Anna Stroja: Ārstēšana ar mīlestību. Latvija uzņem Ukrainas kara bērnus

Viņi nepriecājas par salūtu un baidās no skaļiem trokšņiem: krīt pie zemes un aizsedz galvu ar rokām. Viņiem acīs ir izbailes. Un vēl jautājums: par ko? 

Viņu ir vairāk nekā 150 tūkstoši – bērnu, kas ir izbraukuši no karadarbības zonas Ukrainas dienvidaustrumos, bēgļi savā zemē. Vairāk nekā tūkstotis ir kļuvuši par bāreņiem. 68 bērnu dzīvības laupījis karš. Bet mazuļiem, kas ieņemti pēc konflikta sākuma, daudz biežāk nekā vidēji valstī sastopamas iedzimtas sirdskaites.

Apmēram 50 piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku bērnu jau ir atvedusi uz Rīgu uz vienu vasaras mēnesi alianse „Latvija bez bāreņiem” starptautiskās programmas „No ģimenes līdz ģimenei” ietvaros. Otra grupa, kas ieradīsies augustā, arī jau ir izveidota. Par to, lai atvestu uz ārstēšanu rehabilitācijas centrā „Vaivari” bāreņus, kuri atraduši patvērumu Čerņigovas apgabala bērnu namos, „cepas” Rotari klubs. Tā Rīdzenes nodaļas prezidente Mairita Solima sapulcinājusi spēcīgu mākslinieku komandu, kas Jūrmalā sniegs labdarības koncertu „Kara bērni”.

Pilnā sparā notiek līdzekļu vākšana portālā „Ziedot.lv”, turklāt rēķins ziedojumiem tiks atvērts arī pēc koncerta.

KONTEKSTS

Par to, kā Latvija uzņem kara bērnus, pagājušajā ceturtdienā stāstīja „Latvijas Radio-4” cikla „Ukrainas balsis” raidījumā.

No tā, cik naudas izdosies savākt, ir atkarīgs, cik bāreņu varēs atbraukt uz Latviju. Vienam bērnam ir nepieciešami 500 eiro – šajā summā ir iekļauti izdevumi par dokumentu noformēšanu pirms aizbraukšanas, ārstēšanu un uzturēšanos (vīzu iebraukšanai Latvijā bērniem izsniegs bez maksas, bet atvešanu uzņemsies autobusu pārvadājumu operators „Ecolines”). Starp koncerta organizētājiem un aliansi izveidojušās partnerattiecības, ir vēlme apvienot pūliņus, lai padarītu palīdzību pēc iespējas iedarbīgāku.

„Bērnībā piedzīvotie spēcīgie satricinājumi atstāj sekas uz visu mūžu,” saka alianses „Latvija bez bāreņiem” valdes locekle Irina Čžou. „Bērni zaudē uzticību pieaugušajiem, pasaulei, pat saviem vecākiem, kuri nav spējuši viņus aizstāvēt. Mūsu mērķis ir atjaunot viņiem uzticību pasaulei, parādīt, ka viņi var cerēt uz nākotni."

Īstenojot programmu „No ģimenes līdz ģimenei”, kuru vada globālās kristiešu organizācijas „Global Christian Support” prezidents Jaroslavs Maļko (Kijeva), viena gada laikā viesģimenēs Kanādā, ASV, Polijā, Somijā izgājuši rehabilitāciju vairāk nekā piecsimt bērnu. „Mēs redzam, kādi bērni atgriežas. Labākas vides par ģimeni viņiem vienkārši nav. Pēc stresa, pēc šoka, pēc pārdzīvotā viņi nonāk mīlestības, jaunu emociju un iespaidu atmosfērā,” viņš stāsta.

Bērni dodas uz citām valstīm oficiāli, ar Ukrainas Sociālās politikas ministrijas starpniecību - programma „No ģimenes līdz ģimenei” tiek īstenota ar Ukrainas prezidenta pilnvarotā bērnu jautājumos dalību. Protams, pastāv rindas – gan pārvietoto  ģimeņu vidū, lai varētu piedalīties, gan uzņemošo ģimeņu vidū. Priekšroka šajā programmā tiek dota ģimenēm, kurās ir stipra kristīgā ticība. Ir nozīme materiālajam stāvoklim: tām tiek piedāvāts apmaksāt ceļu un izbraukšanas dokumentu noformēšanu.

Kategoriski netiek atbalstīti tādi pieteikumi kā „gribam sniegt pajumti zemessargu (separātistu kaujinieku – red.)” vai „pretterorisma operācijas varoņu bērnam”.

„Mums ir ģimenes, kurās runā gan krievu, gan latviešu valodā. Un ar katru pirms bērnu atbraukšanas mēs vienojamies nerunāt par politiskiem tematiem, apiet „asos stūrus”,” saka Irina Čžou.

Taču, ja pēkšņi mazā cilvēka acīs sariesīsies asaras un viņš gribēs atcerēties savu bojāgājušo tuvinieku vai tālumā zaudētās mājas, nevajag viņam traucēt, iesaka Kijevas psiholoģe Marianna Meļņika. Gada laikā zaudējuma sāpes paliek ar cilvēku, un labākais, ko mēs varam darīt, ir tajās dalīties. Galvenais, lai bērns nepaliktu viens savās bēdās.

„Šiem bērniņiem bijis daudz traumatisku pārdzīvojumu. Tos pārvarēt var, tikai ar kaut ko piepildot. Ļaujiet viņiem piesātināties ar šo jūru, šo mieru, šo pārslēgšanos. Tas palīdzēs viņam jaunos pārbaudījumos.”

Psiholoģe brīdina, ka nekādā gadījumā nedrīkst mānīt bērnu un solīt viņam jaunu ģimeni vai jaunu dzīvi. Viņam vajag saprotami paskaidrot, ka rūpes par viņu ģimene var uzņemties tikai uz noteiktu laiku, taču šajā periodā tā ir gatava viņa labā izdarīt to, kas ir tās spēkos. Ir jānodrošina precīzs dienas režīms un jāpastāsta bērnam, ka viņu gaida, kā tiks organizēta viņa atpūta. Jāizvairās no žēlošanas pozīcijas. „Līdzjūtība – jā, bet ne žēlošana!” saka psiholoģe. „Tik līdz mēs kādu žēlojam, mēs viņu nostādām upura lomā, bet paši sākam spēlēt glābēja lomu. Tas ir nepareizi. Ir jāizturas viņu kā pret vienlīdzīgu un jātic, ka viņš no visiem pārbaudījumiem izkļūs stiprāks”.

Ja vēlaties materiāli palīdzēt bērniem, kas cietuši no kara Ukrainas austrumos:

Tālrunis 900063832 (maksa par zvanu – 1,42 eiro)
Vietne www.karaberni.lv
Ziedot var arī vietnē www.ziedot.lv
Ģimenēm, kuras ir gatavas uzņemt piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku bērnu oktobrī un decembrī – tālrunis 26473487 vai [email protected]

       

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt