Lielāko daļu Latvijas delegācijas vasaras olimpiskajās spēlēs parasti veido vieglatlētu pulks. Sporta karalienes pārstāvju skaits arī Tokijas spēlēs solās būt ievērojams, lielākajai daļai no viņiem esot Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) dalībniekiem. Tas nozīmē, ka šie sportisti saņem valsts finansējumu treniņnometņu rīkošanai, fizioterapeitu pakalpojumus, sporta uzturu, iespēju atjaunoties pēc traumām. Olimpiskajā vienībā neesošajiem nekas no tā nav pieejams, viņiem pašiem jāmeklē, kur nopelnīt, kā par savu naudu trenēties un atjaunoties pēc slodzēm.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs Latvijas Radio pastāstīja, ka pēc šī brīža situācijas Tokijas spēlēm kvalificējas desmit vieglatlētu – trīs ar izpildītiem normatīviem, bet septiņi – pēc vietas rangā. Viņš domā, ka vēl četri olimpiskās vienības sportisti varētu pievienoties šim pulkam.
Vēl seši vieglatlēti cer kvalificēties olimpiādei, bet nesaņem atbalstu no valsts.
Tie ir šķēpmetējs Zigismunds Sirmais, sprinteris Jānis Leitis, kārtslēcējs Mareks Ārents, soļotājs Raivo Saulgriezis, trīssoļlēcējs Elvijs Misāns un tāllēcēja Māra Grīva.
Bez valsts naudas palikušos pretendentus LVS atbalsta un kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) nodrošina daļēju finansējumu, pastāstīja Miļkevičs.
LVS no valsts ir pieejami 155 000 eiro Covid-19 situācijas pārvarēšanai olimpiskās izcilības programmā, tomēr šī finansējuma pielietošanas iespējas ir ierobežotas.
Miļkeviča minētā nauda stingri paredzēta tikai LOV sportistiem, bet Vieglatlētikas savienība jau vērsusi Saeimas Sporta apakškomisijas uzmanību uz vēlmi šo naudu atvēlēt arī citiem atlētiem, jo, daudzām sacensībām nenotiekot, izmantot 155 000 eiro fiziski nemaz nebūs iespējams.
Kārtslēcējs Ārents pagājušā gada vasarā savas mājas pagalmā ierīkoja sektoru, kurā pats trenējās, bet tagad ziemā regulāri dodas no dzīvesvietas Saulkrastos uz treniņiem arhaiskajā Rīgas sporta manēžā. Ārents ir apņēmības pilns sākt aktīvi startēt sacensībās jau aprīlī vai maijā. Viņš vēlas Tokijas spēlēm kvalificēties, izpildot normatīvu, nevis pēc sekundārā kritērija pasaules ranga.
Ārents pats plāno treniņus un uzturu un par postpadomju valstīs saglabājušos sistēmas nepilnību uzskata situāciju, ka tuvu tikšanai uz olimpiskajām spēlēm nonākuši sportisti lielākoties var gatavoties ar policijas vai armijas atbalstu. Ārents gan trenējas pats, gan trenē citus kārtslēcējus. Viņš tomēr atzīst, ka nav pārliecināts par trenera gaitu turpināšanu, jo viss atduras pret finansēm.
Latvijas peldētājiem vīriešu konkurencē jācīnās par vienu ceļazīmi uz Tokiju, kas pienākas valstij kā kvota.
Kandidātu lokā ir gan Latvijā formu uzturošie Daniils Bobrovs un Ģirts Feldbergs, gan ASV studējošais Emīls Pone. Bobrovs un Feldbergs ar Latvijas Peldēšanas federācijas labvēlību var trenēties Ķīpsalas peldbaseinā, bet viss pārējais treniņprocess jāorganizē un jāapmaksā pašiem.
Feldbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka trenējas pēc darba, bet uz priekšu dzen olimpiskais sapnis. Ceļš uz olimpiskajām spēlēm ir sarežģīts, bet Feldbergam patīk tas, ko viņš dara. Peldētājs priecājas par iespēju trenēties baseinā, bet tajā pašā laikā viņam jārēķinās, ka uzturs, masāža un ārstu apmeklējumi ir uz sava rēķina.
LOK otrdien uz pirmo darba grupas sēdi aicināja jauno LOV kritēriju izstrādē iesaistītos. Neoficiāli zināms, ka jaunie kritēriji paredzētu valsts naudu sportistiem sadalīt federācijās, nevis katrs atlēts sev nodrošinātu finansējumu ar konkrētu rezultātu augstākās raudzes sacensībās.