
Ziņu analīze


Par novārtā atstātiem suņiem un kaķiem Latvijā rūpējas vairāk nekā 20 dzīvnieku patversmju. Lielākā no tām ir biedrība — dzīvnieku pansija "Ulubele." Tā simtiem tūkstošu eiro ik gadu saņem ne tikai no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, bet arī no ziedotājiem. Pērn puse no ziedotās naudas tika pašiem dzīvniekiem un patversmes uzturēšanai. Patversme apgalvo, ka rūpīgi izvērtē nākamos saimniekus un neatdod dzīvniekus turēšanai sliktos apstākļos. Realitātē viņus nodod pat bezpajumtniekiem.

Pēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos arvien biežāk izplatās apgalvojumi, ka starptautiskās organizācijas un atsevišķas rietumvalstis Latvijai uzspiež bērnu seksualizāciju, masveida dzimuma maiņu un pat pedofilijas propagandu. Šī dezinformācija izplatās vienlaikus ar ieceri virzīt ratifikācijai Stambulas konvenciju un neseno diskusiju par skolām paredzētajiem seksuālās izglītības materiāliem. Kas un kādiem līdzekļiem šos melus izplata? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.

Indonēzija ar gandrīz 280 miljoniem iedzīvotāju ir iedzīvotāju skaita ziņā ceturtā lielākā valsts pasaulē un lielākā musulmaņu valsts, bet pasaules politikā tai līdz šim bijusi galvenokārt reģionāla loma. Indonēzija centusies īstenot neitrālu ārpolitiku, bez piesliešanās kādam no blokiem.

Karam ieilgstot, arvien svarīgāka kļūst Rietumu sabiedrības spēja ilgstoši noturēt atbalstu Ukrainai. Diemžēl jauns pētījums liecina, ka Vācijas, Itālijas un Francijas iedzīvotāji kļūst arvien skeptiskāk noskaņoti. Piemēram, Vācijā 37% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem uztver Kremļa ietekmi kā pozitīvu lietu. Tas ir iemesls satraukumam, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Ar nelegālo migrantu plūsmu Eiropas Savienība neveiksmīgi cīnās jau astoto gadu. Šobrīd pat tādu valstu, kas līdz šim bijušas pretimnākošas migrantu uzņemšanai, noskaņojums sasniedzis kritisko punktu. Situācija Lampedūzas salā Itālijā liek nopietni domāt par to, kā cīnīties ar problēmas cēloņiem, nevis sekām. Tas nozīmē ciešāku sadarbību ar Āfrikas valstīm un globālu cīņu ar cilvēku kontrabandu, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja eksperti.

Dace pirms četriem gadiem Rīgā, Pārdaugavā, iegādājās jaunu, modernu dzīvokli. Viņai bija svarīgi, lai māja būtu energoefektīva un nama attīstītājs – Latvijā ilgi pazīstams, ar vairākām ekspluatācijā nodotām mājām. Tomēr nu dzīvokļa iegāde Dacei izvērtusies par cīņas lauku, liekot uzdot jautājumus par projektēšanas kvalitāti Latvijā, likumu ievērošanu un atbildību. Daces stāšanos pretim Somijas būvniecības koncernam "YIT" un tā meitas uzņēmumam Latvijā atspoguļoja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Kā sociālo mediju dezinformatori biedē sabiedrību ar jaunu piespiedu vakcināciju? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.

Vai tiešām Lielbritānija piespiedu kārtā izraidījusi 2,6 miljonus Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kā Saeimas sēdē par Imigrācijas likuma grozījumiem apgalvoja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības (NA)? To pētīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" melu un maldu apskatā.

Pēdējos gados Latvijā atklāti vairāki skandalozi karteļi publiskajos iepirkumos, kur gaidāmas vēl gadiem ilgas tiesvedības. Tomēr pakāpeniski spēkā stājas Konkurences padomes (KP) lēmumi vecākās karteļu lietās, kas dod iespēju pasūtītājiem piedzīt zaudējumus. Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka šādu iespēju izmanto vien retais, tāpēc ministrija rosinās algot papildu darbiniekus KP, kas palīdzēs mazākām iestādēm iztiesāt no "kartelistiem" zaudējumus.

Turcijas uzņēmumu apvienību, kas piedāvāja "Rail Baltica" sliežu trasi uzcelt krietni lētāk, izslēdza no iepirkuma pēc Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijas. Kas bijis pretenziju pamatā, netiek atklāts. LTV raidījums "De facto" noskaidroja, ka viena no Turcijas būvfirmām bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus, tajā skaitā pašlaik pēc "Rosatom" pasūtījuma ceļ pirmo atomelektrostaciju Turcijā. Turki lēmumu apstrīdējuši.

Viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem ir apņemšanās pabeigt žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām. Faktiski tas sakrīt ar augusta beigās valdībā pieņemto lēmumu mobilizēt papildu spēkus, lai lielāko daļu žoga pabeigtu vēl šogad, bet daļu, kā arī infrastruktūras objektus – nākamā gada vidū. Šādi soļi tika sperti, jo robežas izbūve iekavējusies, un, ja to nedarītu, tad process iestieptos vēl 2025. gadā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība" (JV)) apņemšanās izveidot valdību līdz septembra vidum ir izpildīta pēdējā brīdī, jo daži ministri uzrunāti vien dažas dienas pirms Saeimas balsojuma, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Pret Krieviju vērstajām sankcijām ir efekts, bet ne tāds, kā cerēts – ar ekonomiskām sankcijām Krieviju piespiest pārtraukt karu neizdodas. Jo ilgāks laiks paies, jo jūtamākas sankcijas kļūs, taču ir veidi, kā tās apiet, un Krievija mācās – ne tikai kā sankcijām apmest līkumu, bet arī kā atrast citus sadarbības partnerus ārpus rietumvalstīm, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jēgermanis un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska.

Krievijā šonedēļ notika Vladimira Putina tikšanās ar Ziemeļkorejas vadoni Kimu Čenunu, kurš bija devies retā ārzemju braucienā ārpus savas valsts. Šobrīd ir bažas, ka Ziemeļkoreja varētu piegādāt Krievijai ieročus un munīciju, ko Kremlis grasās izmantot karā pret Ukrainu.

Taivāna ir pasaules 16. lielākā ekonomika ar starptautiskās tirdzniecības apgrozījumu, kas pārsniedz 900 miljardus ASV dolāru gadā. Tās loma pasaules ekonomikā saistās ar izšķirošu vietu pusvadītāju ražošanas ķēdēs. Līdz ar to iespējamais Ķīnas uzbrukums salai izraisītu globālas sekas.

Roboti ir ikdiena daudzās jomās, arī izglītībā, kurā salīdzinoši nesen ienācis jauns rīks – mākslīgā intelekta programma "ChatGPT", kuru izmanto arvien vairāk skolēnu un studentu, akadēmiskajā vidē raisot jautājumus, ko ar to iesākt. Atsevišķās izglītības iestādēs pasaulē, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, mākslīgā intelekta rīki mācību procesā ir jau aizliegti. Vai par to domā arī Latvijā? Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" aptaujāja ekspertus un augstskolu mācībspēkus.

Mākslīgo intelektu arvien plašāk izmanto Latvijas skolās un augstskolās – gan godīgos, gan ne tik godīgos nolūkos. Vai mākslīgais intelekts spēs tikt galā ar skolēna mājasdarbu un vai to varēs atšifrēt pedagogi? Un vai robots spēs atpazīt robotu? Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" eksperimenta centrā – eseja fizikā par to, kā strādā vēja ģeneratori.

Lai gan balsojums par jauno valdību tiek plānots jau nākamajā piektdienā, 15. septembrī, oficiāli joprojām vēl nav nosaukti ministru amatu kandidāti. Vairāki tagadējie ministri, visticamāk, darbu turpinās, un arī par vairumu jauno ministru un amatu sadalījumu starp partijām vēl nedēļas vidū bija diezgan liela skaidrība. Taču klupšanas akmens premjera amata kandidātes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" (JV) apņēmībai ātri vienoties par valdības sastāvu izrādījās kultūras ministra portfelis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Potenciālā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Gunāra Kūtra vārds nozarē izraisīja ažiotāžu, kuru pamanīja arī "Progresīvie", tāpēc vairākas dienas koalīcijas kuluāros notika diskusijas par to, ko darīt ar Kultūras ministriju.

Pagājuši jau divi gadi, kopš pēdējie ASV karavīri pameta Afganistānu; kopš tā brīža situāciju valstī kontrolē "Taliban" grupējums. Trešdaļa Afganistānas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā un ir atkarīgi no ārējās palīdzības, sieviešu tiesības tiek brutāli ierobežotas, pieaug nepilngadīgo laulību skaits, vardarbība un pašnāvību skaits sieviešu vidū. Afganistāna ir bumba ar laika degli, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka un ārpolitikas eksperts Veiko Spolītis.

Vašingtonas un Pekinas attiecības pēdējo gadu laikā ir bijušas, maigi izsakoties, saspringtas. Īpaši sarežģītas tās kļuva šī gada sākumā pēc Ķīnas spiegošanas balona lidināšanās virs ASV teritorijas, tai skaitā virs vairākām militārajām bāzēm.
Svarīgākais šobrīd



















Interesanti



