Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Ārpus ētera
17. janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" notika diskusija par to, vai Latvijai vajadzētu caur medijiem uzrunāt auditoriju Krievijā. Šajā raidījumā izskanēja neprecīza un sagrozīta informācija par Latvijas Radio 4, tādēļ vēlos to precizēt.
"Ko pašlaik raida @LRZinas? Trūkst vārdu par pretvalstisko rīcību." Tā šogad 9. maijā tviterī ierakstīja kāda profesionāla žurnāliste. "Tas ir noziedzīgi," iekaistot diskusijai, viņa vēlāk turpināja. Kas tad bija šis "noziegums" un "pretvalstiskā rīcība", ko pieļāva Latvijas Radio (LR)?
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Pagājušās sestdienas vakarā, pārskatot ierakstus "Twitter" vietnē, starp fotogrāfijām, kurās redzamas cilvēku līķiem nokaisītas ielas Kijivas piepilsētā Bučā pēc Krievijas armijas izvākšanās, uzdūros Latvijas Republikas aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstulei SEPLP un NEPLP. Tajā ministrs, pamatojoties uz "sabiedrības pamatoto neapmierinātību" par vienu interviju, kas izskanējusi LTV7 raidījumā "TČK", faktiski piesola izgāzt SEPLP izstrādāto sabiedrisko mediju finansēšanas modeli, kas tiem nodrošinātu no politiķu ikgadējiem lēmumiem neatkarīgu un ilgtermiņā lielāku finansējumu. "Ja tiek turpināta šāda sabiedrisko mediju politika, tad nav nepieciešams tērēt nodokļu maksātāju naudu," paziņo Artis Pabriks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
