Krievijas redzamākā opozicionāra Alekseja Navaļnija paziņa Petrs Oficerovs, kurš līdzās viņam sēdās uz apsūdzēto sola, intervijā Latvijas Radio 4 pauž, ka pret viņiem ierosinātā lieta, visticamāk, tomēr beigsies ar reālu apcietinājumu. Iepriekš Navaļnijs un Oficerovs šajā lietā bija notiesāti, taču jau nākamajā dienā tiesa nolēma viņus atbrīvot.
Krievijas pilsētā Kirovā joprojām turpinās tiesas prāva pret Maskavas mēra amata kandidātu Aļekseju Navaļniju. Navaļnijs un viņa paziņa Petrs Oficerovs ir apsūdzēti par uzņēmuma Kirovles īpašuma izkrāpšanu. Gan Navaļnijs, gan Oficerovs, kā arī liela daļa opozīcijas aktīvistu uzskata šo kriminālprocesu par politisku.
Jūlijā abiem vīriešiem tika piespriests reāls cietumsods; Navaļniju un Oficerovu apcietināja tiesas zālē. Bet jau nākamajā dienā tas pats prokurors, kurš pieprasīja apcietināšanu, lūdza abus apsūdzētos atbrīvot līdz apelācijas procesa beigām. Tagad gan Navaļnijs, gan Oficerovs aktīvi piedalās priekšvēlēšanu kampaņā.
Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva satika Petru Oficerovu citā Maskavas pilsētas tiesā. Tur tiek izskatīta tā sauktā "Bolotnajas laukuma prāva", kurā 27 cilvēki tiek apsūdzēti masu nemieru celšanā 2012.gada maija protesta akcijas laikā.
Kāpēc atnācāt uz šo tiesas sēdi? Lai atbalstīt apsūdzētos kā populāra mediju personība?
Kāda tur mediju personība, tas notika nejauši. Bet kopumā ar savu ierašanos es gribēju parādīt, ka būt te ir katra Krievijas pilsoņa pienākums. Ja mēs ignorēsim šo tiesas prāvu, tad agri vai vēlu visus ieslodzīs šajā stikla būrī, kur tagad, tiesas laikā, sēž "Bolotnajas prāvas" apsūdzētie.
Kādas domas, sajūtas bija jums pašam, kad kļuvāt par apsūdzēto Kirovles tiesas prāvā kopā ar Aļekseju Navaļniju? Vai bijāt pārsteigts?
Krimināllietu sāka vēl 2009.gadā un tas, protams, bija nepatīkami. Tomēr apsūdzība nebija nopietna, prokuratūras darbs bija paviršs un tādēļ tas viss šķita tā.... muļķīgi. Bija arī saprotams, ka tā ir nevis mana, bet drīzāk Navaļnija problēma. Bet, kad 2012.gadā viņi no jauna atvēra jau slēgto krimināllietu, es sapratu - šoreiz to visu novedīs līdz galam un, visticamāk, līdz cietumam.
Tātad, Jūs uzskatāt, ka apelācijas process beigsies ar tādu pašu tiesas spriedumu - pieci kolonijas gadi Navaļnijam un četri - Jums?
Saprotiet, tas, kas tagad notika ir divkāršs ļaunums. Sākumā mūs ar Aļekseju nelikumīgi notiesāja un apcietināja, bet jau nākamajā dienā palaida uz brīvām kājām - arī nelikumīgi. Būtībā vienas diennakts laikā valsts ir pārkāpusi likumu divas reizes. Tas nevar labi beigties ne cilvēkiem, ne valstij, toties, nekas neattur valsti no trešā likuma pārkāpuma.
Man nav nekādu ilūziju par to, ka varētu pēkšņi uznākt lielā laime, mani atbrīvotu tiesas zālē un uzdāvinātu rožu pušķi. Visticamāk, apelācijas process beigsies ar reālo apcietinājumu un es jau sēdēšu līdz beigām.
Izklausās, esat jau samierinājies ar šo domu
Samierināties nav gluži pareizs vārds. Parasti cilvēki samierinās, jo jūtās bezspēcīgi. Es vienkārši pieņēmu, ka tāda problēma pastāv un es neesmu pietiekoši spēcīgs, lai viens pats mainītu valsti. Tagad pusotru mēnesi būšu brīvībā, kamēr ilgst apelācijas process, un šajā laikā es centīšos darīt pēc iespējas vairāk, lai Krievijas cilvēki aizdomājas, vai viņi dzīvo pareizi. Un mudinātu viņus darīt visu iespējamo, lai mainītu esošo varu. Dzīvojam valstī, kura iesēdina cilvēkus bez jebkāda iemesla, valstī, kura sarīko šādu te cirku kā Bolotnajas prāva. Tas ir vēl sliktāks cirks nekā mūsu gadījumā. Tādai varai nav jāeksistē.
Kāpēc Jūs sākat, ka Bolotnajas prāvas tiesas sēde ir vēl lielāks cirks nekā jūsu tiesa?
Jo tiesu izpildītāji ir diezgan cietsirdīgi pret apsūdzētajiem, tiesnese visu laiku ironizē un smejas par kaut ko. Viņa regulāri pārkāpj tiesvedības noteikumus un apsūdzēto tiesības. Piemēram, likums paredz, ka apsūdzētais ir tiesīgs pieteikt petīciju jebkurā brīdī, bet tiesnese izdomā savus noteikumus.Tas ir pretlikumīgi un jebkurā citā pasaules valstī šāds tiesnesis jau pats būtu apsūdzēts un atbildētu uz jautājumiem, kāpēc viņš tā rīkojās. Bet pie mums viņa turpina vien jokot. Tas ir nepareizi, tā tam nav jābūt.
Vai plānojiet piedalīties Alekseja Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņā, kamēr jūsu lietā risinās apelācijas process?
Es strādāšu kopā ar viņu, lai mēs dzīvotu labākā valstī.
Vai jūs aicināsiet cilvēkus balsot par viņu?
Domāju, ka jā, jo pašlaik runa nav par Navaļnija personību kā tādu. Viņš vienkārši kļuva par simbolu un apvieno visus, kuri grib panākt kaut kādas izmaiņas valstī.
Atgriežoties pie tiesas prāvas, es joprojām nevaru saprast, kā Jūs varat pieņemt, ka pēc dažām nedēļām zaudēsiet brīvību uz četriem gadiem.
Nu kā... Šodien ir lietus. Ko mēs varam izdarīt? Varam histērijā nokrist ceļos un vaimanāt, ka lietus - tas ir slikti. Es dzīvoju Krievijā un tāda pašlaik ir Krievijas realitāte. Ja jau tā ir noticis, tad vienkārši jāpieņem šī dzīve. Es pieņēmu lēmumu nepadoties, neatzīt savu vainu un man tagad jāsamierinās ar sekām.
Bet vai tiešām uzskatāt, ka varat kaut ko mainīt? Vairāki Krievijas politologi man ir teikuši, ka Krievijas sabiedrība ir pasīva un šejienes cilvēki negrib piedalīties politiskajā procesā.
Ziniet, ar politologiem varat runāt par to, vai ir dzīve uz Marsa, jo arī par šo tematu var vienīgi spekulēt. Lai šo domu, ka Krievijas cilvēki ir pasīvi, klusi, neagresīvi, viņi pastāsta Pugačovas iedzīvotājiem, kur vairākas dienas notika īsti nemieri. Vai arī tiem maskaviešiem, kuri 18.jūlijā, dienā, kad notiesāja mani un Navaļiniju, izgāja uz protestu Manēžas laukumā. Tā ir vienmēr - viss ir klusi, nekas neliecina par neapmierinātību un tad pēkšņi kaut kas "uzsprāgst". Tā ir Krievijas īpašība - neviens īsti nezin, kad kaut kas varētu notikt... Jo it kā viss esot labi, cilvēki saņem lielas pensijas un lielas algas, bet tad kaut kas notiek un, bam, ielās ir tūkstoši cilvēku.
