Ziņu analīze
Evaņģēlisko kristiešu atbalsts ASV republikāņiem – politiskās simpātijas vai kas vairāk?
Ir pamats uzskatīt, ka mūsdienu attīstītajās demokrātijās reliģija un politika vairs nav cieši sasaistītas. Virspusēji to pašu varētu teikt arī par Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tomēr, aplūkojot Džordža Buša, Donalda Trampa un republikāņu partijas lielākos atbalstītājus, var novērot, ka pietiekami lielu nozīmi ieņem kāds konkrēts reliģisks grupējums, proti, baltādainie evaņģēliskie kristieši. Vai tās ir vienkārši politiskās simpātijas vai kas vairāk?
Vai mums nākotnē būs supervaroņi?
Nākotni un tās vīzijas veido tie stāsti, ko mēs rakstām tagad – tātad labas nākotnes pamatā ir labi stāsti par šodienu. No ASV popkultūras varoņiem mēs uzzinām par ASV problēmām un iespējamiem risinājumiem. Arī mūsu vēsture ir pilna ar varoņiem – īstiem un izdomātiem. Viņi varētu klāstīt savas izdomātas vai reālākas idejas Latvijas nākotnei! Taču daļa varoņu ir aizmirsti, dēvēti par upuriem vai nav pat pamanīti. Vai pēc simt  gadiem būs citādāk?
Saūda Arābijas Ahileja papēdis – ieilgušais Jemenas pilsoņu karš pēc Hašogi nāves
Jemenas pilsoņu karš norisinās jau gadiem. Par varu teritorijā cīnās huti nemiernieki un valdības spēki, kurus atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija. Vēl joprojām nevienai konfliktā iesaistītajai pusei nav izdevies gūt virsroku. Pēdējā laika notikumu un konflikta dārgo izmaksu dēļ Saūda Arābija izjūt starptautisku spiedienu atkāpties no iesaistes Jemenas pilsoņu karā.
Kam varēsim uzticēties pēc 100 gadiem?
Distopiskās nākotnēs vīzijās bieži tiek rādītas pasaules, kurās cilvēki viens otram neuzticas. Valdība vai kopienas līderis kultivē savstarpējo neuzticību, vienlaikus pieprasot aklu uzticību valsts vadītājam. Šādi režīmi pieredzēti arī pasaules vēsturē. Cilvēki ir pieļāvuši neskaitāmas kļūdas, izvēloties, kam uzticēties. Arī katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu. Problēma gan, ka kļūdas gandrīz vienmēr ir ieraugāmas tikai pēc kāda laika. Nākotnē, kurā turpināsim runāt par tehnoloģiju attīstību, mūsu pašu spējas izvērtēt, kam uzticēties, tiks arvien pārbaudītas.
«Melu detektors»: 8 apgalvojumi Saeimā iesniegtajā rezolūcijā par ANO migrācijas paktu. Vai tie ir patiesi?
Nacionālās apvienības un vairāku citu partiju Saeimas deputāti cenšas parlamentā panākt atbalstu rezolūcijas projektam, ar kuru aicinātu valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam, kas paredz mērķus veiksmīgākai migrācijas pārvaldīšanai vietējā, nacionālā, reģionālā un globālā līmenī. “Melu detektora” pārbaude, vai rezolūcijā iekļautie apgalvojumi ir patiesi un izriet no pakta satura.
Krievijas un Baltkrievijas šahs: gājiens ar vēstnieku
Kamēr Krievijā mazinās prezidenta Vladimira Putina popularitāte, parādās spekulācija no kādreizējā Putina iekšējā loka – vienīgā operācija, kas varētu būtiski celt sabiedrības atbalstu Putinam un noturēt reitingu ilgu laiku, ir faktiska Baltkrievijas aneksija. Pret to ir Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, ar kuru diplomātiskajā sparingā Minskā tagad spēkojas kāds īpašs Krievijas smagsvars.  
Pretendenti uz ES kuģa stūrēšanu nākamajos piecos gados. Kas viņi ir?
Cīņa par varu Briselē kļūst karstāka. Lielākie politiskie spēki ir izvirzījuši savus vadošos kandidātus uz iekārojamākajiem Eiropas posteņiem un uzsākuši kampaņu. Tā uzņems apgriezienus un sasniegs savu kulmināciju maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kas ir šie cilvēki, kuri pretendē uz Eiropas Savienības (ES) kuģa stūrēšanu nākamajos piecos gados?
Jaunais īres likums – prieks namīpašniekiem, bet skarbas beigas denacionalizācijas ērai
Nu jau vairākus gadus Ekonomikas ministrija mokās ar jauna īres likuma izstrādi, kas skars arī denacionalizēto ēku īrniekus. Īrnieki regulāri rīko piketus un tiek ziņās. Pēdējo Ekonomikas ministrijas darba rezultātu iepriekšējā Saeima pirms došanās vasaras brīvlaikā pat pieņēma pirmajā lasījumā. Ekonomikas ministrija neslēpj, ka ar jauno normatīvu gājusi investoru jeb potenciālo izīrētāju pavadā.
Par ko mums maksās algu nākotnē?
ASV ilgdzīvojošajā seriālā “Zvaigžņu ceļš” ir attēlota pasaule, kurā faktiski neeksistē nauda – cilvēce ir atklājusi neierobežotas enerģijas avotus un tehnoloģiju, kas ļauj no zila gaisa materiālizēt jebko. Cilvēki dzīvo neierobežotu resursu pasaulē. Proti, izteikti atšķirīgā no šībrīža pasaules. Lai gan, strikti runājot, naudas daudzumu (kura šobrīd ir digitāla) ierobežo tikai monētārās sistēmas un valsts pieņemtie ekonomikas principi, tikai retais var atļauties sev ikdienas dzīvē neatteikt. Nākotnē būs jauni izaicinājumi – cilvēku skaita pieaugums un robotizācija.
Svastika pie Brīvības pieminekļa 18. novembrī: Kāpēc policija nereaģēja un kas notiks tālāk
Latvijas Republikas simtgades svinību vakarā laukumā pie valsts galvenā monumenta, Brīvības pieminekļa, dažas personas atritinājušas karogus ar simboliem, kuri bija ļoti līdzīgi svastikai, kas, iespējams, ir likumpārkāpums. Fotogrāfijas nonāca sociālajos tīklos, un lietotāji apsprieduši dažādas versijas, tajā skaitā, ka šie foto ir viltus ziņas.  Rus.Lsm.lv un un Spektr.press noskaidroja – fotogrāfijas nav viltotas un tajā brīdī likumsargi uz notiekošo nereaģēja.  Tiesa, tagad incidentu izvērtē Drošības policija. 
Krīze Turkmenistānā: Deficīts, cenu kāpums un bezdarbs raisa neapmierinātību
Lai gan Turkmenistāna ir viena no dabas resursu lielvalstīm, tā, zaudējot tās galveno eksporta partneri – Krieviju, kā arī, nespējot piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, ir kļuvusi par upuri tās lielākajai ekonomiskajai krīzei kopš 1991.gada. Pirmās nepieciešamības preču trūkums, cenu paaugstināšanās, bezdarbs, visapkārt esoša neapmierinātība – kas gaidāms tālāk?
Vai senās Ēģiptes pēctečiem koptu kristiešiem ir nākotne Ēģiptē?
Koptu kristieši ir lielākā kristiešu kopiena Tuvo Austrumu reģionā, no kuriem 90% jeb 9 miljoni dzīvo Ēģiptē. Saskaņā ar vēstures liecībām, kristietības mācībām sasniedzot Ēģipti aptuveni 33. gadā, koptus var uzskatīt par senās Ēģiptes pēctečiem. Neskatoties uz senajām saknēm attiecīgajā teritorijā, kristieši laika gaitā ir tikuši pakļauti diskriminācijai, apspiestībai un vardarbībai.
Ko mēs ēdīsim pēc simt gadiem – kartupeļus vai sliekas?
Ne pārāk simpātiskajam nakteņu ģints augam - kartupelim - eiropieši simtiem gadu nespēja uzticēties. Reliģiskas aizdomas un nezināšana, kā pagatavot, uz brīdi aizkavēja brūnā bumbuļa izplatību. Tomēr, reiz nonācis Eiropas virtuvēs – kartupelis tur iekārtojās uz palikšanu. Tagad kartupeļi atrodami teju visur - gan uz turīgākiem, gan trūcīgākiem galdiem. Tas iedvesmoja mūs uz klimata pārmaiņu ietekmēto nākotni paskatīties caur kartupeļa prizmu un uzdot jautājumu – vai nākotnē kartupeļus Latvijas zemē maz vispār varēsim izaudzēt?
Lepēnas Asambleja un Makrona Maršs. Kur virzās Eiropas Savienība?
Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs pēdējos gados notiek nozīmīgas politiskās pārmaiņas. Līdz ar jaunām partijām savu ietekmi audzējuši gan labēji radikālie, gan uz ciešāku ES integrāciju vērsti politiskie spēki. ES partijas šobrīd gatavojas 2019.gada maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, tādēļ svarīgi vērtēt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs Eiropas līmeņa politiku un savienības nākotni.
Britu drošības pētnieks Endrjū Korbets: Kodolatturēšanā galvenais nav skaits
Dr.Endrjū Korbets ir Londonas Karaļa koledžas (King’s College) Aizsardzības pētījumu Aizsardzības studiju katedras mācībspēks un pētnieks. Mēs tikāmies grāmatas prezentācijā, kuru rīkoja Drošības un stratēģisko pētījumu centrs (Center for Security and Strategic Research). Dr.Korbets sarakstījis grāmatas nodaļu par NATO kodolatturēšanu. Pirms akadēmiskās karjeras Dr.Korbets dienējis Lielbritānijas Karalisko jūras spēku zemūdeņu flotē un strādājis pie NATO atturēšanas un aizsardzības stratēģijas attīstības.
Azovas jūra – vai jauns konflikts starp Krieviju un Ukrainu?
Ukrainas karš – Eiropas aizmirstais konflikts, kas kopš 2014. gada prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības un bijis par iemeslu tam, ka vairāk nekā divi miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Kamēr nekas neliecina, ka karš Ukrainā tuvākajā laikā varētu beigties, situācija Azovas jūrā rada bažas par jauna konflikta rašanos un esošās stāvokļa pasliktināšanos. 
«Ražots Ķīnā 2025»: inovācijas uz ārvalstu intelektuālā īpašuma rēķina?
Līdz ar galvu reibinošo ekonomikas izaugsmi, Ķīna tuvāko gadu laikā plāno labot savu lētās "pasaules rūpnīcas" reputāciju un kļūt par globālu spēlētāju preču ar augstu pievienoto vērtību un inovatīvu tehnoloģiju izstrādē. Ķīna ir bēdīgi slavena ar intelektuālā īpašuma zādzībām no ārvalstu uzņēmumiem, lai to vēlāk izmantotu savu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai. Lai gan tehnoloģiju attīstība un to plašāka pieejamība nestu ieguvumus ne tikai Ķīnai vien, tās līdzšinējā prakse liek šaubīties, vai tas tiks panākts godīgā ceļā.
Eritrejas iesaistīšanās starptautiskajā politikā kā aizsegs autoritāras varas nostiprināšanai
Šī gada jūlijā starptautiskā kopiena novēroja vēsturisku attiecību nostiprināšanos Eritrejas un Etiopijas starpā. Pēc 20 gadu ilgā sasaluma perioda abu valstu līderi parakstīja miera līgumu, kas veicināja divpusējo attiecību atjaunošanos. Eritrejas pēkšņā ārpolitiskā kursa maiņa turpināja pārsteigt pasaules līderus, kad septembrī ārlietu ministrs Osmans Salehs devās vizītē uz Džibutiju, lai, veicinot dialogu, izbeigtu valstu naidīgās attiecības.
Patvēruma meklētāju un migrantu kolonna - kā tā saistīta ar ASV un ES iekšpolitiku?
Pēdējās nedēļās plašu rezonansi izraisījusi patvēruma meklētāju un migrantu kolonna, kas no Centrālamerikas valstīm mēģina nokļūt līdz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidu robežai. Kādēļ šāda kolonna radusies un kādēļ uzmanību tai pievērsuši starptautiskie mediji? Un kāda tai ir saistība ar prezidentu Donaldu Trampu, ASV iekšpolitiku un Eiropas Savienību (ES)?
Jaunākie
Interesanti