Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dzīve Krievijā - sankciju cilpā"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dzīve Krievijā - sankciju cilpā" 2. sērija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dzīve Krievijā - sankciju cilpā"

Paralēlais imports, problēmas auto tirgū, bet plaša telefonu izvēle. «Aizliegtais paņēmiens» par dzīvi Krievijā sankciju cilpā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vētīja, kāda Krievijā ir cilvēku ikdienas dzīve no ekonomiskā skatupunkta Rietumu sankciju ietekmē deviņus mēnešus pēc kara sākšanas Ukrainā.

Pēc 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, sekoja virkne Rietumu valstu sankciju kārtu, un par novēršanos no Krievijas paziņo arī daudzas rietumvalstu, tostarp Latvijas, kompānijas. Sadarbību ar Krieviju pārtrauca arī kultūras jomas pārstāvji.

Raidījums aprēķinos izmanto valūtas kursu: viens eiro – 64 Krievijas rubļi. Tā pašlaik ir faktiskā cena valūtas apmaiņas punktos.

Ienākumi – algas un pensijas

Krievijas iedzīvotāju ienākumi – cik lielas ir algas un pensijas? Par to raidījumam zināja pastāstīt kāds avots, kurš apzinājis savus draugus un radiniekus dažādās Krievijas pilsētās:

"Mana māte ir bijusī militārpersona. Viņa aizgāja pensijā 42 gadu vecumā. Viņas pensija ir 29 000 rubļu mēnesī. Tagad viņa vēl strādā veikalā par kasieri un saņem papildus12 000 rubļu mēnesī." Kopā 41 000 rubļu jeb 640 eiro.

"Mana vecmāmiņa ir bijusī krievu valodas un literatūras skolotāja un ir pensijā jau 15 gadus. Viņas pensija ir aptuveni 12 000 rubļu." Tie ir 187 eiro.

"Zvanu centra operators Mordovijas Republikā, Saranskas pilsētā, saņem 10 150 rubļu plus prēmiju vēl 3000 rubļu." Kopā aptuveni 13 000 rubļu jeb 203 eiro.

"Mana draudzene strādā par medmāsu valsts slimnīcā. Viņas alga mēnesī ir 25 000 rubļu." Tie ir 390 eiro.

"Manikīre Maskavā mēnesī var nopelnīt pat 150 000 rubļu, ja strādā neoficiāli." Tie ir vairāk nekā divi tūkstoši eiro.

Jāpiebilst, ka Krievijā ir milzīgas ienākumu atšķirības, it īpaši salīdzinot reģionus ar Maskavu un citām lielajām pilsētām.

Situāciju skaidro un komentē ekonomists, Krievijas augstākās ekonomikas skolas pasniedzējs Igors Lipsics: "Krievijā ir ap 147 miljoniem iedzīvotāju, no tiem apmēram 40% – 50, 60 miljoni – ir diezgan nabadzīgi cilvēki, kuriem ienākumu līmenis ir kā 90. gados. No tiem vēl 20 miljoni vispār ir, tā teikt, nabagi. Viņu ienākumi ir pat mazāki nekā izdzīvošanas minimums. 40 miljoni ir ļoti nabadzīgi, un, lūk, jums 60 miljoni no 147 miljoniem krievu Krievijā. Atlikušie 80 miljoni arī nav ļoti bagāti."

Vidējā vecuma pensija Krievijā no šī gada janvāra ir 18 tūkstoši rubļu jeb 280 eiro mēnesī. Pensijas arī būtiski neatšķiras pa reģioniem.

Tikmēr vidējā alga šogad augustā bija 59 tūkstoši rubļu jeb 920 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Maskavā tie ir vidēji 111 tūkstoši rubļu jeb 1700 eiro, bet Latvijai tuvākajā Pleskavas apgabalā – tikai 34 tūkstoši rubļu jeb aptuveni 500 eiro.

Kopš februāra šie rādītāji būtiski nav mainījušies. Pārsteidzošs ir bezdarba rādītājs, kas šogad septembrī Krievijā bija tikai 3,9%. Salīdzinājumam – Latvijā – 5,7% bezdarbs.

Krievijas ekonomistam ir divi skaidrojumi: "Daļa cilvēku, kas varēja zaudēt darbu, vienkārši tā vietā aizgāja armijā. (..) Simtiem tūkstošu cilvēku aizgāja armijā, un vēl simtiem tūkstošu no Krievijas steidzami aizbrauca." Lai arī daudzi uzņēmumi sāk izjust grūtības, ar darbinieku atlaišanu vēl nesteidzas. "Līdz pēdējam uzņēmumi cenšas neatlaist darbiniekus, jo cilvēki cer, ka viss sakārtosies. Darbiniekus laiž atvaļinājumos, bet arī tas nevar būt bezgalīgi," skaidroja Lipsics.

Tāpat liela daļa cilvēku strādā valsts sektorā. Intereses pēc "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās darba sludinājumu portālā. Piedāvājumu netrūkst – daudz vajadzīgi menedžeri, programmētāji un arī pārdevēji.

Piemēram, pārdevēju meklē Krievijas modes apģērbu veikalu tīkls "Sniega karaliene" veikalam ar nosaukumu "Jaunā Rīga", piedāvātā alga 80 tūkstoši rubļu jeb 1250 eiro "uz rokas". Savukārt pārtikas veikalā "Da!" kasierim algā sola 60 tūkstošus rubļu jeb 1000 eiro "uz rokas".

Jāatzīst, Rīgā tik dāsni pārdevējiem nemaksā, un 1000 eiro ir aptuveni Latvijas vidējā alga pēc nodokļu nomaksas.

Pārtikas cenas

Ko par 1000 eiro var nopirkt Rīgā un ko Maskavā? LTV raidījums salīdzināja pārtikas cenas – Rīgā veikalā "Rimi" tirdzniecības centrā "Origo", Maskavā pārtikas veikalu internetā "Yandex Market", ko izmanto daudzi maskavieši.

  • Desmit olas – zemākā cena Maskavas veikalā 1,03 eiro, Rīgā 1,39 eiro.
  • Piens, tauku saturs 2,5%, viens litrs – Maskavā 0,81, Rīgā 0,68 eiro.
  • Skābais krējums, 20% – Maskavā 300 gramu 1,48 eiro, Rīgā 500 gramu 2,15 eiro.
  • Siers, 200 grami, tauku saturs ap 26% – Maskavā 1,95 eiro, Rīgā 2,55 eiro.
  • Vistas fileja – Maskavā 800 gramu 5,54 eiro, Rīgā 500 gramu 3,49 eiro.
  • Malta cūkgaļa – Maskavā 400 gramu 2,23 eiro, Rīgā 500 gramu 2,69 eiro.
  • Kartupeļi – Maskavā 0,53 eiro, Rīgā 0,55 eiro.
  • Cukurs, viens kilograms – Maskavā 1,03 eiro, Rīgā 1,25 eiro.
  • Saulespuķu eļļa, rafinēta, viens litrs – Maskavā 1,89 eiro, Rīgā 2,99 eiro.
  • Makaroni, spirāles – Maskavā 0,92 eiro 450 grami, Rīgā 500 gramu 0,51 eiro.

Daži produkti ir dārgāki Maskavā, citi – Rīgā, bet kopumā samērā līdzīgi, bet tas, kas pārsteidz, ir Rietumu zīmolu pieejamība Maskavā:

  • Kafija "Paulig President" – Maskavā 250 gramu 5,23 eiro, Rīgā 500 gramu – 9,49 eiro.
  • "Coca Cola", 0,33 litri – Maskavā 1,19 eiro, Rīgā 0,95 eiro.
  • "Kinder Surprise" ola – Maskavā 1,79 eiro, Rīgā 1,19 eiro.
  • "Ritter Sport" tumšā šokolāde ar riekstiem – Maskavā 2,70 eiro, Rīgā 2,19 eiro.
  • "Snickers" – Maskavā 80 gramu 1,14 eiro, Rīgā 112 gramu 1,48 eiro.
  • Košļenes "Orbit" ar arbūza garšu – Maskavā 0,70 eiro, Rīgā 0,77 eiro.

Tātad lielākoties Rietumu zīmolu precēm cenas ir līdzīgas vai pat Maskavā augstākas. Iespējams, daļa šīs produkcijas Krievijā tiek ievesta caur kaimiņvalstīm ar paralēlā importa palīdzību, proti, Rietumos ražotās preces paredzētas vienai valstij, bet nonāk līdz Krievijas tirgum.

Oficiālie dati liecina par 9% kāpumu Krievijas pārtikas cenām kopš gada sākuma. Tikmēr Latvijā kāpums par 23,4%. Galvenā atšķirība saistāma ar energoresursu izmaksām.

Krievijas ekonomists gan zināja stāstīt, ka patērētāji Krievijā sākuši iepirkties arī taupīgāk: "Daudzas preces iet caur paralēlo importu, bet tas tad ir dārgāk, ilgāk, sarežģītāk, un līdz ar to vajag paaugstināt cenas, lai savilktu kaut kā galus. Bet palielināt cenas tomēr nevar. Pircēji dodas uz pašu lētāko iepirkšanās vietu, un citos veikalos viņu kļūst mazāk.

Cilvēki vairs nav pirktspējīgi, tāpēc arī inflācijas rādītāji iet uz leju."

Lipsics prognozē, ka pārtikas izvēle Krievijā kļūs šaurāka: "Pēdējos gados Krievijā ļoti attīstījās pārtikas veikalu tīkls "Azbuka vkusa", kas bija vairāk domāts turīgākiem cilvēkiem, jo tur bija ļoti laba, kvalitatīva prece. Tagad veikalu tīkls ir nonācis nelaimē." Tas jau novērojams apģērbu veikalu jomā.

Mājoklis

Īrēt dzīvokli Maskavā nav lēts prieks. Centrā, Maskavas vēsturiskajā daļā, Vecā Arbata rajonā 37 kvadrātmetru dzīvokļa īre – 60 tūkstoši rubļu jeb 1000 eiro.

Savukārt 48 kvadrātmetru dzīvoklis ar ne pārāk pievilcīgu iekārtojumu, bez virtuves iekārtas Beskudņikovas rajonā (no Vecā Arbata aptuveni stundas braucienā ar sabiedrisko transportu) maksā 30 tūkstošu rubļu jeb 470 eiro mēnesī. Rīgā kā analogs šādai vietai varētu būt Vecmīlgrāvis, kur dzīvokli bez mēbelēm un remonta var noīrēt par 180 eiro mēnesī.

Vēl tālāk no centra – Shodņā aiz Himkiem, netālu no Šerementjevas lidostas – piedāvā 42 kvadrātmetru tīri glītu dzīvokli ar īres cenu 580 eiro mēnesī.

Lai arī īpašumu īre, salīdzinot ar Rīgu, Maskavā ir ievērojami dārgāka, komunālie rēķini ir krietni mazāki gan Maskavā, gan arī citur Krievijā. Piemēram, cena par elektrību Maskavā ir 6,17 rubļi jeb 0,10 eiro par vienu kilovatstundu, Latvijā bez pārvades caurmērā četras reizes dārgāk – aptuveni 0,40 eiro, bet ar valsts atbalstu 0,16 eiro par kilovatstundu. Dabasgāzes cena, kas lielā mērā ietekmē arī apkures rēķinus, Maskavā ir 0,10 eiro par kubikmetru, bet Latvijā – 1,82 eiro.

Kopumā gan nekustamo īpašumu tirgu cenas šogad ir kļuvušas pat zemākas, norādīja Lipsics. Daudzi, pametot Krieviju, cenšas atbrīvoties no saviem īpašumiem. Taču ar pirkšanu arī nav vienkārši. "Cilvēki baidās ņemt hipotēku. Tu paņemsi hipotēku, bet arī tavu vīru var paņemt karot Ukrainas teritorijā. Ja viņš ies bojā, tad kā tu dzēsīsi to hipotēku," pauda Krievijas ekonomists.

Degviela un auto

Lieta, ar ko noteikti Krievija var lepoties, ir nemainīgi zemā degvielas cena. 95. markas benzīns Maskavā maksā vidēji 80 centus litrā, dīzeļdegviela – 85 centus litrā. Bet kur lai to lej? Te Krievijā jau nopietnas problēmas, lai gan uz Krieviju drīkst eksportēt auto vērtībā zem 50 tūkstošiem eiro, kas neskaitās luksusa prece.

Piemēram, Latvijā "Opel Mokka" ar 1,4 litru motoru un 105 tūkstošu kilometru nobraukumu pārdod par 9500 eiro. Tikmēr Krievijā lietotu auto sludinājumu portālā 2015. gada "Opel Mokka" ar 1,4 litru motoru un teju identisku nobraukumu maksā 1,114 miljonus rubļu jeb 18 tūkstošus eiro. Sanāk gandrīz divreiz dārgāk.

Savukārt, ja kāds grib jaunu zināmas Rietumu markas auto, tad var dabūt to, kas nav izpārdots, bet vairs ne gluži pasūtīt jaunu. Sarunā ar "Opel" salonu Maskavā izrādās – izvēlei ir tikai divi modeļi: "Jā, viss pareizi, diemžēl Eiropā piegādes tagad ir apturētas. Un tāpēc piedāvāt neko citu nevarēsim. (..) Eiropa ar mums nedraudzējas. (..) Kamēr notiek karadarbība, nekas nav zināms. Kad beigsies, tad varbūt sadraudzēsimies, salabsim."

Uz vietas salonā ir jauns "Opel Crosland" par 2,200 miljoniem rubļu jeb aptuveni 35 tūkstošiem eiro. Latvijā tieši tāds pats modelis maksā 22,5 tūkstošus ar PVN.

Vai var tikt pie Rietumu luksus klases auto, kas pārsniedz ar sankcijām noteikto 50 tūkstošu eiro slieksni? Apzvanot vairākus auto salonus, dažviet atsaka, bet citur talkā nāk paralēlais imports caur Kazahstānu. Vēl citā salonā piedāvā knapi lietotu "Mercedes Benz" CLA 45 AMG, kas Latvijā maksā 67 tūkstošus eiro, par 8,5 miljoniem rubļu jeb 134 tūkstošiem eiro. Teju divas reizes dārgāk nekā Latvijā.

Šāda aina ir visā Krievijas auto tirgū – automašīnas ir deficīts, un cenas ir augušas. Galvenais iemesls – Eiropas, ASV, arī Japānas autoražotāji oficiāli uz Krieviju vairs nesūta un Krievijā neražo.

Bet braukt pašiem pēc auto no Eiropas īsti arī nav reāli. Situāciju skaidroja Krievijas auto tirgus eksperts, analītiskās aģentūras "Avtostat" direktors Sergejs Ceļikovs: "Jebkuru auto, kas ir zem 50 000 eiro, var nopirkt Eiropā un atvest uz Krieviju. Bet tam ir nepieciešams kaut kā pārskaitīt naudu, jo Krievijas bankas nepārskaita. (..) Tad kaut kā jāaizlido uz Eiropu, bet tiešo lidojumu nav, jācenšas tikt caur Turciju. Pēc tam vēl visa dokumentācijas kārtošana, arī ar muitu. Viss ir iespējams, bet viss ir ļoti sarežģīti un dārgi. (..) Ir bijuši arī laiki, kad Krievijā mašīnu cenas bija zemākas nekā Eiropā. Arī zīmolu auto cenas. Tagad gan viss mainījies par 180 grādiem."

Tātad viena no lielākajām problēmām ir norēķini, jo sankciju ietvaros Krievijas bankas ir atslēgtas no starptautiskās SWIFT.

Auto eksperts aplēsis, ka, salīdzinot ar pērno gadu, auto tirgus ir krities par aptuveni 60%. Tas gan vēl turas uz neizpārdoto auto rēķina, kā arī uz pašmāju markām "Lada" un "Vaz", kā arī uz ķīniešu auto zīmoliem "Cherry", "Haval", "Geely".

"Ķīnas mašīnas tiek piegādātas arī tagad un pa tiešo no Ķīnas. Ir arī auto, kas tiek komplektēti, montēti Krievijā. Piemēram, "Geely" auto komplektē Baltkrievijā, divus esošos modeļus, un būs vēl jaunas izlaides. Un Baltkrievija piegādā Krievijai. Savukārt "Cherry" pa tiešo tiek piegādāts, kā arī vēl virkne citu zīmolu, bet mazākos apjomos," pastāstīja Ceļikovs.

Ar to gan ir par maz, un tas neatceļ auto dārdzību. Arī paralēlā importa apjomi neesot lieli salīdzinājumā ar agrāko piegāžu apjomiem no oficiāliem izplatītājiem.

Krievijas presē pavīdējušas versijas, ka automašīnas varētu importēt no Vjetnamas, no Indijas vai pat no Āfrikas valsts Ugandas. Tiesa, Vjetnamas mašīna "Vinfast lux a 2.0" maksājot ap 74 tūkstošiem eiro, kas ir pārāk dārgi.

Tiesa, par jau esošu auto detaļām satraukuma īsti neesot. "Autoparks Krievijā ir pietiekami liels, jo Krievijas teritorijā ir apmēram 45 miljoni auto. Ar ekspluatāciju lielu problēmu nav, jo ar visu, kas saistīts ar tehnisko apkopi, parastiem remontiem, detaļu piegādēm, problēmu servisiem nav. Kaut kādās atsevišķās pozīcijās – lukturi, stikls vai vēl kaut kas – var būt ar lielu piegādes laiku. Un tie zīmoli, kas aiziet no Krievijas tirgus vai jau aizgājuši, tur ir problēmas ar garantiju pienākumiem, garantiju darbu izpildēm. Ja salūst šāds auto, var nākties gaidīt kādus trīs, četrus mēnešus. Bet tās ir vienreizējas situācijas, ne masveida," skaidroja Ceļikovs.

Elektronika 

Bet auto sektors nav vienīgais, kurā Krievija pati neko konkurētspējīgu neražo un iedzīvotājiem nākas maksāt dārgāk. Līdzīgs stāsts arī par televizoriem.

"Yandex" interneta veikalā pieejami vairāki Dienvidkorejas firmas "LG" televizori:

  • "LG" modelis "UHD", 50 collas – Krievijā 49 590 rubļi jeb 775 eiro, Latvijā 380 eiro.
  • "LG" modelis "QNED", 55 collas – Krievijā 96 990 rubļi jeb 1515 eiro, Latvijā tāds 800 eiro.

Augstās cenas saista ar to, ka arī "LG" televizori Krievijā ienāk pa apkārtceļiem, kas maksā papildu naudu.

Spilgta aina Krievijā ir ar mobilajiem telefoniem. 2. martā ASV kompānija "Apple" paziņo, ka aptur savu produktu pārdošanu Krievijā, un ar līdzīgu paziņojumu nāca klajā arī Dienvidkorejas gigants "Samsung". Mēnesi vēlāk vācu medijs "Deutsche Welle" ziņoja, ka Krievijā jaunu "Apple" un "Samsung" viedtālruņu krājumi ir pietiekami līdz jūnijam.

Taču izrādās – Krievijas mobilo sakaru operatora "MTS" interneta veikalā pārdošanas līderis ir "Apple iPhone 14 Pro", pieejami arī visi "Samsung" modeļi. Arī mobilā operatora "Megafon" mājaslapā pieejami visi "iPhone" pēc kārtas, un to iegādei var pat izmantot līzingu, ko finansē "Sber" jeb Krievijas krājbanka, kuras lielākā daļa akciju pieder Krievijas Nacionālās labklājības fondam jeb Krievijas Finanšu ministrijai.

Piezvanot uz "Megafon" interneta veikalu, operators zināja stāstīt par tā saukto paralēlo importu: "Šī prece ir domāta paralēlām valstīm. Prece ir sertificēta, ražota Ķīnā. 2022. gada septembrī bija starta pārdošana, un dotajā brīdī strādā pilnā apjomā bez kādām problēmām Krievijas teritorijā. (..) Problēmas būs tikai tiem pielikumiem, kurus uzliek pats "Apple". (..) Tas absolūti ir oriģināls telefons. Tas vienkārši ir ražots citām valstīm, ne Krievijai. Bet strādāt tas strādās." Turklāt "Megafon" sola viena gada garantiju.

Mobilo sakaru operators "Megafon" pieder Krievijas miljardierim un oligarham Ališeram Usmanovam, ko Eiropas Savienība un arī ASV pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā iekļāva sankciju sarakstā.

Kā ar cenām? "iPhone" 14 ar 128 gigabaitu atmiņu Latvijā pie operatora "LMT" maksā 1014 eiro, bet Krievijā "Megafon" veikalā 77,99 tūkstošus rubļu jeb 1220 eiro.

Tikmēr ķīniešu zīmola "Xiaomi" telefons "Lite Ne 5G" ar 128 gigabaitu atmiņu Latvijā pie LMT maksā 359 eiro, bet Krievijā pie "Megafon" – 25 tūkstošus rubļu jeb 390 eiro.

Paralēlais imports

Tātad paralēlais imports pašlaik ir viens no Krievijas pamata risinājumiem dažādu šķēršļu apiešanai, lai arī preces līdz ar to ir dārgākas.

Krievijas ekonomists Igors Lipsics uzskata, ka tas nav uz ilgu laiku un ar to arī nevar atrisināt visu: "Tu neievedīsi lidmašīnu ar paralēlo importu, tu neievedīsi dzinēju, neievedīsi serveri kā paralēlo importu, jo viss ir izsekojams. Arī dators, jo daudzām ierīcēm ir programma, caur kuru var izsekot, kur tas tiek ieslēgts, un, ja to konstatē Krievijā, tā iekārta tiek bloķēta un tu izmantot to nevari. (..) Krievijai blakus esošās valstis sāk baidīties un baidās no otrreizējām sankcijām. Tikko kā uzliktas atkārtotas sankcijas vairākiem ārvalstu uzņēmumiem, tostarp vienam uzņēmumam no Armēnijas, par to, ka piedalījies piegāžu posmos. Tā teikt, parādīja, kas notiks ar tiem, kas tirgosies Krievijā."

Te jāatzīmē, ka, piemēram, ASV nav noteikusi nekādas sankcijas attiecībā uz mobilo telefonu pārdošanu Krievijai, tas bija paša uzņēmuma "Apple" solis. Bet, ja nav oficiālu sankciju, tad nevar būt arī otrreizējās sankcijas.

Atpūta

Attiecībā uz lidošanu spēkā ir bargas sankcijas. Krievijas lidmašīnas pāri Eiropas Savienības valstīm lidot nedrīkst, un Eiropa nedrīkst Krievijai piegādāt nekādas lidmašīnu detaļas. Turklāt Krievijas iedzīvotāji tikt pie Šengenas vīzām var tikai ar ļoti pamatotiem argumentiem saistībā ar bērniem, dzīvesbiedriem.

Tas nozīmē, ka gadu mija Parīzē pie Eifeļa torņa nekādi nesanāk. Tas secināms, apzvanot vairākas firmas, kas piedāvā ceļojumus. Uz Eiropu tikt neizdodas, bet piedāvājumā ir braucieni uz Ēģipti, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Ja grib sagaidīt Jauno gadu Dubaijā, tas maksās 100 tūkstošus rubļu jeb aptuveni pusotru tūkstoti eiro vienam cilvēkam. Bet pēc Jaunā gada brauciens uz Stambulu maksā 120 tūkstošus rubļu diviem cilvēkiem. Jā, Turcija aizvien viesus no Krievijas ļoti gaida, un aviokompānija "Turkish Airlines" piedāvā avioreisu Maskava–Parīze, vienīgi vajag Šengenas vīzu un lidojums ar pārsēšanos Stambulā; un kopā desmit stundas.

Sarežģīti. Varbūt vienkārši aiziet ar bērniem uz kino? Pašreizējais ārvalstu filmu repertuārs Rīgas kinoteātros visnotaļ plašs. Bet Maskavas kinoteātros neizrāda nevienu no filmām, kas saistītas ar redzamām ASV filmu studijām, kas atteikušās iznomāt filmas Krievijā.

Tiesa, Krievijā nav pilnībā palikusi bez ārvalstu kino. Maskavas kinoteātra "Pionieris" repertuārā lielākoties ir pašmāju filmas, bet līdzās ir arī Austrālijas filma "Nitrams", ir korejiešu filma, arī viena zviedru filma un ir arī filma "Blefotājs", kuras ražotājs ir Lielbritānijas studija "Sky Cinema". Neizpaliek arī filmu nelegāla skatīšanās.

Savukārt pētot Krievijas popmūzikas koncertu afišu, uzkrītoši neviena Rietumu mākslinieka, toties plaša plejāde ar pašmāju māksliniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti