Ārpus ētera
Latvijas suņiem jaunais gads nāk ar labām ziņām, jo nākamgad plānots aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes, lai mājdzīvniekam viss mūžs nav jāpavada piesietam. Tikmēr daudz grūtāk valdībai ar kārtības ieviešanu sokas Rēzeknē, kur pilsētas vadība gadiem ilgi šķiedusies ar naudu un iedzīvojusies lielos parādos.
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt.
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
1934. gada 25. decembrī iznāca laikraksta "Nasze Życie" ("Mūsu dzīve") pirmais numurs, izdevums turpināja iznākt Rīgā līdz 1940. gada augustam, kad tika likvidēts. Tas ir nozīmīgs datums un simbolisks fakts, ka pirmais numurs iznāca tieši Ziemassvētkos – Latvijas poļiem Ziemassvētku vakaram un tam sekojošajiem svētkiem ir liela nozīme. Papildu reliģiskajai nozīmei tā ir arī saikne ar tradīcijām, ko uzturēja ieprieksējās paaudzes, bez kurām to uz šīs zemes nebūtu. Ik gadu 24. decembrī notiek pusnakts mise, bet zem eglītes saliktas dāvanas. Nevar iedomāties poļu svētku galdu ziemeļu pierobežā bez tradicionāliem ēdieniem un dievmaizītes dalīšanas: tradīcija, kas saglabājusies vairs tikai Polijā, Lietuvā un Slovākijā.
Ziemassvētku un Jaungada priekšvakarā es, tāpat kā daudzi citi, izvērtēju 2023. un sapņoju par 2024. gadu. Un manī rodas liela pateicība pret Latviju un tās iedzīvotājiem, kuri ir izrādījuši laipnību un sapratni un palīdzējuši daudziem bēgļiem – vispirms baltkrievu bēgļiem pēc revolūcijas 2020. gadā, bet vēlāk, kopš 2022. gada 24. februāra, arī no Ukrainas nākušajiem. Ikvienam mazajā viesmīlīgajā Latvijā pietika vietas un iespēju dzīvot mierīgi. Un, ziniet, es gribu teikt lielu paldies jums, mani lasītāji. Jūs esat mana īstā bagātība. Tieši jūsu dēļ es visu šo rakstu.
Asuškas ir latgaliešu saldais ēdiens. Tādi mazi, saldi pīrādziņi. LSM.lv šajā decembrī piedāvāja mākslinieka Rupucinska veidoto Adventes kalendāru ar nosaukumu "Ziemassvētku asuškas". Tas ir stāsts karikatūrās par kādas ģimenes negaidīto ceļojumu uz Latvijas "plato galu".
Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izlēma tomēr atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties arī ierobežotam skaitam agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu. Daudzas demokrātiskās valstis krasi tam iebilst, bet realitātē nekas pagaidām nav manījies. SOK nostāju nemaina, un to akceptējusi arī Parīzes spēļu organizācijas komiteja. Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, vēl diskutē par dalību spēlēs šādos apstākļos, prasot SOK papildu skaidrojumu un pieņemtās pozīcijas maiņu.
Novembra vidū Rēzeknē notikusī uzņēmēja un Ludzas novada domes deputāta Andra Ļubkas slepkavība izraisīja dažādas reakcijas. Pēc tam, kad 25. novembra LTV1 raidījumā "Panorāma" tika pārraidīts sižets "Uzņēmēja nāve Rēzeknē: strīds, kas pārauga slepkavībā", daudzi kritizēja sabiedriskos medijus un žurnālistu darbu. Vērsās arī pie ombuda. Tiesa, nevienā no trīs iesniegumiem neesmu atzinusi profesionālās ētikas pārkāpumus. Tālāk lasāms lēmuma skaidrojums.
Ko iesākt, kad agri un ātri ir bijusi iespēja sasniegt virsotni – izsmelt sevi tukšu tā, ka pāri nepaliek ne sev, ne citiem, turklāt saprotot, ka pašu tas vairs īsti neinteresē? Šajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste aicināja raidījuma "Viens pret vienu" kolēģi, ne gluži žurnālistu, kā viņš pats saka, bet gan televīzijas cilvēku – Gundaru Rēderu.
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" otrās epizodes viesis ir Māris Susejs – pasākumu organizators, pasniedzējs Daugavpils un Indras mūzikas un mākslas skolās, kā arī aktīvs Daugavpils kultūras dzīves dalībnieks. Ar Māri sarunājas raidieraksta vadītājs Sergejs Kuzņecovs. Viņi aplūko ne tikai Daugavpils, bet arī Latgales kopējās problēmas.