Kopš pārējo konkurentu izstāšanās no cīņas par ASV prezidenta krēslu, pretrunīgi vērtētais uzņēmējs Donalds Tramps ir kļuvis par vienīgo pretendentu uz ASV Republikāņu partijas nomināciju novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Šis fakts ir izraisījis neizpratni, apjukumu un šķelšanos republikāņu rindās, kā arī satraukumu citviet pasaulē.
- Tramps: ASV atkal ir jābūt varenām
- Sola veidot ārpolitiku, ko citi pieņems un cienīs
- Strupceļā nokļuvušajā Republikāņu partijā - pilsoņu karš
- Iespējams, meklēs alternatīvu kandidātu
- Klintones un Trampa dueļa gaidās
- Par Balto namu paredz netīru un negatīvu kampaņu
Tramps: ASV atkal ir jābūt varenām
Pirms 16 gadiem, 2000. gada vasarā visā pasaulē populārajā multiplikācijas seriālā "Simpsoni" tika attēlota tolaik 30 gadus tāla nākotne, kad mazā Liza Simpsone ir kļuvusi par ASV prezidenti, saņemot mantojumā bankrotējušu valsti, kuru pirms viņas vadījis jau tolaik pazīstamais Tramps. Kā tagad stāsta seriāla autori, šis ir bijis kā brīdinājums amerikāņu tautai.
Vēl pagājušā gada vasarā, pēc tam, kad Tramps tiešām paziņoja par savu apņemšanos startēt ASV prezidenta vēlēšanās, faktiski neviens no sevi cienošiem Republikāņu partijas politiķiem un ASV politikas vērotājiem nepieļāva domu, ka Trampam ir kaut nelielas izredzes iegūt Republikāņu nomināciju prezidenta vēlēšanām.
Galu galā uz šo amatu savas pretenzijas bija pieteikuši vēl 16 ietekmīgi republikāņu gubernatori un senatori – īsts partijas zieds.
Taču ar katru uzvaru priekšvēlēšanās, milzīgiem atbalstītāju pūļiem un vēsturē nepieredzētu vēlētāju atbalstu Tramps pašlaik ir palicis vienīgais un līdz ar to arī reālākais Republikāņu kandidāts uz ASV prezidenta amatu. Viņa iepriekšējiem kritiķiem pašlaik atliek tikai viens – atzīt savu kļūdīšanos un sākt lauzīt galvu par to, ko darīt tālāk.
Trampa kampaņas galvenais sauklis ir padarīt Ameriku atkal par varenu.
Pēc ekonomiskās krīzes gadiem šis jautājums daudziem vienkāršajiem amerikāņiem liekas īpaši saistošs, vēl jo vairāk, ja tas tiek ietērpts vienkāršā, viegli uztveramā un brīžiem pat vulgārā un politnekorektā valodā. Analītiķi norāda, ka par spīti nepārtrauktajai sevis slavināšanai, Tramps runā to, ko vēlas dzirdēt ikviens vidējais, ne īpaši izglītotais vai turīgais, amerikānis.
"Nevienai valstij, kurai nav izdevies savas intereses nostādīt pirmajā vietā, nav izdevies uzplaukt.
Gan mūsu draugi, gan ienaidnieki savas valstis stāda augstāk par mūsu interesēm, un mums, vienlaicīgi esot godīgiem pret viņiem, ir jāsāk darīt tieši tas pats," pauda Tramps.
"Mēs vairs nenodosim šo valsti vai tās iedzīvotājus neīstajam globālismam. Laimes un harmonijas pamatā joprojām ir nācijvalsts. Es skeptiski attiecos pret starptautiskām savienībām, kuras mūs ierobežo un velk Ameriku uz leju. Ar manu administrāciju Amerika nekad nepievienosies nevienam līgumam, kas samazina mūsu spējas kontrolēt mūsu pašu lietas," viņš iepriekš sacīja.
Sola veidot ārpolitiku, ko citi pieņems un cienīs
Par vienu no Trampa vājākajiem punktiem tiek uzskatītas viņa visai ierobežotās zināšanas par ārpolitiku. Taču tas netraucē viņam apsūdzēt pašreizējo prezidentu Baraku Obamu un viņa konkurenti no Demokrātu partijas, bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni ASV ietekmes zaudēšanā pasaulē.
"Es veidošu tādu ārpolitiku, kuru varēs atbalstīt visi amerikāņi, neatkarīgi no viņu partijas piederības, bet citas valsts pilnībā cienīs un labprāt pieņems.
Pasaulei ir jāzina, ka mēs nedodamies uz citām valstīm meklēt ienaidniekus. Mēs vienmēr esam priecīgi, ja mūsu ienaidnieki kļūst par mūsu draugiem, bet mūsu draugi – par mūsu sabiedrotajiem. Tas ir tas, ko mēs vēlamies – mēs vēlamies pasaulei nest mieru," viņš sludināja.
Eksperti un kritiķi gan norāda, ka aizliegums iebraukt valstī musulmaņiem, izņemot varbūt vienīgi jaunievēlēto Londonas mēru Sadiku Hanu, vai ierosinājums uzcelt uz Meksikas robežas sienu, vienlaicīgi nodēvējot visus meksikāņus par noziedzniekiem un izvarotājiem, kā arī simpātiju izrādīšana Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai izteikumi par iespējamo kodolieroču izmantošanu, pat pret Eiropas valstīm, neliecina par patiesa miera nesēja tēlu, kurš spētu risināt dažādus sarežģītus starptautiskus konfliktus.
Strupceļā nokļuvušajā Republikāņu partijā - pilsoņu karš
Lai arī ASV jaunā prezidenta izvēles procesam seko līdzi visa pasaule, pašās Savienotajās Valstīs arvien vairāk tiek diskutēts par to, kādu ietekmi Trampa iespējamā kļūšana par Republikāņu partijas kandidātu prezidenta vēlēšanām var atstāt uz pašu Republikāņu partiju.
Kā norāda amerikāņu prese, faktiski Trampa dēļ republikāņu rindās ir sācies īsts pilsoņu karš.
Par vienu no skaļākajiem pārsteigumiem parūpējās 2012. gada ASV viceprezidenta amata kandidāts Pols Raiens, kurš pagājušajā gadā kļuva par augstāk stāvošo republikāņu ierēdni Amerikā - ASV Pārstāvju palātas spīkeru.
Raiens paziņoja, ka pagaidām nevar atbalstīt Trampu kā vienīgo Republikāņu partijas nominantu gaidāmajām vēlēšanām, jo nav pārliecināts, vai Tramps ir spējīgs pilnvērtīgi pārstāvēt republikāņu idejas.
"Es vēlos pilnībā atbalstīt partijas nominantu, taču šajā brīdī es to vēl nevaru. Daudzi republikāņi vēlas redzēt kandidātu, kas aizstāv mūsu standartus un apvieno visus Republikāņu partijas flangus. Mēs nākam no dažādiem partijas spārniem, taču mūs apvieno konservatīvie principi," teica Raiens. "Mēs vēlamies kādu, kurš paņems šos konservatīvos principus, piemēros tos reālām problēmām un piedāvās reālus risinājumus. Kādu, kurš piedāvās risinājumus valstij un iedzīvotājiem, kuri būs entuziasma pilni tos atbalstīt un balsot par tiem. Tieši tas, manuprāt, ir nepieciešams partijas apvienošanai un tieši tas būtu jādara iespējamam partijas kandidātam. Es gribu viņam palīdzēt, taču pašlaik es to nevaru, jo vēl ir nepieciešams daudz izdarīt," teica ASV Pārstāvju palātas spīkers.
Pats Tramps ir izteicies, ka ir gatavs tuvākajā laikā tikties ar Raienu un apspriest turpmāko sadarbību, taču viņa izteiktajai kritikai neesot īpaši nozīmes. Tramps ir pārliecināts, ka ir apvienotājs un galvenais esot tas, ka miljoniem cilvēku atdod savas balsis tieši par viņu, kas ļaus gūt pārliecinošas uzvaras visos štatos. Kā norāda aģentūras "Associated Press" komentētājs Stīvs Pīplss, Raiens, kurš pats apsver iespēju 2020. gadā kandidēt uz prezidenta amatu, ir rūpīgi izvērtējis riskus.
"Ir skaidrs, ka Pols Raiens ir izvērtējis riskus abās pusēs. Pašlaik, viņaprāt, Donalda Trampa nominēšana vai prezidentūra rada lielākus riskus nekā šī neglītā un publiskā cīņa, kas mums stāv priekšā tuvākajās nedēļās un mēnešos. Tas ir izsvērts risks. Daudzi Republikāņu partijā uzskata, ka viņš rīkojas nepareizi, jo viņam būtu jāatbalsta nominants vai vismaz jāatzīst, ka atbalsta, bet ne ar visu sirdi. Tā ir rīkojušies gan citi kandidāti, gan gubernatori. Taču Pols Raiens ir uzņēmies šo risku, cenšoties palīdzēt partijai ilgtermiņā," situāciju vērtē Pīplss.
Iespējams, meklēs alternatīvu kandidātu
Raiena paziņojumi ir aktualizējuši pašu konservatīvāko republikāņu mēģinājumus atrast kādu alternatīvo kandidātu, kurš varētu vēl mēģināt apturēt Trampu.
Visbiežāk starp šādiem kandidātiem tiek minēts Nebraskas senators Bens Sasse, kurš gan pats kandidēt ir atteicies. Tāpat starp "sapņu| kandidātiem figurē bijušais ASV prezidenta amata kandidāts Mits Romnijs, kurš jau paziņojis, ka Republikāņu nacionālajā konventā nepiedalīsies. Romnijs, kuru Donalds Tramps, starp citu, atbalstīja vēlēšanās pirms četriem gadiem, tagad ir kļuvis par vienu no aktīvākajiem Trampa kritiķiem, nosaucot viņu par ne visai gudru demagogu:
"Ja mēs - republikāņi – izvēlēsimies Donaldu Trampu par mūsu nominantu, labklājības un plaukstošas nākotnes izredzes būs zudušas," izteicās Romijs.
"Ekonomikā – ja Donalda Trampa plāni tiks ieviesti dzīvē, mūs gaida ilgstoša recesija. Jūs teiksiet: pagaidiet, vai tad viņš nav veiksmīgs uzņēmējs? Vai tad viņš nezina, ko runā? Atbilde ir – nē! Tas pats par nacionālo drošību. Trampa kunga pompozitāte jau satrauc mūsu sabiedrotos un vairo naidu mūsu ienaidniekos. Ko viņš teica par Sīriju – tā bija pati muļķīgākā un bīstamākā visas kampaņas ideja. Ļaujiet grupējumam ISIS gāzt Asadu un mēs pēc tam paņemsim atlikumu! Ļaut pasaulē bīstamākajai teroristu organizācijai pārņemt veselu valsti? Šis neprāts ir neprāta augstākā pakāpe. Donalds Tramps saka, ka viņš ir ļoti, ļoti gudrs. Es baidos, ka ārpolitikā viņš ļoti, ļoti nav gudrs," ironiski savu kritiku pabeidza Romnijs.
Viņš nav vienīgais ietekmīgais republikānis, kurš paziņojis, ka nepiedalīsies jūlijā gaidāmajā Nacionālajā konventā – līdzīgi solījuši rīkoties arī divi bijušie ASV prezidenti Džordžs Bušs vecākais un Džordžs Bušs jaunākais. Pats Tramps uz Romnija apgalvojumiem atbildējis, ka Romnijs pats ir neveiksmīgs kandidāts, kurš savulaik esot lūdzies pēc Trampa atbalsta un esot bijis gatavs pat mesties ceļos, lai to iegūtu.
Visticamāk, ka tuvākajā laikā diskusijas par iespējamo trešās partijas vai alternatīvo kandidātu, tikai uzņems apgriezienus.
Šis, vēlams, labēji noskaņotais kandidāts, varētu cerēt uzvarēt kādā no atlikušajiem štatiem, lai tādējādi sašķeltu elektoru kolēģiju. Tas nodrošinātu, ka nevienam no kandidātiem nebūtu iespēju iegūt 270 elektoru balsu. Šādā gadījumā uzvarētāja izvēlēšanās tiktu nodota Kongresa Pārstāvju palātai, kur katram štatam tiktu piešķirtas divas balsis. Tā kā vairumu no štatu delegācijām kontrolē Republikāņi, visticamāk tiktu izvēlēts kāds labējā spārna republikānis, kurš nebūtu Tramps un, kā saprotams, arī ne demokrāte Klintone.
Eksperti gan norāda, ka šāds scenārijs faktiski ir neiespējams, jo, pirmkārt, neviens no alternatīvajiem vai neatkarīgajiem kandidātiem nekad nav guvis uzvaru. Otrkārt, ja arī šāds kandidāts gūtu uzvaru kādā no tradicionālajiem republikāņu štatiem, tas tikai mazinātu Donalda Trampa iegūto balsu skaitu, vairojot Hilarijas Klintones pārsvaru.
Klintones un Trampa dueļa gaidās
Afērists, krāpnieks, neko nezinošs kandidāts, huligāns, cilvēks, kurš var būt liels, tikai padarot citus mazus, amorāls, mantkārīgs un lielīgs cilvēks, šovinists, rasists, ksenofobs, narciss…
Tieši ar šādiem spilgtiem epitetiem Donaldu Trampu ir raksturojuši pārējie, nu jau bijušie Republikāņu pretendenti uz partijas nomināciju, kuri paši kļuvuši par Trampa kritikas upuriem.
Šos izteikumus vairākos reklāmas klipos apkopojuši arī Klintones kampaņas rīkotāji, argumentējot, kāpēc nevajadzētu balsot ne par republikāņiem, ne, protams, par Trampu.
Iespējams, ka ar šādu prettriecienu Klintones kampaņa jau savlaicīgi cenšas nodrošināties pret vēl asākiem izteicieniem, kurus demokrātu kandidātei varētu veltīt Tramps.
Eksperti prognozē, ka papildus daudziem personiskajiem apvainojumiem, Tramps tuvākajos mēnešos vēl aktīvāk kritizēs Klintoni arī par viņas nostāju tirdzniecības un ārpolitikas, kā arī nacionālās drošības un imigrācijas jautājumos. Pati Klintone gan uzskata, ka tieši viņa paša izteikumi Trampa politiku raksturo visspilgtāk:
"Es esmu redzējusi prezidentūru no diviem dažādiem skatu punktiem un zinu, ko tā prasa. Un es nedomāju, ka mēs varam atļauties risku, kad tāds nekontrolēts lielgabals kā Tramps vada valsti. Viņš ir teicis, ka neiebilst pret to, ka citas valstis iegūst kodolieročus – manuprāt, tas ir ārkārtīgi bīstami," sacīja Klintone. "Viņš ir teicis, ka algas ir pārāk augstas – es uzskatu, ka minimālā alga ir jāpalielina. Ja viņš saka, ka sievietes drīkst sodīt par abortu izdarīšanu - es, un domāju arī vairums sieviešu, to vienkārši nevar atbalstīt. Viņš ir izteicis daudzas līdzīgas lietas, un gan viņš pats, gan viņa padomnieki tagad mēģinās izlocīties. Taču viņš to jau ir pateicis. Viņš ir nekontrolēts lielgabals un šādi lielgabali dažreiz var kļūdaini izšaut," par Trampu sacīja Klintone.
Kā norāda izdevums "The Washington Post", ļoti iespējams, ka turpmākās kampaņas laikā Donalds Tramps mēģinās iegūt atbalstu arī uz Klintoni bieži kritizējošā otrā demokrātu kandidāta Bērnija Sandersa atbalstītāju rēķina. Ne velti Tramps visai bieži ir paudis atbalstu Sandersa izteiktajām idejām, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka pats Sanderss par galveno mērķi pat vairs neizvirza Klintones uzvarēšanu, bet gan demokrātiem svarīgu jautājumu aktualizēšanu.
Par Balto namu paredz netīru un negatīvu kampaņu
Bet tikmēr pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama, kuram nav šaubu par to, kura tieši būs nākamā ASV prezidente, ir pārliecināts, ka amerikāņu tauta izdarīs pareizo izvēli, jo prezidenta darbs ir ārkārtīgi nopietns.
"Es turpinu uzskatīt, ka Trampa kungs nebūs prezidents. Iemesls tam ir tāds, ka es ticu amerikāņu tautai.
Es zinu, ka viņi saprot – būt par prezidentu ir smags darbs. Tā nav sarunu vai realitātes šova vadīšana, tā nav reklāma vai mārketings. Ļoti daudz cilvēki uz mums paļaujas, lai mēs šo darbu paveiktu pareizi," sacīja Obama. "Šeit nav runa par izpatikšanu un lietām, kas nodrošina nokļūšanu ziņās. Dažkārt ir nepieciešami smagi lēmumi, kuri cilvēkiem nepatīk un nav populāri. Jā, priekšvēlēšanās cilvēki izpaužas un tas viņiem liekas pat izklaidējoši, un tas pat tiek atspoguļots kā izklaide. Taču, jo tuvāk tu esi, jo vairāk izpaužas realitāte," norāda Obama.
Kā norāda ietekmīgā domnīca "Chatham House", pašlaik ir daudz par agru prognozēt novembrī gaidāmo vēlēšanu iznākumu, taču viens ir skaidrs –
priekšā gaidāma ļoti neglīta un negatīva kampaņa.
Tas tāpēc, ka Klintones darbību pozitīvi vērtē vien aptuveni puse no vēlētājiem, savukārt Trampa darbību negatīvi vērtē pat vairāk nekā 60%. Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka abas kampaņas darīs visu iespējamo, lai otras puses negatīvo novērtējumu vairotu.
Kā uzsver "Chatham House", galu galā novembra vēlēšanas var kļūt par tādu kā referendumu par to, cik patiesībā polarizēta ir Amerika.
Ja arī Tramps neuzvarēs, viņa atbalstītāji un viņa idejas turpinās dzīvot. Līdzīgi kā turpinās dzīvot par ne mazāk populistisku uzskatītā demokrātu kandidāta Sandersa idejas, ar kurām nāksies sadzīvot gan republikāņu, gan demokrātu partijām.
