Ārpus ētera
Tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēlē 100 parlamenta deputāti. Arī šoreiz pirms vēlēšanām politiskie spēki dalās un apvienojas, un to rindas papildina jauni darboņi, kuri sajutuši sevī aicinājumu iet politikā. Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, komentējot jau iesniegtos sarakstus, skaidroja: "Šobrīd ar sarakstu plašo spektru un dažādiem jaunveidotajiem grupējumiem amplitūda ir plaša, un izvēle nebūs viegla." Lai iekļūtu Saeimā, "grupējumiem" jāiegūst vismaz 5% vēlētāju atbalsts.
Malkas cena turpina strauji augt.
Latvijas sabiedrība un mediji vada dzīvi kara apstākļos jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja pirmo agresijas vilni pret Ukrainu. Šogad, kad 24. februārī sākās Kremļa ofensīvas otrais vilnis, informatīvajam karam daudz gatavāka bija gan pati Ukraina, gan arī kaimiņvalstis. Tomēr jautājums par medijpratību un prasmēm izvērtēt plašajā informācijas mutulī esošo saturu ar katru dienu vairāk kļūst aktuāls. Kremļa rafinētais hibrīdkarš paļaujas uz spēju ietekmēt cilvēku prātus un sēt šaubas.
Kāpēc vajadzīgi sabiedriskie mediji? Kā tie strādā? Kā varu zināt, ka tie darbojas sabiedrības interesēs? Šie ir ļoti svarīgi jautājumi, kas pastāvīgi jāuzdod, un uz tiem jāatbild. Daudzviet pasaulē un nu arī Latvijā redakcionālās darbības vadlīnijas ir tās, kas palīdz izprast sabiedrisko mediju saturu un piedāvā atbildes uz minētajiem jautājumiem.
Pamatīgas likstas daudzviet Eiropā atnesis beidzamajā laikā svelmīgākais karstuma vilnis. No Portugāles, Spānijas un Francijas dienvidiem tas virzās uz ziemeļiem un sasniedzis Lielbritāniju, atnesot vēl nebijušu karstuma rekordu – 41 grādu.
Ceturtdien pēcpusdienā elektrībai gaidāms nepieredzēts cenas lēciens. Elektroenerģijas lietotājiem ar dinamisko tarifu 21. jūlijā vēlams īpaši atturēties no elektrības izmantošanas laikā starp pulksten sešiem un septiņiem, lai izvairītos no nepieredzēti strauja cenas lēciena. Bet kā izvairīties no "kilovatu drudža", kad jāatslēdz iemīļotās elektroierīces?
Kādēļ Valsts dome tika sasaukta uz ārkārtas sēdi tikai nedēļu pēc ziemas un pavasara sesijas beigām, neviens nesaprata. Pat žurnāla "Forbes" krievu redakcijā brīnījās. Konspiroloģisko versiju, ka tika gatavots kaut kas grandiozs saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas kārtējo apvienošanu, pieliekot klāt okupētos Ukrainas rajonus, taču tas pēdējā brīdī nav izdevies, atstāsim konspirologiem. Lai gan netieši šai versijai dod tiesības eksistēt tajā pašā piektdienā, 15. jūlijā, paredzētā Federācijas padomes ārkārtas sēde, kas pēc tam tika atcelta. Nenozīmīga pārbīde valdībā – vienu vicepremjeru nomainīja cits – tomēr nav iemesls, nedēļas laikā sakrājušies likumprojekti – arī ne. Sesiju taču varēja arī pagarināt, neatlaižot deputātus brīvdienās.
Parasti jūlijs Latvijas hokejā ir pavisam kluss mēnesis, kad nekas nopietns un būtisks nevar notikt a priori, kad paši hokejisti vēl bauda atvaļinājumu, bet komandu un federāciju vadītāji tikai sāk prātā būvēt provizoriskus plānus jaunajai sezonai. Tomēr 2022. gada vasara pārkāpusi visas tradīcijas un ierastos noteikumus, gandrīz vai ik nedēļu liekot internetam un sociālajiem tīkliem mutuļot. Un bija par ko satraukties…
Sers Pols Makartnijs, kurš devies pasaules turnejā, atzīmējot savu 80 gadu jubileju, uz Maskavu neatbrauks, lai gan viņa slavenā dziesma "Back in the USSR" (atpakaļ PSRS – angļu val.) Sarkanajā laukumā varētu skanēt visnotaļ simboliski.
Vladimirs Putins turpina sēt nāvi pār Ukrainas pilsētām.
"Šo dienu es atcerēšos visu mūžu. Tagad esmu tik priecīga un tik… latviska! It kā būtu dzimusi Latvijā," – tā par vasaras saulgriežu svinēšanu Jūrkalnē sacīja ukrainiete Anastasija, kura lustēties ieradās suitu tautastērpā. Par saviem saulgriežu nakts piedzīvojumiem Anastasija stāstīja savā dienasgrāmatā, kur arī atradīsi atbildes uz testa jautājumiem.
Latvijā augstu vilni sit ne tikai pozitīvā festivālu vasara, bet vienlaikus turpina palielināties to cilvēku skaits, kas savās analīzēs ierauga pozitīvus Covid-19 rezultātus, viņu vidū arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Šobrīd Covid-19 saslimstības rādītājs ir augstākais kopš aprīļa.
Tā kā 2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14. – Saeimas vēlēšanas, deputātu kandidātu "balsu makšķerēšanas" sezona jau rit pilnā sparā.
Kad Latvijā gudri cilvēki domā par demogrāfiju, pārsvarā tiek domāts par eiro skaitu vecāku maciņā, dzīvesvietas kvadrātmetriem, automašīnu ietilpību un citiem ģimenēm nenoliedzami būtiskiem jautājumiem. Pētnieki saka – sievietes grib vairāk bērnus, nekā viņām ir. Bet kaut kas tomēr attur. Varbūt mūs attur ne tikai eiro, kvadrātmetri un auto sēdvietu skaits, bet arī nevēlēšanās vēlreiz piedzīvot dzemdības?
Nedēļas nogalē Valsts policija reģistrēja 16 ceļu satiksmes negadījumus, kuros cietuši skrejriteņu vadītāji, kā arī pieķēra 20 elektroskrejriteņu vadītājus, kuri brauca alkohola reibumā. Ārsti brīdina, ka gūtās traumas var izraisīt invaliditāti vai būt pat letālas.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) atzinusi boršča gatavošanas kultūru Ukrainā par apdraudētu nemateriālo kultūras mantojumu, kam nepieciešama steidzama aizsardzība.
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū zibenīgi pieauga atbalsts dalībai NATO.
Aukstā zupa bez kefīra, "svīstošs" asfalts un kaitēkļi, kas straujāk vairojas siltā laikā un apdraud gaidāmo ražu, ir tikai daži sarežģījumi, ar kuriem Latvijas iedzīvotājiem jāsastopas šobrīd, kad reģionu pārņēmis ekstremāla karstuma vilnis. Lai arī nedēļas vidū vietām nograndis pērkons un zemi atveldzējušas lietavas, karstums neatkāpjas.
27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.
ASV vēstniecība Maskavā ieguvusi jaunu adresi: “Doneckas tautas republikas laukums”. Patiesībā nekāda laukuma tur nav. Vēstniecības ēka atrodas Lielās Devjatinskas šķērsielas un Koņuškovskas ielas stūrī. Līdz šim vēstniecības oficiālā adrese bija Lielajā Devjatinskas šķērsielā 8. Pilsētas varas iestādes nosprieda, ka parasts krustojums būs laukums un steidzami organizēja konkursu par tā nosaukumu, sarīkojot aptauju mērijas interneta vietnē. Izdevums “Mediazona” ziņo, ka par uzvarējušo variantu nobalsojuši apmēram 45 procenti aptaujas dalībnieku. Pavisam balsošanā piedalījušies vairāk nekā 275 tūkstoši maskaviešu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
