"Mēs demonstrējam mūsu nosodījumu pret visu to, kas ir saistīts ar Magņitska aktu. Tas ir politisks lēmums. Tas ir vairāk arī domāts, lai visām pārējām demokrātiskām valstīm, kas ir jau atbalstījušas šāda veida likumprojektu vai arī to pārdomā, parādīt, ka Latvija vienojas ar viņiem," skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība"). Simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosauktus tiesībus aktus šobrīd ir pieņēmušas piecas valstis – ASV, Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva. Tas ļauj šīm valstīm piemērot sankcijas pret personām, kas saistītas ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju.
Magņitskis bija Krievijas jurists, kas 2008.gadā tika arestēts pēc tam, kad bija pārmetis vairākām amatpersonām valsts budžeta izlaupīšanu. Pēc pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā Maskavā pavadīta gada viņš nomira, jo nesaņēma pienācīgu medicīnisko aprūpi. "Cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā ir daudz un dažādi, un droši vien arī citos cietumos ir cilvēktiesību pārkāpumi - kādēļ piepeši šis ir tāds īpašas uzmanības vērts? Nu redziet, līdz šim nav bijis tik apjomīgi piefiksēts, datēti šie cilvēktiesību pārkāpumu veidi. Jo Sergejs Magņitskis pa šīm 358 dienām [ieslodzījumā] ir iesniedzis 400 sūdzības," ieceri par sarakstu pamato Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols (NA).
Latvijai nevēlamo personu sarakstā ir iecerēts iekļaut 49 cilvēkus, kas minēti ASV Magņitska aktā. Pirms pāris nedēļām Lietuvas iekšlietu ministrs arī visām šim personām aizliedza iebraukšanu kaimiņvalstī. Sarakstā ir Magņitska lietas izmeklētāji un tiesneši, kā arī jurista atklātās naudas izlaupīšanas dalībnieki. Taču tajā iekļautas arī citos skandālos ierautas personas. Piemēram, Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins un Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Tāpat sarakstā iekļauti laikrakstā "Novaja Gazeta" pētījumā par geju vajāšanu Čečenijā pieminētie republikas parlamenta spīkers Magomeds Daudovs un Argunas pilsētas policijas priekšnieks Ajubs Katajevs. Arī par Krievijas Federālā drošības dienesta bijušā virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavību Londonā aizdomās turētie Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns.
Saeimas Ārlietu komisijā pret Magņitska saraksta lēmumprojektu balsoja visi trīs "Saskaņas" pārstāvji, jo tā bija izlemts frakcijas apspriedē, stāsta komisijas sekretārs Sergejs Potapkins ("Saskaņa"): "Nav nekādu jautājumu pēc būtības – tie cilvēki, kas minēti sarakstos, ir noziedznieki un, protams, ir jābūt tiesas spriedumam. Bet šodien Latvijai kā valstij ir visi instrumenti, lai tos cilvēkus iekļautu jau esošajos melnajos sarakstos."
Ne tik tehniski ir "Saskaņas" frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča argumenti: "Man kā [politiķim], par kuru balso daudzi krievi Latvijā, ir skaidrs, ka jebkurš nemotivēts, neargumentēts uzbrauciens krieviem Krievijā sāpīgi atsaucas Latvijas krievu sirdīs. Man tas nav pieņemams."
Ārlietu komisijā lēmumprojekts tika atbalstīts tikai ar vienas balss pārsvaru, jo atturēties balsojumā nolēma arī "zaļzemnieks" Valdis Kalnozols, komisijas sēdē to skaidrodams šādi: "Mēs esam maza valsts. Mūs Krievija okupēs pāris soļos. Ne tie pāris tūkstoši karaspēka un pāris simti kaujas tehnikas mums to izdarīs. Nu nemeklējam tos ienaidniekus, nu!"
Līdzīgus argumentus jau nedēļu iepriekš pauda no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, nodēvēdams Magņitska saraksta idejas autorus par "pretvalstiskiem elementiem": "Nu labi, demokrātija Krievijā. A mums no tā labums? A mums no tā būs sliktums. Vienkārši mēs varam labi dzīvot uz Krievijas rēķina. Nē, mēs sakām: nē, mums tas neinteresē! Mēs gribam slikti dzīvot un iegriezt krieviem, ja, ka viņiem tur demokrātija tāpēc būs lielāka vai mazāka. Mušai jāsmejas, zin'. Suņa murgi!"
Kāds Latvijai un katram tās pensionāram no Magņitska saraksta būs labums, gribējis saprast arī deputāts Kalnozols: "Iepriekš, kad es vadīju vairākus uzņēmumus, jebkurā gadījumā direktors, ja viņš sagatavo lēmumu, sagatavo arī SWOT analīzi – ko iegūstam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām, un ko zaudējam, ja mēs šādu lēmumu atbalstām. Šinī brīdī šāda analīze nebija iesniegta, tāpēc es nevaru pieņemt konkrētu lēmumu, es varu tikai atturēties."
"Šis ir tas tradicionālais jautājums par vērtībām un interesēm politikā," šādi raidījumam "de facto" to komentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). "Jūs nevarat iet tikai vienu ceļu, kurā jums ir absolūti intereses: patirgosimies un liksimies mierā par to, kas notiek pasaulē. Ar tādām pašām sekmēm mēs varētu teikt – Krima ir Krievijas sastāvā, Gruzijas problēmas ir Gruzijas līmenī – līdz brīdim, kamēr mēs paši savas neatkarības un drošības kontekstā nokļūsim līdz situācijai, kurā, patiesību sakot, arī mūsu apdraudējumu citas valstis uzskatīs kā nekādā veidā uz tām neattiecošos."
Ārlietu ministrs Rinkēvičs arī uzskata, ka Latvija šobrīd ir izvēlējusies pareizo ceļu Magņitska saraksta ieviešanai, jo arī citās valstīs tas bijis parlamentā pieņemts politisks lēmums. Saeimas balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Gala lēmumu par "persona non grata" sarakstu parlaments aicinās pieņemt valdībai. Iespējamais ceļš – premjera rezolūcija ar šādu uzdevumu ārlietu vai iekšlietu ministram.
"de facto" arī lūdza visām trim Latvijas augstākajām amatpersonām paust personīgo viedokli par to, vai tās atbalsta Magņitska saraksta pieņemšanu. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzreiz pēc koalīcijas sēdes sacīja: "Redzat, bez personiskās nostājas tomēr man ir ļoti svarīga koalīcijas un valdības nostāja. Tāpēc, ņemot vērā arī, ka tāds likums nav gluži jauns izdomāts, tas šobrīd ar šo sarakstu jau ir. Tātad mūsu nostāja arī vienota ir, ka to mēs pieņemsim. (...) Ja es būtu šeit brīvdomātājs, es varbūt varētu atļauties to. Bet es domāju, ka šobrīd nē, mana nostāja ir vienota ar visiem."
"Nekādā gadījumā es nevaru šeit nodalīt savas pozīcijas. Es esmu gan Nacionālās apvienības pārstāve, Saeimas deputāte, gan šajā gadījumā arī Saeimas priekšsēdētāja. Mans viedoklis ir - jā, ka šis solis ir pareizs un tas ir atbalstāms. Es to atbalstu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Atbalsts "Magņitska sarakstam" nāk arī no Rīgas pils. "Latvija vienmēr ir sekojusi līdzi tam, kā starptautiski tiek ieviestas dažādas starptautisko tiesību, tai skaitā arī cilvēktiesību normas dažādās valstīs. Un, protams, ka arī Krievijā daudzas starptautiskās organizācijas ir konstatējušas cilvēktiesību pārkāpumus. Un līdz ar to tas, manuprāt, ir pietiekami loģisks solis, un tas, ka Latvija pašreizējā brīdī par to diskutē un Saeima ir gatava politiski izšķirties par šāda lēmuma pieņemšanu, tas jau kopumā ir atbalstāms," paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Visticamāk, Saeimas vairākuma atbalsts Magņitska saraksta apstiprināšanai būs. Bez šāda simboliska soļa Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir citas iespējas padarīt dzīvi grūtāku tiem, kurus atmaskoja bojāgājušais jurists.
Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau piecus gadus izmeklē kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu. Naudas atmazgāšanas lietā aizdomās turētā statuss joprojām nav piemērots nevienam, un nav arestēti nekādi aktīvi. Policija apgalvo, ka sadarbojas ar ārzemju kolēģiem un citām iestādēm, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Pēc policijas sniegtajiem jaunatklātajiem faktiem FKTK pieprasīja bankām ziņas par darījumiem, naudas plūsmām un kontu izrakstiem. Tagad šī informācija ir nodota ENAP izmeklētājiem.
