Ziņu analīze
Kāpēc Latvija zemestrīcē cietušajai Turcijai palīdz mazākā apmērā nekā Lietuva, Igaunija un daudzas citas Eiropas Savienības (ES) valstis? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.
Ropažu novada dome šonedēļ no Iepirkumu komisijas atcēla trīs locekļus – divus deputātus un iepirkumu speciālisti – saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto drošības līdzekli iespējamās kukuļošanas lietā. Tomēr LTV raidījums "De facto" vēsta, ka lietā iesaistīto pašvaldības darbinieku loks ir plašāks – kratīšanas notikušas arī pie izpilddirektora vietnieces un ceļu inženiera. Visticamāk, KNAB izmeklētāju interesi izraisījusi Garkalnes firma "Gludi LM", kas regulāri uzvarējusi pašvaldības iepirkumos par asfalta bedrīšu remontu.
Šajā nedēļā šā gada budžets pārceļoja no valdības dienaskārtības uz Saeimu. Lai arī kāds politiķis no koalīcijas jau paguvis paziņot, ka nekādu deputātu kvotu šoreiz nebūs, LTV raidījums "De facto" pieļauj, ka atsevišķās budžeta projekta ailēs jau tagad varētu būt paslēpti līdzīgi izdevumi.
Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietas izmeklētājiem Krievijas Ģenerālprokuratūra 2019. gadā atteicās sūtīt svarīgas liecības no Kamčatkas. Krievija nosauca apsūdzības Rimšēvičam par "politiski motivētu vajāšanu". Tā vietā liecināt Rimšēvičam par labu uz Rīgu no Kamčatkas brīvprātīgi atbrauca divi viņa paziņas. Par to šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
Tuvākajās nedēļās varētu izšķirties Skultes sašķidrinātās gāzes jeb LNG termināļa projekta nākotne. Valdībai būs jālemj, vai sniegt garantijas termināļa investoram par zaudējumu segšanu gadījumā, ja terminālis izrādīsies pārāk maz noslogots, vēsta LTV raidījums "De facto". Cik lielus finanšu riskus valstij tas varētu radīt, šobrīd rēķina Klimata un enerģētikas ministrija. "Jauno Vienotību" pārstāvošais ministrs Raimonds Čudars uzsver, ka nekādā gadījumā netikšot pieļauts "vēl viens OIK". Projekta attīstītāji tikmēr norāda, ka vēlāk valsts atbalstu, ja tāds būs vajadzīgs, varētu arī atmaksāt.
Lai izvairītos no tā, ka bremzējas valsts izaugsme, politiķi nacionālās attīstības plānos lielākās cerības liek uz inovācijās balstītu industriju. Taču, lai to sasniegtu, ir vajadzīgi tūkstošiem fiziķu un ķīmiķu. Jaunieši ir maz ieinteresēti eksaktajās zinātnēs, tikmēr izglītības sistēma jau gadiem nespēj sagatavot jaunus skolotājus. Uzņēmēji rosina strauji trīskāršot algas fizikas un ķīmijas skolotājiem. Izglītības ministrija to nedarīs, cerot, ka problēmu atrisinās pakāpeniskas reformas.
Kā zināms, Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs korupcijas skandāla ietekmē varētu pamest savu amatu. Lai gan ministra darbs līdz šim vērtējams atzinīgi, ir svarīgi, ka Ukrainā korupcijas skandāli tiek uztverti nopietni, citādi varētu samazināties tai sniegtais atbalsts, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Jau nedēļu notiek pieteikšanās valsts valodas pārbaudēm Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā un kam iepriekš bijušas nepilsoņu pases vai Latvijas pilsonība. Atbilstoši grozījumiem Imigrācijas likumā 1. septembrī viņu uzturēšanās dokumenti Latvijā kļūs nederīgi, ja nebūs nokārtots latviešu valodas eksāmens. Šādu cilvēku mūsu valstī ir nepilni 18 000, daudziem latviešu valoda jāmācās no nulles. Kā varējām nonākt šādā situācijā, un ko domā paši tajā iesaistītie Krievijas pilsoņi?
Lai gan vienreizlietojamās cigaretes ar aromātiem sērgas veidā pēdējos gados ienākušas pusaudžu vidū, tomēr likumdevēji nesteidz tos aizliegt pilnībā. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vētīja datus par to izplatību un argumentus par un pret aizliegumu.
Sociālo mediju dezinformatoriem nupat kā no gaisa nokritis jauns temats, kas noder, lai biedētu ļaudis ar tā sauktās globālās elites plāniem – Eiropas Komisija (EK) janvārī apstiprināja divu kukaiņu produktu izmantošanu pārtikā. "Re:Check" faktu pārbaudē lūkoja, kāda dezinformācija izplatās sociālajos tīklos saistībā ar EK lēmumu.
14. Saeimā neiekļuvusī partija "Saskaņa" aizvadītajā nedēļā piedzīvoja intrigām pilnu cīņu par vadību. Partija bija uzvarējusi trīs Saeimas vēlēšanās pēc kārtas, taču pagājušajā rudenī pat nepārvarēja 5% barjeru. Tas novedis pie daļas biedru aiziešanas, taču lielāku šķelšanos pagaidām novērsis plāns iecelt trīs līdzpriekšsēdētājus. Viens no pirmajiem darbiem būs Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšana no partijas.
Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi gāzi kā ieroci, lai vairotu savu ietekmi Eiropā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropa šo gāzes ieroci ir sākusi pavērst pret pašu Krieviju. Lai nodrošinātu kritiski svarīgas infrastruktūras drošību, Polija un Vācija ir nolēmušas nacionalizēt Krievijas enerģētikas uzņēmuma "Gazprom" aktīvus.
Lai gan tiek liktas lielas cerības, ka Ukraina šogad varētu uzvarēt Krievijas uzsāktajā karā, tas noteikti nebūs tuvāko mēnešu jautājums, un pavasaris Krievijas uzbrukumu dēļ varētu būt ļoti smags, Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Aptuveni 12 000 "Facebook" lietotāju noticējuši viltus konkursam, kurā piedāvāta iespēja bez maksas tikt pie jauna elektrovelosipēda. Fiktīvā konkursa "organizētājs" ir kāds anonīms konts ar nosaukumu "E-bike", kas izlozi piedāvā tikai janvārī izveidotās "Facebook" lapās dažādās valstīs un valodās. Patiesībā velosipēdi netiek izlozēti un konkursa "organizētāji", visdrīzāk, mēģina izkrāpt cilvēku bankas informāciju vai novirzīt viņus uz, iespējams, nedrošām interneta lapām.
Janvāra vidū Latvijas Meža īpašnieku biedrība izplatīja paziņojumu, kura virsrakstā aicina no Eiropas Savienības (ES) direktīvas svītrot "aizliegumu izmantot malku un šķeldu siltumapgādē". Asociācijas aicinājumu pārpublicēja daži ziņu portāli, un runas par "malkas aizliegšanu" sāka izplatīties arī sociālajos medijos. ''Re:Check'' secināja, ka biedrības paustais ir pārspīlēts un maldinošs. Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz nākotnē vairs ar dažādiem atbalsta mehānismiem neveicināt meža biomasas jeb koksnes kurināmā izmantošanu katlumājās, taču netiek plānots to aizliegt. Piedāvātie ierobežojumi attiecas uz centralizētās siltumapgādes katlumājām, kurās pamatā izmanto šķeldu. Tie neskar malkas vai cita koksnes kurināmā izmantošanu individuālajās krāsnīs.
Par sava jau ilgstoši piederējušā dzīvokļa pārdošanu Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlicis nodokļa uzrēķinu sievietei, kura bija kļuvusi par negodīgu aizdevēju upuri. Plānotā aizņēmuma vietā viņa par pazeminātu maksu bija dzīvokli pārdevusi, taču, to atgūstot un pārdodot par tirgus cenu, VID viņai piestādīja rēķinu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Daugavpils Universitāti (DU) šonedēļ satricināja nebijis skandāls: kratīšana rektora vietnieka Jāņa Kudiņa kabinetā, viņa aizturēšana un Eiropas Prokuratūras paustās aizdomas par 600 000 eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības sociālā fonda (ESF). Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka Eiropas prokuroru aizdomas krīt uz vairākiem iepirkumiem par dažādām mācībām universitātes personālam, kuras nodrošināja SIA "LR pro". Aizdomās tiek turēta gan firmas valdes locekle un oficiālā īpašniece, gan vēl divi aizturētie, kuru saiknes ar "LR pro" ir slēptākas. Abi ir no Rimvidu-Mickeviču ģimenes: māte grāmatvede Marija un dēls Jans, bijušais DU senators un tuvs Kudiņa draugs.
Nākamnedēļ Saeima plāno iecelt jaunu Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Tā pēdējā laikā arvien skaļāk cēlusi trauksmi par naudas trūkumu, kas apdraud Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi nākamā gada maijā. Mazā iestāde arī nespēšot rīkot no nākamā gada likumā paredzētos referendumus pašvaldībās. Par to šovakar ziņo LTV raidījums "De facto". Paralēli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) rit kriminālprocess, kurā statuss piemērots sešām no deviņām CVK amatpersonām, savukārt Valsts kontrole sākusi zaudējumu piedziņu par revidentu ieskatā sadārdzinātu iepirkumu. Politiķi tagad meklē variantus, kā problēmu nomākto iestādi reformēt.
![Kurš maksās, un kur likt vairs nelietojamo? Latvija [pus]ceļā uz tekstila atkritumu savākšanas sistē...](https://static.lsm.lv/media/2023/01/thumbnail/1/k0b6.jpg)
Latvija ir viens no lietotā tekstila galamērķiem Eiropā, kas nozīmē samērā daudz zemākas kvalitātes apģērba, kas arī kalpo mazāk. Tas savukārt rada izaicinājumus ar tekstila atkritumiem, jo lielāko daļu nevar vairs atkārtoti izmantot. Līdzās neskaidrībai, ko iesākt ar vairs nelietojamu tekstilu, pašlaik aktuāls jautājums ir par to, kurš maksās par tekstila atkritumu dalīto vākšanu. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums pieļauj maksas iekļaušanu sadzīves atkritumu tarifā, bet ministrija vēlas sistēmā iekļaut arī ražotāju atbildību.
Gandrīz gada laikā, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, Vācija ir saņēmusi ļoti daudz kritikas par nepietiekamo palīdzību Ukrainai. Šonedēļ pieņemtais lēmums piegādāt Ukrainai "Leopard" tankus liecina par būtiskām izmaiņām Vācijas ārpolitikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
