Tokijas olimpisko spēļu organizatori trešdien publicēja pirmos sanitārās drošības noteikumus, kuru ignorēšana pārkāpējiem var maksāt izraidīšanu no sporta foruma. Pirmais noteikumu apkopojums sagatavots sporta amatpersonām, bet vēlāk taps līdzīgas prasības arī sportistiem, faniem un mediju darbiniekiem.
Sports / Olimpiskā kustība
Tokijas olimpisko spēļu rīkotāji otrdien atkārtoti paziņoja, ka četrgades lielākais pasaules sporta forums notiks pēc plāna 2021. gada vasarā. Joprojām gan ir milzum daudz neskaidrību par kvalifikācijas sacensību norisi, tāpēc arī tikai aptuveni nojaušamas Latvijas delegācijas aprises. Kā jau ierasts vasaras olimpiādei, uz Tokiju varētu doties apmēram 30 pašmāju atlētu, bet vairāki no viņiem cer sacensībām kvalificēties pašu spēkiem, bez valsts atbalsta, paši maksājot par treniņvietu īri, sporta uzturu un fizioterapeita pakalpojumiem.
Parasti jau krietnu laiku pirms delegācijas sastāva oficiālās izziņošanas tiek izrādīti olimpisko spēļu dalībnieku tērpi, tomēr 2021. gads ir īpašs. Pusgadu pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm daļa olimpisko tērpu iepirkuma ir tuvu noslēgumam, bet parādes formu potenciālie autori vēl var pieteikties. Iepirkuma rīkotāji cer, ka iespēju apliecināt savas prasmes nepalaidīs garām arī pašmāju uzņēmumi.
Būt olimpiskajam čempionam un saņemt zelta medaļu ir gods, tomēr tas nenozīmē finansiālu drošību pēc sporta karjeras beigām. Ir sportisti, kas turpina pielietot savas prasmes kā treneri, bet ir tādi, kam ir nepieciešams pievērsties kādai citai jomai un jāatgriežas parastajā dzīvē, kas nemaz nav tik vienkārši. Olimpiskie čempioni Dainis Kūla, Pāvels Seļivanovs un Māris Štrombergs par savu pieredzi pastāstīja Latvijas Radio raidījumā "Piespēle".
Par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu 10. jūlijā kļuva organizācijas ilggadējais ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, amatā nomainot četrus termiņus strādājušo Aldonu Vrubļevski. Bez konkurences LOK prezidenta amatā ievēlētais Tikmers ķēries pie vairāku reformu veikšanas, bet sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka pārmaiņu rezultātu varētu gaidīt tikai pēc diviem vai trim gadiem.
Dzejnieka Raiņa vārdi „pastāvēs, kas pārvērtīsies” daudzās dzīves jomās ir nemainīgi aktuāli gadu desmitiem. Šo domugraudu varam attiecināt arī uz vienu no lielākajiem pasākumiem pasaulē – olimpiskajām spēlēm. Pasaulē lielāko sporta sacensību programma ik pa brīdim mainās, to papildinot jauniem sporta veidiem. Starptautiskās Olimpiskā komiteja izziņojusi 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu programmu, kuru atkal skārušas izmaiņas.
Breika deju olimpiskā debija notiks 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, kur programmā neiekļāva 50 kilometru soļošanu, liecina Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) informācija. Neviens deju sporta veids iepriekš nav bijis iekļauts olimpiskajā programmā, tiesa, pirms diviem gadiem medaļas breika dejās dalīja jaunatnes olimpiskajās spēlēs Buenosairesā.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomiteja pirmdien noteica pagaidu sankcijas vairākām Baltkrievijas Olimpiskās komitejas amatpersonām, kuru vidū ir gan valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko, gan Baltkrievijas Hokeja federācijas priekšsēdētājs Dmitrijs Baskovs. SOK aicinājums visiem olimpiskās kustības dalībniekiem respektēt pieņemtos lēmumus nozīmē arī vēršanos pie Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF), kam vēl jālemj par 2021. gada pasaules čempionāta spēļu rīkošanu Minskā.