Ārpus ētera
Latviešu valoda attīstās līdzi laikam un digitalizējas – aktīvi norit darbs arī mākslīgā intelekta izmantošanā. Cik svarīgi ir lietot "Google" latviski? Kā veidojas automatizētie latviešu valodas procesi? Un kāpēc tas ir būtiski?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis vieglatlētikas treneri Viktoru Lāci. Bijušais olimpietis jau vairākus gadus vada savu sporta skolu un trenē daudzus Latvijas elites vieglatlētus.
Miega trūkums ir stāvoklis, ko var pielīdzināt alkohola reibumam, un tas var likt mums izdarīt sliktas izvēles gan attiecībā uz kustībām, gan uzturu. Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Labākās zāles" trešā saruna ir ar vienu no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā – Epilepsijas un miega medicīnas centra speciālisti Martu Celmiņu.
Klāt ir svētki, kuros saplūst visdažādākās tradīcijas un kristietība. Priecīgas Lieldienas!
Latvijas Televīzija Lieldienās skatītājiem piedāvās plašu un skaistu programmu – gan spēlfilmas, gan arī vairāku dokumentālo filmu, koncertierakstu un animāciju pirmizrādes, tāpat arī programmā būs reliģisks saturs.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis kamaniņu sporta treneri Mārtiņu Rubeni. Pirms mēneša apritēja 18 gadi, kad Mārtiņš izcīnīja pirmo olimpisko medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Šoziem LSM.lv publicēja interviju un rakstu sēriju, lūkojot pēc atbildēm, kādēļ vīrieši Latvijā nedzīvo tik ilgi un veselīgi, cik gribētos, un cik nodzīvo citviet Eiropas valstīs. Pienācis laiks uz vīriešiem, veselību un dažādām pretrunām palūkoties arī caur humora filtru!
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.
No šodienas, 26. marta, piecu nedēļu garumā ik otrdienu pieejams jaunākais Latvijas Radio oriģinālraidieraksts "Uz redzi!". Tas veidots ar mērķi veicināt izpratni par vājredzīgo un neredzīgo cilvēku ikdienu, lai dažādas sabiedrības kopienas varētu veiksmīgāk mijiedarboties un lauzt stereotipus, kas traucē un biedē ikdienas saskarsmē. Raidieraksts jeb podkāsts tika iesniegts un guva atzinību Latvijas Radio 5 pērnā gada eksperimentālo podkāstu konkursā.
Četrus mēnešus līdz Parīzes olimpisko spēļu sākumam vēl daudzos sporta veidos turpinās kvalifikācijas sacensības – tādas ir arī komandu sportā, ieskaitot basketbolu. Finālturnīra grupu izloze notikusi, Latvijas kvalifikācijas grupas uzvarētāja spēlēs kopā ar Franciju, Vāciju un Japānu. Šajā ziņā viss ir skaidrs un viss pašu rokās, jo kvalifikācijas turnīrs jūlija sākumā būs Rīgā. Daudz neskaidrību, neizpratnes joprojām par tā dēvēto neitrālo atlētu pielaišanu Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji. Apkopojām galvenās atziņas no pētījumiem par mediju saturu un profesionālo ētiku.
Vai tad, ja varētu nestrādāt, mēs tiešām nestrādātu? Kāpēc tik grūti aiziet no sliktiem priekšniekiem vai nepiemērota darba? Un kurš vainīgs, ka mēdzam pārstrādāties? Raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Darbmācība" meklēsim veidus, kā izveidot draudzīgas attiecības ar darbu.
Latvijas un Eiropas mijiedarbība šogad daudz kur atspoguļojas jubilejas gaisotnē, jo šogad atzīmējam Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2004. gadā. Tas uzjunda diskusijas par šī vēsturiskā soļa nozīmi, it īpaši raugoties uz šodienas ģeopolitiskajiem apstākļiem. Taču pēc 20 gadiem ES saimē vēl joprojām savās ikdienas sarunās un domāšanā daudz izmantojam "mēs-viņi", "Latvija-Eiropa" dalījumu, it īpaši jomās, kuras vēsturiski uzskatītas par katras valsts kompetenci, tai skaitā veselības aprūpē.
Neskatoties uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un Krievijai piemērotajām sankcijām, Latvijas eksports uz Krieviju turpinās. Šķiet, ka bizness turpinās, kā ierasts, vien ar nelielu atšķirību – dažas preces nonāk Krievijā nevis tieši, bet caur trešajām valstīm.
Latvijas eksportam 2023. gads bija ļoti slikts – procentuālais sarukums bija izsakāms divciparu skaitļos, kas bija gandrīz tikpat prāvi kā finanšu krīzes laikā, sk. 1. grafiku.
Atklājoties nu jau otrajam skandālam par tranzītu uz agresorvalsti Krieviju, es gribētu dzirdēt no Latvijas politiķiem vienu skarbi atklātu sarunu par to, kā saišu saraušana ar austrumu kaimiņu ietekmē mūsu ekonomiku un cik skaudri karš Ukrainā skar arī mūs.
Pēdējos gados Latvijā plaukst un zeļ apmācību programmas, kas veltītas publiskās runas apgūšanas mākslai. Sevis prezentēšanā un plašas auditorijas uzrunāšanā ļoti būtisku lomu ieņem laba un pareiza latviešu valoda. Kādus principus ievērot brīdī, kad jāuzrunā daudz cilvēku?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis Latvijas hokeja izlases treneri Raimondu Vilkoitu. Ieskatījāmies Raimonda ikdienas darbā ar jauniešu komandām, kā arī viņš pavēra priekškaru, cik šobrīd hokejā svarīga ir video analīze.
Šoziem LSM.lv publicēja interviju un rakstu sēriju, lūkojot pēc atbildēm, kādēļ vīrieši Latvijā nedzīvo tik ilgi un veselīgi, cik gribētos un cik nodzīvo citviet Eiropas valstīs. Pienācis laiks uz vīriešiem, veselību un dažādām pretrunām palūkoties arī caur humora filtru!
Ievadot pirmskara žurnālu meklētājā frāzi "Melngalvju nams", mēs atradīsim ļoti maz rezultātu. Tikai dažas reportāžas no Latvijas, kad Polijas centrālās un reģionālās preses žurnālisti, ziņkārē par savu ziemeļu kaimiņu, devās uz pilsētu pie Daugavas. Viņi apskatīja Rīgas, luterāņu un katoļu katedrāles, Biržas un Saeimas ēku, Brāļu kapus, un, protams, nespēja paiet garām ēkai, kas celta XIV gadsimta sākumā Sv. Maurīcija brālības vajadzībām. Tieši tur 1921. gada 18. martā tika parakstīts Polijas un Padomju Krievijas līgums, kas izbeidza 1919.–1920. gada poļu–boļševiku karu un noteica Žečpospolitas austrumu robežu. Netiešas līguma sekas bija Polijas–Latvijas robežas funkcionēšana līdz 1939. gada rudenim.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
