Sadaļas Sadaļas

Seksuālas minoritātes – aizvien nepieņemtas un tiesiski neaizsargātas

Veicināt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām, dažādību, seksualitāti, dzimuma identitāti un ar to saistītiem jautājumiem – tas ir viens no mērķiem, ar kuru šonedēļ Latvijā notiek „EuroPride” nedēļa. Tā noslēgsies sestdien ar seksuālo minoritāšu un to atbalstītāju gājienu, kas atkal uzjundījis diskusijas sabiedrībā.

Cīnījas, cīnījās... līdz nogura

Eiropraids ir starptautisks pasākums, kas jau kopš 1992.gada notiek dažādās Eiropas pilsētās. Šogad pirmo reizi Eiropraidu uzņems Rīga, kur tikai pirms desmit gadiem notika pirmais praida gājiens.

Intervijas brīdī psiholoģe Jolanta Cihanoviča ir dzīvoklī, kuru drīzumā plāno pārdot, jo pieņēmusi smagu lēmumu pamest Latviju un pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā. Viņas dzīvesbiedre, par kuru Jolanta plašāk nevēlas stāstīt, nav ES pilsone. Viņas gribēja dzīvot kopā Latvijā, tādēļ Jolantas dzīvesbiedre piecus gadus noformēja uzturēšanās atļauju kā studente.

„Mēs nodzīvojām šeit piecus gadus, maksājot mācību maksu, kas, protams, nevienai no mums nav vajadzīga. Bet nu labi, mēs arī jokojām, ka tik ļoti mīlam viena otru, ka esam gatavas tiešām maksāt naudu par iespēju būt kopā. Viņa arī prot latviski, ļoti daudz mēģināja iedziļināties arī Latvijas kultūrā,” stāsta Cihanoviča. „[Kad pagāja pieci gadi], mēs aizbraucām painteresēties [uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi] par to, kā varētu kārtot pilsonības eksāmenu. Izrādījās, ka nekā, jo gads neskaitās kā gads, ja cilvēks šeit mācās kā students. Tas skaitās kā pusgads.

"Tas nozīmē, ka mums šeit ir jānodzīvo vēl pieci gadi, un ja nekas likumdošanā nemainīsies, tad [dzīvesbiedre] varētu pretendēt uz pilsonību. Tad mēs padomājām, ka tas ir par traku,” par lēmumu pamest Latviju saka Cihanoviča.

Viņa atzīst, ka lēmums aizbraukt nācis smagi, jo vienmēr izjutusi sevi kā piederīgu Latvijai un vēlētos arī turpmāk dzīvot un maksāt nodokļus savā dzimtenē. „Es vienmēr esmu bijusi ļoti patriotiska, jau sākot ar barikādēm un 1990.gadiem, kad mācīju cilvēkiem runāt latviski. Ļoti gribēju, lai cilvēki šeit jūtas labi, zina valodu un kultūru. Bet tagad ir sajūta, ka es pamazām attālinos, un man nav sajūtas, ka atgriezīšos,” atzīst psiholoģe.

Anglijā Jolantu jau gaida viņas meita un daudz draugu, kuri Latviju pametuši dažādu iemeslu dēļ. Viņai žēl, ka valsts politika to veicina, no vienas puses ceļot trauksmi par demogrāfiju, bet no otras – nenākot ne soli pretī. „Mēs jau varam dzemdēt, bet, ja vide ir tāda, kas cilvēku neatbalsta un saka, ka cilvēki mums nav svarīgi, ka mums ir svarīgi tikai standarti, un tikai tad, ja tu pierādi, ka tiem atbilsti, tikai tad tu vari te kaut kā dzīvot… Jā, nu tad tie bērni arī brauks projām,” viņa nosaka.

TM: Likumi ataino sabiedrības vairākuma viedokli

„Es domāju, ka aizbraukšana no Latvijas ir katra cilvēka individuāls lēmums,” tā Cihanovičas lēmumu komentē Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālās apvienība).

„Likumi, kas ir Latvijā, ir visiem vieni rakstīti. Un, ja cilvēks uzskata, ka šīs valsts sabiedrības valdošais noskaņojums, kas attiecīgi ir atspoguļots konstitucionālajā ietvarā un likumos, neatbilst viņa personīgajiem uzskatiem, tad tās ir katra cilvēka brīvas tiesības izvēlēties savu dzīvesvietu atbilstoši cilvēktiesību principiem,” pauž Iesalnieks.

Sabiedrības vairākuma viedoklis ir arguments, ko TM parlamentārais sekretārs min vairākkārt kā iemeslu, kādēļ likumos netiek plānotas izmaiņas viendzimuma pāru tiesiskai aizsardzībai. Arguments neesot bailes vai naids pret seksuālajām minoritātēm, bet sabiedrības vairākuma griba.

„Tā nav kaut kāda viena cilvēka individuāla iegriba, ka likumi Latvijā ir tādi, kādi tie ir. Tā ir Saeimas veidota likuma bāze, tai skaitā Satversmes ietvars, kas ir kolektīvs lēmums, kas caur Saeimas leģitimizāciju vēlēšanu ceļā atspoguļo arī sabiedrības vairākuma uzskatus,” norāda Iesalnieks.

Uz jautājumu, kā TM ieteic rīkoties tādiem pāriem kā, piemēram, Jolantai Cihanovičai ar dzīvesbiedri, Iesalnieks atsaucas uz ministrijas pērn sniegto skaidrojumu seksuālo minoritāšu apvienībai „Mozaīka”, kā tiesiski sakārtot attiecības ārpus laulības.

Taču viendzimuma pāriem tas neatrisina ne uzturēšanās jautājumu dzīvesbiedram no trešās valsts, ne tiesības uz mantojumu vai testamentu, ko var apstrīdēt neatraidāmie mantinieki un pusi no novēlētā pieprasīt sev. Ar pilnvarām un līgumiem neko nevar mainīt arī procesuālajās tiesībās, piemēram, administratīvajā procesā un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru. Tomēr TM ieskatā pašreizējais regulējums ir pietiekams un nav maināms, stingri norāda Iesalnieks.

„TM uzskata, ka tas ir pietiekami. Jo skaidrs, ka ir atsevišķas sfēras, kuras jūs jau minējāt, kuras ir ekskluzīvas laulāto tiesības. Bet tas atbilst arī tam īpašajam statusam, kas laulībai ir Latvijas sabiedrībā un ir nostiprināts Latvijas Satversmes 110.pantā, ka valsts īpaši aizsargā laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni un tā tālāk. Un tās tiesības, ko nav iespējams nokārtot dažādu citu līgumu vai pilnvarojumu formā, ir tās ekskluzīvās laulāto tiesības, kas atbilst šim statusam,” klāsta Iesalnieks.

Sabiedrībā saredz pakāpeniski lielāku iecietību

Pirmais seksuālo minoritāšu rīkotais praida gājiens Latvijā notika pirms 10 gadiem. Pirmos divus gājienus pavadīja agresīvi protesti - dalībniekus apmētāja ar tomātiem, olām un pat izkārnījumiem. Praida rīkotājus un pretiniekus vairāku gadu garumā dokumentēja režisors un žurnālists Kaspars Goba.

Lai gan kopš filmas „[email protected]” pabeigšanas no šīs tēmas attālinājies, Goba tomēr saredz pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

„Man liekas, ka galvenais, ko mēs vairs neredzam publiskajā telpā, ir šie manipulatīvie politiķu izteikumi, un arī mediji, manuprāt, ir kļuvuši nobriedušāki,” vērtē Goba. „Mediji vairs neeskalē konfliktu un nedod vārdu kaut kādiem jocīgiem cilvēkiem, kuru viedoklis vispār nekad neparādītos publiskajā telpā, ja nebūtu praida tēmas,” viņš saka.

Režisors cer, ka savs nopelns tur ir arī filmai „[email protected]”, kam izdevies pie viena galda apsēdināt abas naidīgās puses un piedzīvot, ka „No Pride” kustības vadītājs atvainojas cietušajiem gājiena dalībniekiem. „Tas, kas ir labi, manuprāt, ka Latvijas sabiedrībā cilvēki ir sapratuši – tā vairs nevar, nu tā nedara. Viņi vairs nepiekrīt tādiem blēžiem, kas aicina uz naidu un neiecietību aiz kaut kādiem ģimenes vai ticības lozungiem,” saka Goba.

Tiesiskā aizsardzība nereģistrētā kopdzīvē - bez progresa

Taču ar likumu izmaiņām situācija ir mazāk cerīga. Pirms četriem gadiem Konsultatīvo padomi par partnerattiecību tiesisko regulējumu izveidoja Tiesībsarga birojs.

Lai gan padome neatbalstīja „Mozaīkas” ierosināto „Reģistrēto partnerattiecību likumu”, Saeimai tika nosūtīti ierosinājumi par grozījumiem vairāk nekā 10 likumos, lai paplašinātu tiesisko aizsardzību nereģistrētā kopdzīvē. Taču tur arī viss apstājās.

Par to nožēlu pauž tiesībsargs Juris Jansons, lai gan atzīst, ka pašlaik šis jautājums nav biroja prioritāte. „Nenotiek kvalitatīvs un godīgs dialogs ar sabiedrību. Daudzos jautājumos, kas ir arī mūsu prioritāte, esmu ievērojuši, ka politiķi diezgan ciniski spēlējas ar sabiedrības viedokli, cenšoties sabiedrības viedokli pakļaut savai dienas kārtībai (..) Nedrīkstētu būt tā – „Nu, jā, šoreiz mums šis viedoklis nav ērts, tad mēs to noliekam malā”,” uzsver Jansons.

Iespējams, diskusijas par partnerattiecību reģistrāciju atkal Saeimas dienaskārtībā atgriezīsies rudenī, jo šovasar gaismu ieraudzīs divi apjomīgi pētījumi par juridiskiem sarežģījumiem nereģistrētā kopdzīvē. Iespējams, tiks savākts arī pietiekami daudz balsu par kopdzīves likumu portālā „manabalss.lv”.

Tikmēr Cihanoviča ar dzīvesbiedri likumdevēju debates vēros jau no attāluma. Viņa cer, ka pienāks laiks, kad Latvijas sabiedrība priecāsies par cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt Latvijā un reģistrēt savu kopdzīvi neatkarīgi no dzimuma.

Ziņots, ka šonedēļ Rīgā ir "Eiropraida" nedēļa, kas noslēgsies sestdien ar gājienu Rīgas centrā.

Tikmēr vairākās citās Eiropas valstīs viendzimuma partnerattiecības un laulības ir atļautas. Nesen šo valstu sarakstam pievienojās arī Īrija, kuras iedzīvotāji referendumā ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja attiecīgas izmaiņas konstitūcijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt