Ārzemēs
Kā darbojas Vatikāna jeb Svētā Krēsla diplomātija? Kā tiek sabalansēta pāvesta duālā loma – garīgā un politiskā šķautne, aicinājumi uz mieru sadursmē ar skaudro kara, konfliktu un ģeopolitikas realitāti? Šie jautājumi no jauna tika uzdoti, kad atklātībā nāca pāvesta Franciska intervijas fragments par baltā karoga pacelšanu saistībā ar karu Ukrainā.
NATO izskata iespēju notriekt Krievijas raķetes pie savām robežām, ja tam piekrīt Ukraina un tiek ievērotas visas starptautiskās sekas, paziņojusi Polijas Ārlietu ministrija. Tikmēr Ukraina uzskata, ka Krievija pārbauda pieļaujamās robežas un notriekt raķetes, kas ielido citu valstu gaisa telpā, būtu tikai normāla vietas ierādīšana agresorvalstij.
Pasaules laimīgākās valsts – Somijas – iedzīvotāju pienākums aizstāvēt valsti nostiprināts konstitūcijā. Viens no veidiem, kā to izpildīt, ir dienests Somijas aizsardzības spēkos. Tieši to arī izvēlas lielākā daļa vīriešu. Spēju aizsargāties Somija izkopj jau sen – galvenais faktors bijis tieši garā robeža ar Krieviju un smagā vēstures pieredze. Tagad, kad Ziemeļvalsts jau ir daļa no NATO, tās izveidotā sistēma valsts aizsardzībai veiksmīgi integrēta aliansē. Turklāt, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, somi ir ļoti apņēmīgi aizstāvēt savu valsti un dzīvesveidu.
Romas Katoļu baznīcas galva pāvests Francisks piektdien, 29. martā, negaidīti atcēla dalību Lielās piektdienas nakts sarīkojumā Kolizejā. Par pāvesta lēmumu nepiedalīties šajā reliģiskajā pasākumā tika izziņots īsi pirms tā sākuma. Vatikāns to pamatoja ar pāvesta nepieciešamību taupīt spēkus pirms gaidāmajiem Lieldienu dievkalpojumiem.
Ziņas par ASV neapmierinātību ar Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām varētu būt patiesas, jo ASV oficiālā nostāja visu kara laiku ir bijusi pret uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Vienlaikus arī Ukrainai ir pamats būt neapmierinātai, jo ASV militārais atbalsts joprojām ir iestrēdzis Kongresā.
Vairāku Eiropas Parlamenta (EP) politisko grupu vadītāji pieprasa veikt izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt deputātus. Neviens no viņiem publiski nav nosaukts vārdā, tomēr medijos parādās informācija, ka viņi ir no Beļģijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Nīderlandes un Polijas.