Anna Stroja: Krieviski - tikai par karu?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krievijas Ārlietu ministrijas un daudzu Latvijas krievu (pat to, kuri augstceltni Smoļenskas krastmalā nepavisam neuzskata par savu ruporu) sašutumu izraisījušajam Valsts valodas centra paziņojumam, ka oficiālajā saziņā, tostarp oficiālo personu saziņā ar masu medijiem no mūsu dzimtās mēles nav jāpaliek ne smakai, personīgi man aizvadītajā nedēļā bija visai jūtamas sekas. Jo manos darba pienākumos "Latvijas Radio 4" ietilpst arī interviju organizēšana.

Tad, lūk, nākamajā dienā pēc paziņojuma viena ierēdne, ar kuru mēs sazvanījāmies no studijas pa telefonu, uz raidījuma vadītājas jautājumiem spītīgi atbildēja latviski, lai gan es vienmēr, sazvanoties ar viesiem pirms ētera, brīdinu - šis ir kanāls krievu valodā.

Četri preses sekretāri paziņoja, ka viņu ministrijās krievu valodā runājošu ekspertu nav, turklāt, ja dažiem balsī varēja manīt tādas kā atvainošanās intonācijas, citi bija atklāti priecīgi par šo apstākli. Visbeidzot, man bija jādzird arī vēl vienas potenciālās ētera viešņas godīga atzīšanās: "Es ar prieku, bet man par krievu valodas lietošanu ēterā labi neklāsies."

Nevar teikt, ka tā nebūtu bijis arī agrāk. Taču tagad jau ļoti bieži. Sakritība?

Nē, es saprotu, ka negribas stāstīt, piemēram, par Eiropas Savienības finanšu instrumentiem valodā, kuru labākajā gadījumā pārvaldi sadzīves līmenī. Saprotiet, terminoloģija prasa precizitāti. Es pat pieļauju, ka mūsu valstī ir arī tādi, kuri vairs/vēl nekad nerunā krieviski. Taču padomāsim, kā sabiedriskā kanāla žurnālists tādā gadījumā var pildīt savu pienākumu informēt sabiedrību.

Pārtulkot tekstu no latviešu valodas - to spēj gandrīz visi mani kolēģi. Taču ir dažādi teksti. Plaša profila žurnālists arī nevar  zināt visu terminoloģiju tajās politikas, ekonomikas, finanšu un daudzās citās jomās, par kurām viņam jāstāsta. Labi, kaut kā ar vārdnīcas un (es ceru) ar tā paša preses dienesta palīdzību ar tekstu mēs tiksim galā. Bet kā ar tiešo ēteru? Pagaidām vēl ne mūsu studijās, ne televīzijā neesmu redzējusi sinhrono tulku kabīnes. Ceru, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome mums tām atradīs naudu nākamā gada budžetā.

Taču pateiksim godīgi, ka šajā gadījumā politiķu un ierēdņu nacionālais lepnums nonāk atklātā konfliktā ar sabiedrības tiesībām uz drošticamu un operatīvu informāciju.

Starp citu, klausītāja saskarsme ar žurnālistu un viņa viesiem nekādā gadījumā nav personīgā sfēra. Tas taču nenotiek virtuvē. Tātad, pēc Valsts valodas centra domām, tai arī ir jānotiek latviešu valodā.

Īsāk sakot - slēgt krievu kanālus!

Bet te atkal ir āķis. Tie paši nacionāli domājošie politiķi taču kaut ko runāja par pretošanos Kremļa propagandai un - ak, šausmas! - par to, lai izveidotu, nevis slēgtu krievu kanālu vai nu Baltijas vai pat Eiropas mērogā. Ko darīsim ar to? Acīmredzot, tajā strādās nevis krieviski runājoši žurnālisti, bet sinhronie tulki. Turklāt arī latviešu žurnālistus darbā neņemsim. Lai ierēdņi uzreiz ēterā runā to, kas ir politkorekts, nacionāli pareizs un gramatiski nevainojams. Bet mērķauditorija pacietīs.

Tomēr mana pieredze, strādājot divos tulkotajos preses izdevumos - "Dienas" un "Rīgas Balss" krievu redakcijās, ir parādījusi, ka bilingvālie izdevumi, kas mira diezgan mokpilnā nāvē, par jauniem pilnvērtīgiem plašsaziņas līdzekļiem nepārdzimst, pat ja tam ir politiskā vai izdevēju griba. Tāpēc, ka strādāt ar auditoriju pēc pārpalikuma principa neizdodas...

Kopumā mēs kaut kā tiekam galā: paši tulkojam, paši ieskaņojam. Es, piemēram, pagājušajā nedēļā ēterā lasīju Sarmītes Ēlertes komentāru par "Rīgas satiksmi". Ja kaut ko neesam īsti pareizi iztulkojuši, saglabājuši kādu niansi, atvainojiet. Pie mums dažkārt pat valsts augstākas amatpersonas savā dzimtajā valsts valodā kaut ko tādu pateiks, kas tām bijis "visu mūžu iekšā", taču noformulēt nav spējušas. Visa pasaule tagad interpretē.

Bet mēs, kamēr neesam slēgti, strādājam. Lūk, sarīkojām radiotiltu ar Kijevu. Par Ukrainas integrāciju Eiropā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā gaismā. Un pat ar abu valstu ārlietu ministriju pārstāvju piedalīšanos. Bet - kuš! Tas notika krievu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti