Sadaļas Sadaļas
Ziņu analīze
«AstraZeneca» vakcīnas pētījumos nav mirušu bērnu
Vietnē ''Facebook'' vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.
Vēlēšanas Valmierā: Baiks savā sarakstā konsolidē novadu vadītājus; atklātu izaicinājumu met vien retais
Otrs lielākais Latvijas novads pēc iedzīvotāju skaita būs Valmieras novads, kurā apvienota Valmieras valstspilsēta  un septiņi līdzšinējie novadi. Te uz varu pretendē deviņi politiskie spēki – gan Valmieras pilsētā ilgstoši valdījusī reģionālā partija “Valmierai un Vidzemei”, kuras sarakstā startē arī vairāki novadu vadītāji, gan nacionālās partijas. Vairākas no tām jau noskaņojušās sadarboties ar tagadējo Valmieras mēru Jāni Baiku, savukārt citas, galvenokārt “zaļzemnieki”, ir noskaņotas kareivīgāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Deputāta piedāvātie likuma grozījumi sadusmo Finanšu izlūkošanas dienestu
Grūtāk, nekā bija plānots, cauri Saeimai virzās grozījumi netīrās naudas apkarošanas likumā. Atbildīgā komisija pēdējās nedēļās ar brīžiem sakāpinātām emocijām skatījusi deputāta Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) sagatavotos priekšlikumus, kas izsaukuši lielu pretestību no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), vēsta LTV raidījums “De facto”.
Covid-19 krīzē cieš bērnu psihiskā veselība
To, ka Covid-19 krīzē nopietni iedragāta bērnu un jauniešu psihiskā veselība, apliecina daudzi – sākot no uzticības tālruņu uzturētājiem un beidzot ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tur psihiatrijas klīnikas stacionārā agrāk neatliekamā kārtā bija stacionēti trešā daļa pacientu, pārējie plānveida, taču nu jau neatliekamo ir vairāk nekā puse, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”. 
Pandēmijas realitāte Latvijas skolās – cik būs izkritušo un kurš viņus «glābs»?
Pēc pāris mēnešiem noslēgsies mācību gads, kura laikā vairums skolēnu izglītības iestādē bijuši vien dažas nedēļas. Viņu ikdiena ir “Zoom” platforma. Gads bijis grūts visiem, bet vecuma īpatnību dēļ īpaši smagi šo laiku pārdzīvo pusaudži. Vairāki simti skolēnu šī gada laikā pārgājuši uz mācībām ģimenē vai tālmācības vidusskolām.
Zelenska pārvērtības. Kādēļ Ukrainas prezidents pārtrauca meklēt saprašanos ar Kremli
Kopš šā gada sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pirms vēlēšanām solīja izbeigt karu ar Krieviju, spēris vairākus soļus, kas bijuši nepārprotami vērsti pret Krieviju. Kā izskaidrojama šāda metamorfoze? Britu analītiķis uzskata, ka Zelenskis, lai arī ar novēlošanos, taču sapratis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins negrib mieru ar Ukrainu.
Potes pret Covid-19 būs jāatkārto. Latvijas valdība vēl nedomā par otro vakcinācijas vilni
Vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19 reizi gadā (optimistiskais variants) vai pat divreiz gadā (pesimistiskais variants) jau gatavojas Izraēla un Lielbritānija, kuras ir pasaules līderes vakcinācijas tempa ziņā. Latvijas valdībā par sistēmisku gatavošanos atkārtotai (un, iespējams, regulārai) vakcinācijai vēl nav sākuši pat domāt – lai gan, kā saka Latvijas infektologi, tā, visticamāk, būs vajadzīga jau 2022. gadā, noskaidroja Rus.lsm.lv.
Miljards kanalizācijā. Kāpēc ar dāsno Eiropas naudu Latvijas notekūdeņu sistēmām nepietiek
Kanalizācijas sistēmas pilnveidē Latvijā kopš jaunās tūkstošgades sākuma iztērēts aptuveni miljards eiro – lielākoties Eiropas fondu naudas. Lai arī situācija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni uzlabojusies, notekūdeņu apsaimniekošanā joprojām ir problēmas. Piemēram, Valsts kontrole pērn revīzijā secināja, ka nav zināms, kur paliek 74% to notekūdeņu, ko iedzīvotāji apsaimnieko paši, proti, uzkrāj tvertnē un izved vai attīra lokāli. Cik liela daļa no tiem tiek attīrīti, varam tikai minēt. Taču dažviet ir pazīmes, ka vismaz daļa no tiem neattīrīti nonāk dabā. Kāpēc dāsnā Eiropas nauda tā arī nav spējusi atrisināt daudzas kanalizācijas problēmas?
Krievija, Ķīna un Eiropas Savienība. Vakcīnu diplomātija Covid-19 laikmetā
Valsts, kas spēj ražot vitāli svarīgās vakcīnas pret Covid-19 un ar tām apgādāt šajā ziņā mazāk veiksmīgās valstis, cer, ka atgūs šis savas “investīcijas” kā bonusus, kurus ģeopolitikā dod “maigā vara”, – paaugstināsies tās starptautiskais prestižs uz uzticamība, kā arī, iespējams, valsts, kas saņēmusi vakcīnas, domās, ka labdarim kaut kā jāpateicas.
Prokurora Cinkmaņa akadēmiskos darbus LU vērtēja arī pēc viņa apsūdzētā Sprūda iesniegumiem
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vairākkārt locīts prokurora Ulda Cinkmaņa vārds. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte lēmusi anulēt viņa bakalaura diplomu, saglabājot maģistra diplomu. Tāpat prokurors šonedēļ publiski atvainojies sabiedrībai par savu uzvedību Rēzeknes koncertzālē “Gors” pērn rudenī, kas tika nofilmēta un atspoguļota medijos. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” Cinkmanis solīja pārsūdzēt bakalaura grāda anulēšanu un norādīja, ka iesniegumus LU rakstījis bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, kuram viņš savulaik uzrādījis apsūdzību. Tikmēr Sprūds apgalvoja – neesot svarīgi, kurš tieši norādījis uz plaģiātu, un pauda sašutumu, ka Cinkmanis ir saglabājis maģistra grādu un līdz ar to arī prokurora amatu. 
Prokurors par apsūdzību celšanu Šķēlem un Šleseram: Labāk vēlāk, nekā nekad
Apsūdzības lietā par digitālās televīzijas ieviešanu bijušajiem politiķiem, tagad biznesa partneriem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram izvirzītas 12 gadus pēc notikumiem. Prokurors ilgo izmeklēšanu skaidro ar vairākkārtēju izmeklētāju nomaiņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un lielāku koncentrēšanos uz tā saukto oligarhu lietu, kas beidzās bez apsūdzībām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 
«Nord Stream 2» – «sarkanā siļķe» Baltijas jūras dzelmē
Gāzes vada “Nord Stream 2” būvniecības pabeigšana pārvērtusies par objektu strīdā, kurā zaudē visi. Vācijas valdība rīkojas tā, it kā šis gāzes vads būtu daļa no tās vitāli svarīgajām nacionālajām interesēm, savukārt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) bažījas, ka tas padarīs Eiropu pārāk atkarīgu no Krievijas. Taču gāzes piegāžu objektīva analīze liecina, ka abas puses ievērojami pārspīlē šī projekta svarīgumu, ir pārliecināts Briseles domnīcas analītiķis.
Pētnieki: Vai Covid-19 pandēmijas maksimums jau garām? Iespējams, taču priecāties par agru
Pasaulē masu vakcinācijas kampaņas uzņem apgriezienus, bet saslimstības līknes, kas strauji saruka pēc janvāra maksimumiem, atkal sākušas virzīties augšup. Tomēr, parādoties jauniem vīrusa celmiem, kuri var izrādīties noturīgi gan pret vakcīnām, gan pret izstrādājušos dabisko imunitāti, runāt par to, ka Covid-19 pandēmijas maksimums jau aiz muguras, ir vēl par agru, brīdina zinātnieki.
«Ebrejs – mūsu prezidents. Nu kas tad tas!» Pētnieks Mārtiņš Kaprāns par Latvijas iedzīvotāju stereotipiem
”Cilvēks no Ķengaraga un es, satikušies “Maxima” vai “Rimi”, – mēs neķersimies viens otram pie rīkles, lai gan mums var būt dažāda izpratne par situāciju Donbasā. Mēs kopā pērkam apelsīnus. Turklāt ir svarīgi saprast – konfliktējošās pozīcijas nekur nepazūd. Šo situāciju var nosaukt tā – “iekļaujošā atsvešinātība”,” intervijā Rus.lsm.lv sacīja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Viņš ir līdzautors nesen publicētajam pētījumam par starpkultūru stereotipiem Latvijā.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt