"Mums atkal un atkal ir jāatsit kolektīvo Rietumu uzbrukums. Neticami, bet fakts. Mums atkal draud ar Vācijas tankiem "Leopard"," apgalvoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kad pirms pāris nedēļām uzstājās pasākumā par godu Staļingradas kaujas 80. gadadienai. Tas bija viens no Otrā pasaules kara izšķirošajiem notikumiem, kurā nacistiskās Vācijas armija cieta smagus zaudējumus. Putins piemiņas pasākumā vilka paralēles ar mūsdienām, kad Krievijai atkal esot jācīnās pret kolektīvo Rietumu agresiju.
Viens no galvenajiem Krievijas propagandistiem Dmitrijs Kiseļevs valsts centrālajā telekanālā "Rossija 1" Putina melus atstāstīja vēl tiešāk: "Toreiz, pirms 80 gadiem, tieši Staļingradā mēs atsitām kolektīvo Rietumu uzbrukumu mūsu valstij. Kurš tikai nesekoja vāciešiem līdz Volgai! Nacistiskās Vācijas pusē bija visa Eiropa."
Patiesībā pret PSRS toreizējā Staļingradā kopā ar nacistiskās Vācijas armiju cīnījās tikai dažas tās sabiedrotās valstis. Ne tuvu ne visa Eiropa vai visi Rietumi. Jau 1942. gada sākumā vēl pirms Staļingradas kaujas 26 pasaules valstis, ieskaitot ASV, Lielbritāniju un PSRS, bija oficiāli nostiprinājušas aliansi pret nacistisko Vāciju.
Putina paustais raksturo to, kā aizvadītā gada laikā Krievija attīstījusi vēstures faktu sagrozīšanu un neesošu notikumu izdomāšanu. Šādu piemēru nav maz.
Kara sākumā svarīgs Krievijas arguments bija ASV it kā piederošas un slepenas biolaboratorijas Ukrainas teritorijā. Šos melus tolaik izplatīja arī Kremļa naratīvu atkārtotāji Latvijā, piemēram, kādreizējais publicists, tagad partijas "Latvija pirmajā vietā" deputātes Ramonas Petravičas palīgs Māris Ruks.
"Tad pirmie triecieni, ja nemaldos, agrā rītā piecos bija vērsti tieši uz vietām, kur pēc amerikāņu apskatnieku uzskatiem ir tieši izvietotas amerikāņu bioloģiskās laboratorijas. Pirmie triecieni – tās kaut kur ir pie bāzēm militārajām, es pieļauju – tieši pa šīm bioloģiskajam laboratorijām," skaidroja Ruks.
Tagad Latvijā Kremļa safabricētais vēstījums par biolaboratorijām vismaz publiski tik bieži vairs neizskan. Taču Krievijas retorikā tas ir papildināts pat ar jaunām idejām.
Vēl nupat Krievijas kanāli vēstīja, ka Pentagons jeb ASV Aizsardzības ministrija savus bioloģiskos ieročus plāno testēt uz Ukrainas un citu Krievijai pieguļošo valstu iedzīvotājiem. Turklāt jau tagad amerikāņi ievadot dažādus vīrusus un narkotikas ukraiņu karavīru organismos. Savukārt Ukrainas armija rādīta kā necilvēki, kas vēlas nogalināt jebkurām metodēm. Lūk, fragments no kāda maldu video: "Pēdējās dienās parādījušies video, kuros ukraiņu karavīri apgādā bezpilotu lidmašīnas ar kaut ko līdzīgu kannām ar kādu ķīmisku vielu. Mēs nezinām. Parādījās citi video, kuros redzams, kā šie bezpilotu lidaparāti met šīs kannas uz krievu karavīriem."
Šajā video ukraiņus ķīmisko ieroču izmantošanā bez jebkādiem pierādījumiem vaino Kremlim lojālais kādreizējais ASV militārists Skots Riters. Krievija viņu regulāri izmanto, lai tās dezinformācija skanētu ticamāk.
Lai gan Krievija jau gada garumā nežēlīgi uzbrūk Ukrainai, tā kā īsto agresoru rāda Amerikas Savienotās Valstis un NATO. Amerikāņi neļaujot nonākt pie miera, bet liela daļa sabiedrības Ukrainā tieši to vēloties. Turklāt Rietumi šo agresiju plānojot pastiprināt. Piemēram, pirms dažām dienām Krievijas ziņu aģentūra "Tass" rakstīja, ka ASV plāno sūtīt karā Eiropas valstu karavīrus, jo Ukrainai sākot pietrūkt "lielgabalu gaļas".
Krievija un Baltkrievija ar dezinformāciju uzbrūk visām valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Arī Latvijai. Īpaši pēc lēmuma nojaukt pieminekli Pārdaugavā. Nedēļām nacistisku ideju aizstāvēšana tika pārmesta gan Valsts prezidentam Egilam Levitam, gan Latvijas valstij kopumā.
"Pēc iepazīšanās ar Latvijas prezidenta biogrāfiju viņa attieksme pret krievu valodu un krieviem jau vairs nerada nekādus jautājumus. Tāpēc arī Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir tik augstā līmenī."
Pēdējā laikā Krievijas kanālos uzsvērtas ekonomiskās grūtības, ar kurām Latvijai un pārējām Baltijas valstīm esot jācīnās to rusofobijas dēļ.
Vēl biežāk Kremļa melīgu apgalvojumu mērķis ir Polija. Poļi uzņēmuši visvairāk kara bēgļu un dāsni palīdz Ukrainai arī citos veidos. Krievijas propaganda visiem spēkiem mēģina parādīt, ka Polija vēlas par to saņemt savu "atlīdzību" un iegūt jaunas zemes.
"Polija vāc Eiropas lielāko armiju, kas būs pārāka gan par Francijas, gan Ukrainas. Bet kur gaidīt triecienu? Pret ko Varšava gatavojas karot? Kurp var doties karaspēks – uz Baltkrievijas robežām vai Rietumukrainu?"
Jau drīz pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas propaganda izplatīja izdomātus stāstus, ka Polija atbalsta Ukrainu, jo plāno apmaiņā saņemt vai okupēt daļu tās teritorijas, un Polija jau ievedusi Ukrainā savu karaspēku. Eiropas Komisijas paspārnē strādājošie dezinformācijas uzraugi konstatējuši, kā šīs teorijas tiek arvien papildinātas ar jauniem izgudrojumiem. Piemēram, decembrī Krievijas propagandas kanāls "Sputnik" Baltkrievijā vēstīja, ka poļi gaida iespēju ne tikai pārņemt Rietumukrainu, bet arī Baltkrieviju, Lietuvu, daļu no Vācijas, Čehijas un Slovākijas. Savukārt janvārī – ka Polijas valdība plāno sagrābt Kaļiņingradu un uzbrukt Maskavai. Bet Krievijas laikraksts "Moskovskij Komsomolec" nupat rakstīja, ka Polijā tiek meklēti brīvprātīgie "Leopard" tanku apkalpei.
Nav iespējams uzskaitīt visus melus, ko Krievija izplatījusi aizvadītā gada laikā. No kara noliegšanas līdz pašu ukraiņu vainošanai pierādītās Krievijas armijas zvērībās Mariupolē, Bučā, Dnipro un citur. No idejas, ka iedomātais ienaidnieks plāno izmantot atomieročus, līdz apgalvojumam, ka Ukraina kā valsts vispār nepastāv.
Krievijas propaganda atrod dzirdīgas ausis arī Latvijā. Anonīmi sociālo mediju profili regulāri izplata maldinošus video un ierakstus par Krievijas sākto karu pret Ukrainu, un diemžēl tie kļūst populāri arī Latvijā.
