Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ārpus atklātības paliek medicīnisko ierīču ražotāji, daļa ārstu un interešu konflikti

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ko panāca un sasniedza Latvijas eiroparlamentārieši sasaukuma vidū

Sākas Trampa ēra: Lēciens nezināmajā

Sākas Trampa ēra: Lēciens nezināmajā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Piektdien, 20.janvārī, savu amata zvērestu nodevis 45. ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa uzvara prezidenta vēlēšanās bija pārsteigums daudziem politiķiem, analītiķiem un medijiem ne tikai Savienotajās Valstīs, bet arī citur pasaulē. Taču pārsteigumam līdzi nāk arī liela neskaidrība par nākotni.

 

Uzvar par spīti visam un visiem

"Ir pienācis laiks Amerikai sadziedēt sašķeltības brūces. Es aicinu visus šīs nācijas republikāņus, demokrātus un neatkarīgos sanākt kopā kā vienotai tautai. Es apsolu katram šīs zemes pilsonim, ka es būšu prezidents visiem amerikāņiem un tas man ir ļoti svarīgi," ar šādiem vārdiem pagājušā gada 9. novembra agrā rītā savā uzvaras runā ASV pilsoņus uzrunāja Tramps.

Cilvēks, par kura iespējām startēt prezidenta vēlēšanu kampaņā vēl pirms nepilniem diviem gadiem neviens pat nerunāja. Pirms gada neviens vēl īsti neticēja, ka viņš varētu iegūt Republikāņu partijas nomināciju gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pat vēlēšanu dienā lielākā daļa ASV sabiedrības, kā arī eksperti un analītiķi visā pasaulē neticēja Trampa iespējamai uzvarai.

Taču šī uzvara tika izcīnīta. Par spīti neskaitāmiem skandaloziem izteikumiem, kuri, kā joko kāds amerikāņu izdevums, ir aizskāruši pilnīgi visus, izņemot varbūt vienīgi pašu Trampu.

Par spīti solījumiem izraidīt no valsts miljoniem nelegālo imigrantu, solījumiem uzbūvēt aizsargsienu uz Meksikas robežas, liekot Meksikai par to samaksāt.

Par spīti Krievijas prezidenta Vladimira Putina slavinājumiem un aicinājumiem Krievijai uzlauzt viņa konkurentes Hilarijas Klintones elektronisko pastu.

Par spīti apsūdzībām par uzmākšanos sievietēm un apgalvojumiem par necienīgu izturēšanos pret savas milzīgās kompānijas darbiniekiem.

Par spīti visam - Amerika ir izvēlējusies par savu prezidentu valsts vēsturē bagātāko un gados vecāko prezidentu, kurš, kā viņš pats teica priekšvēlēšanu kampaņas laikā, varētu darīt pilnīgi visu, ko vēlas, un viņa reitingi tāpat nekristos, jo tauta viņu mīl.

Vai tvitera prezidents mainīsies?

Tramps valsts prezidenta amatā stāsies kā visu laiku nepopulārākais jaunievēlētais prezidents, kura darbību pozitīvi vērtē vien aptuveni 40% amerikāņu.

Pēc skandāliem pilnās priekšvēlēšanu kampaņas daudzi eksperti prognozēja, ka uzvaras gadījumā Trampam nāksies mainīties un kļūt, ja tā var teikt, politiskākam.

Kā norāda Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, Trampam būs jāmainās, kā to ir darījuši visi iepriekšējie prezidenti, taču jautājums ir – vai tas vispār ir iespējams?

"Tramps ir Tramps. Tramps ir arī viņa šarms. Ar to, kā viņš pats ir teicis: es esmu neprognozējams, un tas ir labi, jo prognozējamība ir vājums," Trampu raksturo Sprūds.

"Tev visu laiku ir jāuztur gan sabiedrība, gan oponenti situācijā, kad viņi nezina, ko tu īsti darīsi. Šķiet, ka viņš joprojām turpina mūs pārsteigt, jo runas par NATO, par Eiropas Savienību - tā vien likās, ka paliks kampaņā. Izrādās, ka šie jautājumi tomēr parādās arī tranzītperiodā.

Viens, kas, visticamāk, noteikti nemainīsies, ir tas, ka Tramps ir tik ļoti koncentrēts uz sevi un ka tā vien šķiet - šis būs tvitera prezidents.

Arī diplomātiem nāksies runāt par tviplomātiju jeb tvitera diplomātiju. Šīs lietas, šķiet, ka nemainās. Tas, protams, dod papildu rozīnīti, un būtu interesanti to visu vērot, ja vien tas nebūtu tik cieši saistīts arī ar mūsu likteņiem," norāda Sprūds.

Trampa aizraušanās vai pat atkarība no tvitera arī ir izpelnījusies ne mazums kritikas. Turklāt Trampa 140 zīmēs uzrakstītais vēstījums dažu minūšu laikā var novest pie kompāniju zaudējumiem, kas mērāmi miljardos dolāru. Viens Trampa tvīts var likt visas pasaules medijiem par to runāt vismaz dienu. Atsevišķi analītiķi norāda, ka, tā kā Tramps ir izvēlējies sastrīdēties ar lielāko daļu no ietekmīgākajiem medijiem un izlēmis nerīkot ikdienas Baltā nama preses brīfingus, tieši tviteris varētu būt viens no viņa centieniem vairāk komunicēt ar pasauli.

Kā norāda izdevuma "Washington Post" politikas komentētāja Abija Filipa, prezidentam tomēr šajā jautājumā nāksies mainīties – grib viņš to vai ne.

"Manuprāt, ir diezgan daudz Trampa atbalstītāju, kas vēlas, lai viņš savas tvitera aktivitātes nedaudz samazinātu. Cik esmu ar viņiem runājusi, daudzi atzīst, ka tviteris nospēlēja zināmu lomu vēlēšanu kampaņas laikā, bet tas nebūtu tā jāizmanto personai, kas ieņem prezidenta krēslu," saka Filipa. "Vēlētāji saprot, ka visam, ko dara prezidents, ir savas sekas. Vai nu prezidents Tramps to grib, vai ne, bet šī lieta ar prezidentūras sākšanos noteikti mainīsies. Kad tu esi prezidenta amatā un tu kaut ko izdari, tam noteikti seko reakcija. Viņam to nāksies saprast pirmo reizi kopš iesaistīšanās šajā kampaņā, un tas mainīs viņa lēmumu pieņemšanu.

Viņam vairs nebūs iespējas tā vienkārši mētāties ar skaļiem paziņojumiem, jo visam teiktajam var būt globālas un ekonomiskas sekas," norāda Filipa.

Sola likvidēt «Obamacare», vietā neko vēl nepiedāvājot

Jau pavisam drīz pēc Trampa inaugurācijas jaunais prezidents ir solījis atcelt vairākus prezidenta Obamas pilnvaru laikā pieņemtus likumus, piemēram, atcelt Pieejamās veselības aprūpes aktu, kas pazīstams kā "Obamacare".

Trampa pārstāvēto republikāņu rindās līdz šim gan pausts atbalsts šādai idejai, taču īpaši tiek norādīts uz to, ka gadījumā, ja "Obamacare" vietā netiks piedāvāta alternatīva, finansiālie zaudējumi būs milzīgi.

Turklāt, kā norāda eksperti, "Obamacare" jau tā ir kompromiss, kurš panākts, pieslīpējot vēl pirms daudziem gadiem pašu republikāņu ierosināto veselības aprūpes sistēmas modeli, tieši tāpēc būs grūti pilnībā atcelt to, ko pats savulaik esi ierosinājis.

Bagātākā valdība ASV vēsturē; vai Tramps un Tillersons sastrādāsies?

Tāpat pēc inaugurācijas turpināsies viņa izvēlētās administrācijas pārstāvju izvērtēšana.

Līdzīgi kā pats Tramps, arī viņa administrācija līdz šim izpelnījusies visai pretrunīgu novērtējumu.

Ja neskaita to, ka pēc apstiprināšanas šī noteikti būs bagātākā valdība ASV vēsturē, tad daudzu komentētāju un analītiķu uzmanību ir piesaistījusi visai pārsteidzoša daudzu topošo ministru viedokļu atšķirība ar Trampu, kā arī visai pretrunīgu kandidātu virzīšana atsevišķiem posteņiem. Piemēram, jautājumos par veselības aprūpi, klimata pārmaiņām, ārpolitiku.

Ja priekšvēlēšanu kampaņas laikā ārpolitika bieži vien tika novirzīta otrajā plānā, tad jau pēc Trampa ievēlēšanas un, piemēram, informācijas par Krievijas iespējamo iejaukšanos vēlēšanu procesā nonākšanas atklātībā, diskusijas ir kļuvušas daudz asākas.

Arī paša Trampa izteikumi par novecojošo NATO aliansi un uz sabrukuma robežas esošo Eiropas Savienību ir tikai likuši Kongresa un Senāta pārstāvjiem rūpīgāk analizēt, vai arī valsts sekretāra amatam virzītais Rekss Tillersons būs piemērots atbildīgajam amatam. Ja Trampa un Putina iespējamā attiecību uzlabošanās tiek saukta par medusmēnesi, tad Tillersona pieeja varētu būt daudz stingrāka.

"Krievija pašlaik rada draudus, un mūsu NATO sabiedrotajiem ir pamats satraukumam. Taču, manuprāt, mums ar Krieviju ir nepieciešama diskusija par to, vai Krievija šodien un vienmēr uz priekšu būs ASV ienaidniece? Mums nav paveicies vienmēr būt draugiem. Mums ir jāpanāk, lai Krievija nebūtu mūžīga ienaidniece, bet brīžiem sabiedrotā," teica Tillersons.

Bažas par to, ka Tillersonu valsts sekretāra amatā varētu neapstiprināt, aktualizējās brīdī, kad viņš atzina, ka ar jaunievēlēto prezidentu ārpolitikas prioritātes it kā esot apspriestas, taču Krievijas jautājums noteikti neesot bijis saraksta augšgalā. Vairāki ietekmīgi senatori jau šādu situāciju nosaukuši par dīvainu, liekot mediju pārstāvjiem prognozēt, ka šī iemesla dēļ tieši Tillersona apstiprināšana amatā varētu būt apdraudēta.

Eksperts: ASV ārpolitikā nedrīkst būt nemitīgas izmaiņas

Runājot tieši par ārpolitiku, ietekmīgās domnīcas Ārpolitikas padomes prezidents Ričards Hāss norāda, ka arī ar jaunu prezidentu un jaunu administrāciju - neatkarīgi no viņu uzskatiem - valsts politikā tomēr ir jābūt pārmantojamībai.

"Lielvarai ir svarīgi būt konsekventai. Citas valstis savu nacionālo drošību balsta uz mums – ja mēs tagad sāksim visu laiku mainīties, viņi var izlemt iet savu ceļu, un mēs to nevēlamies," norāda Hāss.

"Piemēram, par Irānu. Es neteikšu, ka kodolvienošanās ir ideāla, taču tā ir vienošanās, kas eksistē, un mums to nevajag atcelt, jo tad izolēti būsim mēs, nevis Irāna. Mums ir jācīnās pret Irānas centieniem iegūt pārākumu reģionā un jau tagad jādomā, ko mēs liksim vietā, kad šīs vienošanās termiņš beigsies," saka Hāss.

"Ar Krieviju mums ir gan jāsarunājas, gan jābūt stingriem. Mums ir jāsēžas pie sarunu galda un jārunā, nevis jāpazemo Krievijas prezidents. Mums ir jābūt stingriem – jāturpina ievest mūsu spēki Eiropā, jāpalīdz Ukrainai sevi aizsargāt, kā arī jābūt gataviem aktīvāk iesaistīties Tuvajos Austrumos. Es nekad neesmu domājis, ka runāšana ir dāvana – tā ir instruments, ja to pareizi pielieto. Diplomātija ir viens no instrumentiem mūsu arsenālā," teica eksperts.

Klēpja sunītis vai cilvēks, kurš noteiks sarunas toni?

Trampa kā iespējami laba sarunvedēja spējas arī tiek vērtētas divējādi – no vienas puses, viņš kā uzņēmējs vienmēr centīsies panākt sev, un šajā gadījumā arī ASV, labāko iznākumu.

No otras puses, pastāv bažas, ka Tramps kā nepieredzējis politiķis varētu kļūt par kāda politisko spēles lauku labāk pārzinoša ārvalstu līdera, īpaši Krievijas prezidenta Vladimira Putina, upuri.

Bijušā ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā ārpolitikas padomnieks Pols Boničelli gan uzskata, ka Tramps tomēr centīsies būt tas, kurš pasūta mūziku.

"Kā netradicionāls prezidents Donalds Tramps nāk no savas biznesa pasaules. Viņš vēlas, lai sarunu galdu un sarunu partnerus izvēlētos tieši viņš. Tāpēc viņš neļaus ne medijiem, ne demokrātiem, ne republikāņiem teikt viņam, ka Putins ir ļaunais vīrs, pret kuru tagad ir skarbi jāizturas," paredz Boničelli.

"Demokrātiem nav morālu tiesību to teikt, jo gandrīz astoņus gadus viņus tas nesatrauca. Savukārt republikāņi un Kongress dažreiz aizmirst, ka Tramps lietas dara savādāk. Ja kāds domā, ka Donalds Tramps būs Putina klēpja sunītis, tad viņi ir pilnīgi nepareizi sapratuši to, kas ir noticis pēdējā pusotra gada laikā.

Pat ja es nepiekrītu visam, ko jaunievēlētais prezidents ir darījis, es neuzskatu, ka Tramps Putina priekšā būs vājš – viņš vēlas, lai jebkādus kontaktus un attiecības veidotu tieši viņš pats," saka eksperts.

Lai arī tieši attiecības ar Putinu un Krievijas – ASV iespējamā dialoga atsākšanās tiek apspriesta visplašāk, Trampam priekšā stāv ļoti sarežģīts uzdevums. Proti, viņam ir jāpilda savs solījums padarīt Ameriku atkal varenu, jo, viņaprāt, Obamas neveiksmīgās ārpolitikas dēļ ASV savu ietekmi uz globālās skatuves ir zaudējusi.

Kā uzskata "Brookings" institūta pētnieks Maikls O’Hanlons, šī mērķa sasniegšanai nepietiks tikai ar attiecību uzlabošanu ar Krieviju - ir nepieciešams virzīties uz priekšu Sīrijas politikas jautājumā. Nepietiek tikai ar apgalvojumu, ka kopā izdosies sakaut grupējumu "Daīš". Ir nepieciešams nodrošināt mieru visā valstī, un tas nozīmē arī kaut kāda veida autonomijas nodrošināšanu sunnītu minoritātei, pret kuru necilvēcīgi ir attiecies Krievijas sabiedrotais – Sīrijas prezidents Asads.

Taču Sīrija gandrīz vai ir otršķirīgs jautājums. Galvenā tomēr ir Eiropa,Ukraina, Baltijas valstis un draudi, ko Krievija vēlas vērst pret NATO aliansi.

Mēs visi esam lidmašīnā, un pilots ir Tramps. Cerams, ka lidojums būs veiksmīgs

Šajos jautājumos mums ir nepieciešama vīzija par to, kā nodrošināt ilgtspējīgu partnerību, norādīja O'Hanlons.

45. ASV prezidenta Trampa inaugurācija notiek piektdien, un jau sestdien, iespējams, būs pavisam cits Tramps.

Netrūkst skeptiķu un kritiķu, kuri cer, ka savas spontānās rīcības un politiskās pieredzes trūkuma dēļ Tramps varētu arī nenostrādāt visu savu pilnvaru termiņu.

Iemesli var būt dažādi, ieskaitot pretrunas viņa administrācijā, daudzos interešu konfliktus, kas joprojām līdz galam nav atrisināti, kā arī sarežģītās attiecības ar specdienestiem, kas aktualizējušās pēdējo mēnešu laikā.

Kā uzsver Sprūds, liels jautājums ir, kā Trampam izdosies savienot un sadarboties ar trīs pilnīgi dažādiem grupējumiem.

"Viens – viņa lojālisti un viņa ģimene. Kaut vai viņa znots, kurš tagad kļūs par viņa padomnieku. Nu, kaut kas tāds, šķiet agrāk nav bijis," norāda Sprūds.

"Otrs ir šie lietišķie cilvēki, kas ir pietiekami pragmatiski. Te var pieskaitīt gan Metisu, gan Reksu Tillersonu, par kuru mēs uzdodam daudz jautājumu. Viņš, protams, ir bijis biznesā ilgus gadus un ļoti labi apzinās spēles lauku gan attiecībās ar Trampu, gan attiecībās ar saviem draugiem un oponentiem vai tiem spēlētājiem, kas viņam šajā laukā būs," uzskaita Sprūds.

"Arī trešais elements – tās ir visas specinstitūcijas, ar kurām attiecības neveidojas īpaši vienkāršas. Kā šīs trīs komandas, kur starp vienām ir plaisa un otrām radniecība, savstarpēji spēs mijiedarboties, radīs jautājumu, vai Tramps spēs spēlēt tāda kā arbitra lomu, visus viņus arī pretnostatot. Vai mēs līdz tam nonāksim – to arī ir grūti teikt, jo, protams, Tramps ir Tramps. Prognozēt līdz galam viņa nostāju un kurā brīdī viņš visu ieguldīto darbu nogalinās ar vienu tvītu – to mēs nekad nezināsim," atzīst eksperts.

Savukārt kāds amerikānis, komentējot Trampa kļūšanu par prezidentu, tviterī rakstīja: "Es ceru, ka Donalds Tramps būs labs prezidents. Jo vēlēties, lai viņam neizdodas, būtu tas pats, kas vēlēties, lai pilots nogāž lidmašīnu, kurā mēs visi esam iekšā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti