas Radio 4" - atgadījās notikums, kas uzskatāmi ilustrē to, kāds spēks ir plašsaziņas līdzekļu ietekmei uz sabiedrību. Tādi notikumi mēdz būt, lai gan ne tik bieži, kā gribētos žurnālistiem. Cilvēks, kurš otrdien bija mūsu ētera viesis, jau piektdien atkāpās no amata. Un mūsu intervija bija viena no pēdējām reizēm, kad Māris Taube uzstājās kā Nacionālā veselības dienesta direktors.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
